daži ķeburi un drupačas

Pirms vairākām dienām rakstīju rakstu “bet kā tad ar Osetiju“. Savas domas par pašnoteikšanās tiesībām osetīnu nācijai neesmu mainījis. Mainījusies ir tikai attieksme pret Gruziju. Domāju, ka reti kurš saprātīgs cilvēks mēģinās iestāstīt, ka Gruzijas iebrukums Dienvidosetijas apgabalā nebija kļūda. Jā, tā zināmā mērā bija kļūda par kuru šobrīd augstu cenu maksā Gruzijas civiliedzīvotāji un valsts budžets. Civiliedzīvotāji bēg, vai arī iet bojā, kamēr valsts budžets zaude milzīgas naudas summas, kas tika ieguldītas gan civilajos, gan arī militārās infrastruktūras būvēs. Lielisks piemērs:

Man līdz pat šim brīdim nav īsti skaidrs kā Gruzija bija iedomājusies Dienvidosetijas atkalapvienošanu ar Gruziju izmantojot militāru spēku. Pirms Krievijas iejaukšanās Gruzijas armija pat nespēja ieņemt Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali, kas atrodas Pie pašas robežas ar Gruzijas kontrolētajām teritorijām. Lieki piebilst, ka šāda veida nespēja ātri manevrēt Gruzijai raksturīgā, kalnainā apvidū ātri atmaksājās pēc pirmo Krievijas armijas vienību ierašanās. Gruzijas armija panikā bēga atstājot aiz sevis pilnīgi visu ar atrunu, ka visi itkā brauc aizstāvēt Gruzijas galvaspilsētu Tblisi🙂

Protams līdz ar Gruzīnu aiziešanu sākās etniskā tīrīšana Dienvidosetijas teritorijā un kaujas starp pašpasludinātās Abhāzijas republikas un Gruzijas armijas vienībām Kodori pārejā. Lielisks piemērs:

Paralēli etniskajai tīrīšanai seperātiskajos Gruzijas apgabalos Krievijas armijas priekšējās, ātrās, motorizētās vienības siro pa Gruzijas vidieni un reāli bloķē satiksmi starp Gruzijas austrumiem un rietumiem. Par zaudējumiem šķiet runāt būtu lieki, jo cilvēka dzīvība nav izmērāma, tāpēc rakstīšu par ieguvumiem:

Gruzijas ieguvumi:

  • Kopš kara sākuma Gruzija ir pasaules ziņu centrā aizēnojot pat Pekinas olimpuskās spēles.
  • Gruzija ir atradusi sev dzirdīgas ausis rietumu “pūstošās” demokrātijas un kapitālisma pārņemtajās valstīs, kas savukārt jau faktiski nodrošina šīs valsts tālāku pastāvēšanu (tiesa gan bez autonomajām republikām :D) un militāru un sociāli ekonomisku tuvināšanos rietumiem.

Dienvidosetijas ieguvumi:

  • Gandrīz 100% neatkarība (balstoties uz Kosovas piemēra) un/vai teritoriāla integrēšanās Krievijas Federācijā!
  • Etnisko tīrīšanu rezultātā Dienvidosetija kļūst par mononacionālu teritoriju, kas jau garantē atbalstu seperātismam.

Daži mani pļekstieni par šo tēmu:

  • Gruzijai jau sen vajadzēja pieņemt reālo situāciju un demonstrējot savu labo gribu atļaut veidot neatkarīgas Dienvidosetijas un Abhāzijas valstis.
  • Krievija protams ir nodemonstrējusi spēku, bet šoreiz tas viņai nācis kā “lāča pakalpojums”, jo arī citas reģinona valstis baidoties no Krievijas iejaukšanās centīsies kļūt militāri spēcīgākas un mazinās Krievijas ietekmi reģionā.
  • Eiropas Savienība ir ieguvusi jaunu ieganstu un iespēju reorganizēt savu enerģētikas politiku, mazinot atkarību no Krievijas federācijas dabas bagātībām.
  • ASV hegemōnijai un pasaules policista lomai atkal ir iespējas izpausties pierādot tos ideālus kurus šī valsts cenšas sludināt publiski😀
  • Visvairāk protams žēl Konfliktā iesaistītās valstis, bet bez tām nav tālu jāmeklē potenciālās konflikta atkārtošanās vietas – RietumUkraina vs. AustrumUkraina, Azerbaidžāna vs Armēnija, Moldova vs Piedņestra un daudzi citi reģioni pārējā pasaulē!

Ilgu mūžu Gruzijai!

https://i0.wp.com/upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0f/Flag_of_Georgia.svg/800px-Flag_of_Georgia.svg.png

Comments on: "Bet kā tad ar Gruziju?" (3)

  1. Esemono said:

    Realitātē būs tā, ka nekādas jaunas, suverēnas valstis pēc šī kara neradīsies. Tik kļūs par divām pavalstīm vairāk Krievijas federācijā.

  2. bonkajs said:

    zināmā mērā protams tev var izrādīties taisnība, bet nu seperātisms Kaukāzā ir ļoti spēcīgs… krievija Čečeniju arī tagad spēj kontrolēt tikai pateicoties tam, ka čečeniju vada kremļa naudas atbalstīts čečenu bandīts!

  3. […] ļoti sašķels pasaules sabiedrību. Un tomēr tas ir noticis un ir sācies karš, kurš kā pirmo plosa un šķeļ tieši Gruziju. Protams ir žēl Gruzijas un tā, ka gruzīni, osetīni un abhāzi nesadzīvoja kā cerēts vienā […]

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Tag Cloud

%d bloggers like this: