Viņš, viņa un Enrike

Viņš sēdēja pie datora. Es piegāju klāt un ar interesi vēroju kā viņš Youtube.com meklēja mūzikas klipus. Kad tiku pamanīts sekoja jautājumu virkne par dažādiem muzikantiem un viņu izpildīto dziesmu nosaukumiem. Visvairāk viņu interesēja kaut kāda Enrike Iglesias dziesma. Tiku iesaistīts dziesmas meklēšanā un sekoja jautājumi par to kā labāk atrasto videoklipu ielikt Draugiem.lv galerijās. “Par to jāmaksā nauda” strupi atraucu, lai jau laicīgi liktu aizmirst šo man tik derdzīgo domu, bet saruna turpinājās.

Viņš uzstājīgi, pat nedaudz žēlabaini iespurdzās: “Bet man vajag to dziesmu dabūt savā Draugiem.lv profilā!”.

Abi saskatījāmies un, šķiet, viņš jau spēja manā sejā salasīt svārstīgu aizdomu pilnas grimases, tāpēc nevilcinādamies turpināja: “Gribu, lai šis video būtu manā galerijā, lai Alise to redz, jo viņa mani mīl un es arī mīlu viņu”.

Mulso klusumu pārtrauca vien spurdziens, kas nevietā paspruka pār manām lūpām. Centos savaldīt smieklus un izlikties nopietns, bet tas bija maigi izsakoties grūti.

Līdz šim neviens astoņgadīgs zēns man nebija klāstījis par savām sirdslietām, īpaši jau ne miesīgs dēls.