daži ķeburi un drupačas

Hei! Šoreiz par bērniem un Minecraft, kā arī visām pārējām bērnu vidū puslīdz populārajām online spēlēm. 

Šodien tikai laimīgas sagadīšanās dēļ novērsu datora nodošanu izspiedējvīrusu rokās. Ieturēju vakariņas, kad no bērna istabas izdzirdēju aizdomīgus dialogus “atbloķē, atver, atinstalē utt… “. To visu desmitgadīgam bērnam priekšā diktēja jau manāmi pieaugušāka jaunieša balss – Minecraft servera spēlētājs. Saruna notika ar Skype starpniecību. Piegāju pie datora pēdējā brīdī, jo ar Skype pamācībām firewall un antivīruss atslēgts, kā arī mēģināts instalēt mistiskus .exe failus. Izdzirdot manu balsi “otrā galā” čalis momentā pārtrauc kontaktus un pazūd. 

Shēma gaužām vienkārša – Minecraft serveros ķer bloķētos spēlētājus, piesola atbloķēt, bet to protams varot izdarīt tikai, ja tiem atļautas visas piekļuves datoram un tad liek instslēt caur skype sūtītus draņķus. 

Izbīlis dabūts! Mācība gūta! 

🍁🍁🍁

Vēlies izbaudīt krāsaino Latvijas rudeni priežu mežā? Brauc uz Tērvetes dabas parku! Rūķi gan liek aizmirst par krāsām – to namiņi mazi, glīti un piemēroti bērnu smiekliem. Apmaldījušies bērni arī netrūkst. Tie raud un dara to dažādās valodās. Skumst arī tie bērni, kas nonākot pie skatu torņa vai gaisa takas saprot, ka viņu vecāki nedos naudu, lai izbaudītu arī šos parka izklaides objektus. Tā vietā viņi turpina ceļu līdz bērnu atrakciju laukumiņam, lai vismaz tur atgūtu prieku. Pa ceļam radošās darbnīcas, burbuļu pūšana un citi prieki.
Kolosāla izstaigāšanās garantēta. Papildus emocijas sniedz visjaunāko bērnu klumburēšana pa dubļainajiem ceļiem, kūleņošana pa trepēm un spītīga iešana atpakaļ pa jau noieto maršrutu.
🍁🍁🍁
Personīgi es uzskatu, ka takas piemērotas apmeklējumam bērniem 2-8.gadu vecumā. Vecāki bērni var tēmēt uz gaisa takām, bet rūķu māju durvju ailēs vai logos iesprūst. Perfekts risinājums ir taku apguve izmantojot velosipēdu. GPS un kompass nav nepieciešams, arī LU ĢZZF absolventi var nelielīties, jo apmaldīšanās ir iekļauta cenā – Jūs taču braucāt izstaigāties!
🍁🍁🍁
Reālās izmaksas? 2 pieaugušie un 2 bērni par ieeju samaksā 11e. Skatu tornis 1e/pers. un lielā gaisa taka virs 150cm gariem apmeklētājiem maksā 7e, mazākiem der mazā gaisa taka (5e). Goda Ģimene 3+ kartei atlaižu te nav, tikai brauciens ar vilcieniņu cauri parkam ar to sanāktu 50% lētāks.
🍁🍁🍁
#NākrudensapgleznotLatviju #Rudens #Zelts #Ainava #Daba

Pirms pusmēneša podiņā stādīju mango. Rakstīju par to ŠEIT.

Šoreiz vēlos jums parādīt rezultātu. Mango kociņš jau izlīdis. Pār podiņu nostieptā plēve mango ietekmē vēl vairāk nostiepusies un manāmi pacēlusies. Tā pamanīju, ka mango lien ārā.

IMG_20150330_191704

Tātad pienācis laiks atbrīvot mango un noņemt  augam nu jau traucējošo plēvi. Kad tas izdarīts paverās jauks skats uz topošā kociņa pirmssākumiem.

IMG_20150330_191815

Dabā mango koki sasniedz pat 40m augstumu. Protams mājās apstākļos audzēts mango kociņš stiepsies tikpat ilgi cik saimniekam būs pacietība un telpa.

Lai izdodās ieraudzīt savu mango koku!

Mango stādīšana

Man patīk ņemties ar dažādiem augiem un stādiem. Vēl nav gluži pavasaris un dārzā klusums. Tāpēc pievēršos eksperimentiem ar veikalos nopērkamiem augļiem – mango. Šoreiz gan pats mango augis atceļojis no Madeiras. Apēdām, bet palika kauls, jeb sēkla un to izdomāju iestādīt.

Nezinu vai visu daru pareizi, bet tālāk aprakstīto mango stādīšanas veidu esmu jau veiksmīgi izmantojis, jo uz palodzes jau gozējas 20cm garš stāds ar koši zaļām, lielām lapām.

Sākums visiem skaidrs –

Ņemam podu un saberam tajā augu zemi. Tad ņemam kaulu, jeb sēklu un STOP!

IMG_20150315_141148[1]

To nav visu jābāž zemē, bet gan ļoti prātīgi no kaula, kas patiesībā ir čumala, jāizloba īstā stādāmā sēkla.

IMG_20150315_141549[1]

To ņemam un plakaniski (horizontāli) liekam augu zemē iepriekš izrušinātā iedobē.

IMG_20150315_141614[1]

Nosedzam sēklu ar zemi, nedaudz aplaistam.

Uzklājam nostieptu pārtikas plēvi.

IMG_20150315_142231[1]

Gatavs! Podu jāliek uz saulainas palodzes un jāgaida, kad no tā sprauksies ārā jaunais mango kociņš.

Lūk pirms apmēram pusotra mēneša stādītais mango kociņš.

IMG_20150228_122330[1]

Pamiers

Skolā: 1+1=2

Mājasdarbā: 1+2+1=4

Kontroldarbā un eksāmenā: Pēterim ir 4 āboli. Vienu ābolu viņš iedeva Andrim. Aprēķiniet Saules svaru.

1334391474

ImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImage

 

 

Šī ir pārpublikācija no http://kristapsa.wordpress.com/ bloga jeb dienasgrāmatas.

“Vēlos pastāstīt par interesantu tendenci finanšu pasaulē, kurai jau kādu laiku sekoju līdzi. Peer-to-peer lending (turpmāk P2P) būtība ir sekojoša – tiek izveidots interneta portāls, kurā personas, kas vēlas saņemt aizņēmumu, tiek savestas kopā ar personām, kurām ir brīvi līdzekļi, kurus tās gatavas aizdot citiem. Krājēju un aizņēmēju apkalpošana tradicionāli ir bijusi komercbanku funkcija, taču, apejot bankas, abas puses var ievērojami iegūt. Tā piemēram Latvijā komercbankas par noguldījumiem maksā tikai 0.42% gadā (Latvijas Bankas publicētā 12 mēnešu RIGIBID likme), turpretīm banku patēriņa aizdevumi tiek izsniegti apmēram par 25% gadā, savukārt „ātro” kreditētāju piedāvātās likmes ir vēl daudzkārt augstākas.

Lielā starpība starp noguldījumu un aizdevumu likmēm liecina par to, ka tirgū pastāv iespēja uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem savest kopā krājējus un aizņēmējus. No aizņēmēju viedokļa pakalpojums ir līdzīgs citiem tirgū esošajiem “ātrajiem” aizdevumiem, vienīgi tas parasti ir lētāks, jo starpniekam ir mazākas izmaksas. Kā arī aizņēmējs zina, ka lielākā daļa samaksāto procentu nonāk pie tādiem pašiem parastiem cilvēkiem, nevis ārvalstu bankām vai vietējiem augļotājiem.
Savukārt, no krājēja viedokļa šis ir jauns ieguldījumu veids, kurš piedāvā lielāku atdevi par banku depozītiem, taču ar lielāku risku, jo šādi aizdevumi netiek pasargāti ar valsts garantiju. Tomēr citu valstu pieredze rāda, ka pie saprātīga zaudēto parādu apjoma, šāds ieguldījums aizdevējam tomēr būs pievilcīgāks par depozītiem un citām alternatīvām.

Lai nodrošinātu zemu zaudēto parādu apjomu, P2P portāli parasti izmanto šādas riska mazināšanas metodes:

  • Tādas pašas aizņēmēju identitātes, kredītvēstures pārbaudes, aizņēmēju maksātspējas izvērtēšana, kā to dara citi nebanku kreditētāji. Rezultātā līdz aizdevējiem nonāk jau atlasīti kredītpieteikumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem,
  • Aizņēmuma summas sadalīšana mazās daļās, kā rezultātā katrs aizdevējs var savus līdzekļus sadalīt uz daudziem aizņēmējiem, tādējādi diversificējot risku, lai viena konkrēta aizņēmēja saistību neizpilde neatstātu pārāk lielu iespaidu uz aizdevēja līdzekļiem,
  • Kavēto maksājumu piedziņu arī veic P2P portāls, aizdevējam pašam nav jāiegulda pūles un izmaksas.

Faktiski P2P portāls papildus veic lielāko daļu kreditētāja funkciju: pakalpojuma reklāma, aizņēmumu pieteikumu izskatīšana, maksājumu apkalpošana un kavēto maksājumu piedziņa; atšķiras vienīgi tas, ka aizdodamie līdzekļi nav paša P2P portāla līdzekļi, bet gan citu portāla lietotāju, aizdevēju, līdzekļi. Par saviem pakalpojumiem portāls iekasē komisijas maksas. Parasti, lai nodrošinātu aizdevējiem likviditāti, tiek piedāvāta arī izsniegto aizdevumu otrreizējā tirgus iespēja – aizdevējs jau izsniegto aizdevumu var pārdot citiem aizdevējiem.

Peer-to-peer aizdevumi citās valstīs

P2p aizdevumus aizsāka uzņēmums Zopa 2005.gadā Lielbritānijā, un šobrīd tur darbojas vairāki šādi portāli. Pasaulē lielākie portāli pēc izsniegto aizdevumu apjoma ir ASV bāzētie Lending Club un Prosper. Eiropas savienībā pagaidām lielākie ir Lielbritānijā bāzētie, jo tie izveidojušies vissenāk.

Starp ES valstīm pastāv ievērojamas likumdošanas atšķirības gan saistību tiesību, gan patērētāju kreditēšanas regulējuma jomās. Turklāt atšķiras arī valstu regulējošo institūciju nostāja attiecībā uz to, kāda sektora regulējumam šāds pakalpojums jāpakļauj, jo pagaidām nav ES direktīvu, kas ieviestu vienotu regulējumu visā ES. Lielbritānijas P2P portālus regulē Office of Fair trading, kas atbild par patērētāju tiesību aizsardzību, Igaunijas portāls Isepankur netiek regulēts, turpretīm portāliem Francijā un Vācijā bija jāsaņem licence bankas darbībai. Savukārt ASV regulējošās institūcijas piespieda Lending Club un Prosper “vērtspapirizēties”, t.i. aizdevēji nenoslēdz tiešu aizdevuma līgumu ar aizņēmēju, bet gan iegādājas vērtspapīru “payment dependent note”, kura naudas plūsmas ir piesaistītas aizņēmam izsniegta bankas kredīta atmaksai.

Atšķiras arī pieejas, kā tiek noteiktas procentlikmes un organizēta aizdošana un otrreizējais tirgus. Sākotnējā Zopa pieeja bija lejupejoša izsole, t.i. aizņēmējiem izsniedz to aizdevēju līdzekļus, kuri norādījuši zemākās vēlamās procentlikmes. Tomēr pastāv arī uzskats, ka aizņēmēji nevar adekvāti nocenot risku šādā veidā, jo lejupejošā izsole spiež viņus pazemināt cenas. Tādēļ Lending Club un Prosper aizdevumus ceno pēc centralizēta cenrāža, kas atkarīgs no procentlikmēm naudas tirgū un aizņēmēju kredītreitinga.

Zemākminētajā tabulā sniegts man zināmo P2P portālu pārskats. Parasti gan tie izsniedz aizdevumus un ļauj aizdot tikai savu valstu iedzīvotājiem.

