daži ķeburi un drupačas

Archive for Oktobris, 2008

Nopērc Kasko un beidz baurot!

Šorīt acu priekšānotika avārija. Kā parasti izgāju no Rīgas centrālās stacijas pa to eju, kas Štoka (Stockmann) virzienā. pagriezos pa labi, gāju uz tuneli līdz tas notika. Blīkšķis un detaļu lupatas pa gaisu. Autobuss ietriecās busiņā. Ātrumā pat nenoorientējos un nesapratu kurš tad īsti varētu būt patiesais vainīgais. Instinktīvi apstājos, lai vērotu kas notiek.

No busiņa izleca skūts, ķērcošs skapis un bļāva: “Ko viņš izdarīja!!!”. Sapratu, ka tas ir kupātus pārēdies lettiņš, bet nākāmajās piecās minūtēs šī pārliecība sāka pagaist, jo tās tika pavadītas klausoties slāviskos trīsstāvīgos mātesvārdos. Agresīvais tēvainis metās uz autobusu un likās, ka nekas nespēs glābt tā šoferīti no piespiedu slimnīcas apmeklējuma. Un tomēr šoreiz viņam paveicās. Autobusā pārsvarā manīju bērnus un līdz ar maza auguma šoferīti no tā izkāpa sieviete, šķiet skolotāja, audzinātāja vai gide. Žēl, man bija no sirds žēl to nabaga bērnu autobusā, jo viņu iecerētais izbrauciens bija pārtraukts un neviens nevarēja justies drošs, jo skūtais skapis ar savu nevaldāmo žestukulēšanu un draudiem pārbļāva ierasti skaļo Rīgas satiksmi. Patiesībā tā vien prasījās, kā iet un izslēgt lecīgo skapi vai vismaz pievērt viņa skaļo klabekli! Tas lumbris bļāva un biedēja bērnus dēļ kautkāda sūda veca ford busiņa kuram stabili iet jau pēdējais simtiņš!

Labi ka pēc pāris vārdiem no sievietes puses arī skapis mazliet rimās.

Mans ieteikums skapim būtu nopirkt vienreiz savai grabažai KASKO, vai arī iegādāties tādu auto dēļ kura tiešām ir vērts liet asaras vai bļaut un biedēt sabiedrību! 😀

30000 klausījumu

Manu šīsdienas prieku par nedēļas ietekmīgākā lasītāja goda saņemšanu papildina arī līksmība par manu klausīšanās statistiku iekš last.fm. Necerētais ir tomēr noticis un nu jau ar neslēptu lepnumu teikt, ka esmu noklausījies 30000 dziesmas.

Visas 30000 dziesmas esmu noklausījies laika posmā no 2006.gada 27.decembra kad pirmo reizi piereģistrējos last.fm. Uzreiz jāsaka, ka ir daži izteikti līderi starp klausītajiem mūziķiem, bet ir arī tādi, kas klausīti tikai pa reizei. Kopumā noklausīti vairāk nekā 2500 mūziķu radītie muzikālie garadarbi. 

Tiesa līderu duetu (katrai blicei pa vairāk nekā 3000 klausījumiem) tik drīz neapdzīs neviens. Bet potenciālie apdzinēji ir diezgan daudz jo piecām blicēm jau ir vairāk nekā 1000 klausījumi katrai. Darbā mūziku klausos caur last.fm radio, bet mājās savas nelielās mūzikas kolekcijas spīdekļus. Šad un tad pie tīkamākajām dziesmām iekš last.fm pergas spiedu LOVE un tā nu pa šo laiku esmu bijis samīlējies jau 849 dziesmās 🙂

Man personīgi šajā TOP 25 ir arī pārsteigumi – Avril Lavigne (23.vieta) un Simple plan (18.vieta). Kā tas iespējams, ka šie izpildītāji ir apsteiguši pat Rage Against The Machine un daudzus citus sarakstā nepieminētos, man paliek noslēpums. 

Savukārt pie birku, jeb tagu saraksta pārsteigumi izpaliek. Mūzikas stili pieminēti visdažādākie, sākot ar klasisko mūziku un beidzot ar smagni (metal, metalcore, hardcore utt…).

No mūzikas stiliem klausītākie ir bijuši metal, alternative un rock. Aiz tiem turpat seko metalcore un hardcore blices. Turklāt ja salīdzina nacionālo mūziku, tad visvairāk acīs krīt vāciešu un krievu radītā mūzika. Un tomēr es gribētu pie visa šī piebilst, ka vāciešu mūziku veido pamatā smagne, kamēr krievu mūziku veido dažādi Ленинград stila mākslinieki 😀

Kad es sasniegšu nākamo lielo klausījumu statistikas ciparu (40000) man nav ne jausmas, bet katrā gadījumā būs interesanti pavērot kā 10000 dziesmu noklausīšanās spēj pārveidot manu gaumi un TOP 25.