P2P portāls Valsts Adrese Dibināts
  ES valstis    
Zopa Lielbritānija uk.zopa.com

2005

Rate Setter Lielbritānija www.ratesetter.com

2009

Funding Circle Lielbritānija www.fundingcircle.com

2010

Yes-secure Lielbritānija www.yes-secure.com

2010

Isepankur Igaunija www.isepankur.ee

2008

Auxmoney Vācija www.auxmoney.com

2007

Smava Vācija www.smava.de

2007

LinkedFinance Īrija www.linkedfinance.com

2013

Pret d’union Francija www.pret-dunion.fr

2011

FriendsClear Francija www.friendsclear.com

2008

Smartika Itālija www.smartika.it

2012

Kokos Polija kokos.pl

2008

Communitae Spānija www.comunitae.com

2009

Lubbus Spānija www.lubbus.com

2009

Bankerat Čehija www.bankerat.cz  
Finx Čehija www.finx.cz  
Žltý melón Slovākija www.zltymelon.sk

2013

TrustBuddy vairākas trustbuddy.com

2009

  Citas valstis    
Lending Club ASV www.lendingclub.com

2006

Prosper ASV www.prosper.com

2006

SocietyOne Austrālija www.societyone.com.au

2013

Peer-to-peer aizdevumu perspektīvas Latvijā

Pēdējā laikā “ātro kredītu” nozarei ir tikusi pievērsta pastiprināta mediju uzmanība, un arī valsts institūcijas nesnauž, meklējot veidus kā nozari “sakārtot”. Centieni šajā jomā ir pārsvarā pastiprinātas regulēšanas virzienā (tai skaitā tiek runāts par cenu regulēšanu, Ekonomikas ministrijas priekšlikums ir noteikt, ka procentlikme nevar pārsniegt 100%), un neizmirstot par valsts kases papildināšanu (dārgas licences).

Diemžēl, šķiet, ka valsts institūcijas ir piemirsušas padomāt par konkurences pozitīvo ietekmi uz cenām un pakalpojumu kvalitāti. Ieviestā licencēšanas sistēma atstāj tirgū tikai lielākos spēlētājus, turklāt paaugstina to izmaksas, tādēļ nekādi neveicina cenu samazināšanos. Ja Latvijā būtu pieejamas peer-to-peer platformas, tad patērētāju kreditēšanā varētu iesaistīties ikviens un konkurence ātri vien samazinātu cenas.

2010.gada 12.janvārī Ministru kabinetā apstiprināja Koncepciju par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā. Šī koncepcija paredzēja ieviest patērētāju kreditēšanas licenci un tajā tika apskatīti trīs licencējamo personu varianti. Rindas, kas koncepcijā veltītas pamatojumam, kāpēc no licencējamo personu loka jāizslēdz fiziskas personas, liecina, ka koncepcijas izstrādātāji par peer-to-peer aizdevumiem nav bijuši informēti. Šī koncepcija tika ieviesta dzīvē tā paša gada 28.oktobrī, kad Saeimā tika pieņemti „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, ar kuriem ieviesa nebanku kredītu devēju licencēšanu.
Saskaņā ar likumu, ar patērētāja kreditēšanu var nodarboties tikai licencētas kapitālsabiedrības, un par licences izsniegšanu jāmaksā 50 000 latu. Vienlaikus tika veiktas izmaiņas Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nosakot, ka patērētāja kreditētāja minimālais pamatkapitāls ir 300 000 latu.

Tādējādi p2p aizdevumu portāla izveide Latvijā šobrīd nav iespējama, jo, saskaņā ar šobrīdējo normatīvo regulējumu, fiziska persona drīkst aizdot naudu citai fiziskai personai tikai, ja aizdošana neatbilst Komerclikuma pirmā panta trešajai daļai, proti, nav “sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību”. Savukārt darbība p2p portālā nozīmē, ka tajā iemaksātā nauda tiek aizdota ļoti daudziem aizdevējiem (riska mazināšanai), un, protams, par atlīdzību. Tā kā aizdevējs, vismaz pēc ”tīrā” p2p modeļa ir fiziskā persona, nevis p2p portāls, tad tas nav likumīgi. Līdz ar to pagaidām p2p perspektīvas Latvijā ir pielīdzināmas nullei.

Varu vienīgi tiem, kuri vēlas izmēģināt ieguldīt naudu p2p aizdevumos, ieteikt apskatīt Igaunijas www.isepankur.ee portālu, jo viņi ir sākuši pieņemt ieguldītāju naudu no citām ES valstīm, kā arī portāls nesen ir paplašinājis savu aizdošanas darbību, un šobrīd jau aizdod ne tikai igauņu, bet arī somu un spāņu patērētājiem, un sola paplašināties vēl. Diemžēl Latvijā, mūsu likumdošanas īpatnību dēļ, mēs viņus gan nesagaidīsim … .”

Birku mākonis