Izrādās esmu ietekmīgs

Šodien pavisam nejauši uzzināju, ka esmu ietekmīgs 😀 Pabeidzu šķirstīt lasipunktseLVē  jaunākos blogu un portālu ziņu rakstus, par dažiem nobalsoju un intereses pēc piekāpu sadaļā “Tops -> lasītāji”. Pēc neliela apjukuma secināju, ka esmu kļuvis par nedēļas ietekmīgāko lasītāju!

Lūk arī to apstiprinošais ekrānšāviņš:

https://i2.wp.com/img396.imageshack.us/img396/47/lasitop27102008ak2.jpg

Mani ļoti iepriecina arī trešā vieta kā aktīvākajam lasītājam. Turklāt, ja esmu pareizi sapratis, tad jo zemāka vieta zem aktivitātes un āugstāka pie ietekmes, jo precīzāk un labāk lasītājs novērtē rakstu. Tātad balsojis neesmu nemaz arī tik daudz cik varētu, bet tie raksti par kuriem nobalsoju iespējams tiešām ir šedevri eLVē lasītāju lokam 🙂

Stratēģiskie laikēži

Neesmu nekāds baisais geimeris un tās retās naktis, kas nelietderīgi aizvadītas kapājot Battlefield 2, Counter-Strike, Victoria, Europa Universalis 3, Crusader Kings un tamlīdzos, es varētu norakstīt uz vēlmi atpūsties no ikdienas. Lieki piebilst, ka mana ģimene par tamlīdzīgām manām izklaidēm nekad nav bijusi sajūsmā un tāpēc pretinieku slaktēšana ar ‘headshotiem’ kā arī mazā Napoleona sidroma izdzīvošana virtuāli pakļaujot turpat vai visu pasauli nav dēvējama nekā savādāk kā par pakļaušanos šiem saistošajiem laikēžiem! Diemžēl laikēžu darbība nav viegli apstādināma un pa retam tiem gadījās no mājām pārsviesties uz darbu un otrādāk. Bet no pilnīgas darba apstākļu laikēšanas mani paglāba darbavietas vārgais kompanjons – datora procesors 😀 Ar nieka GeForce2 MX/MX 400 32mb video karti īpaši vairāk par dažām vecāka izlaiduma stratēģijām un CS nepalaidīsi. Un labi vien ir 😉 Nācās meklēt alternatīvas un ar laiku tādas tika atrastas. MMORTS bija glābiņš. Visu vēlmju piepildījums ar pašvaku dizainu un iespējām, bet apvienojams ar jebkuru datoru, jo laikēšana notiek caur internetu un neprasa sēdēt un blenzt uz kautkādām darbībām visas dienas/nakts garumā. 

Par manu pirmo šāda veida lielisko laikēdi kļuva Tribalwars.

https://i0.wp.com/tribalwars.net/graphic/index/screenshot-2.jpg

Uzdevums pavisam vienkāršs – būvē ciemu, attīsties, iekaro citus ciemus, iestājies tribā un piedalies maseida karos.

https://i1.wp.com/tribalwars.net/graphic/index/screenshot-1.jpg

Pats sāku pirms vairāk nekā diviem gadiem un starp dažiem latviešu Tribalwars valda uzskats par mani kā šīs stratēģijas latviešu veterānu 😀 Esmu bijis aktīvs pasaulēs nr. 2 un 3, bet laika trūkuma un apnikuma dēļ jau pirms vairākiem mēnešiem praktiski pametu šo lielisko laikēdi.

Līdz ar pieraduma veidošanos pret jau pieminēto laikēdi, sāku meklēt kautko līdzīgu. Vienīgais ko atradu bija Travian.

 

https://i0.wp.com/travian.lv/img/lv/s/s7.gif

 Līdzīga stila laikēdis, bet ar jau sākotnēju spēlētāju dalīšanu ciltīs/grupās un nedaudz savādāku dizainu un funkcijām.

https://i0.wp.com/travian.lv/img/lv/s/s8.gif

Toreiz kad sāku Travian.lv vēl nebija un viss notika iekš Travian.com, bet man kautkā neipatikās. Bija lietas kas patika, bet tikpat daudz kas nē, varbūt tas dēļ milzīgā pieraduma pie Tribalwars stila.

Salīdzinājumam iekš Travian noturējos vien pāris nedēļas un apnika, bet ar Tribalwars mocījos vairāk nekā divus gadus. Kādus pāris mēnešus netēru laiku nevienam no abiem laikēžiem līdz pavisam nesen caur Twitteri uzzināju par vēl kādu līdzinieku – Ikariam

 

https://i2.wp.com/ikariam.com/img/tour/tour_city.jpg

 Visvairāk mani pozitīvi pārsteidza dizains. No abiem iepriekš jau pieminētajiem laikēžiem šis atšķiras ar pasaules uzbūvi un labumu gūšanas iespējām – viss notiek uz salām un lai iegūtu vairāk resursus no konkrētās salas ir vairāk jāziedo, bet to darot jāatceras, ka uzlabotus resursus varēs izmantot arī visi pārējie, kuru ciemi ir uz salas. Patiesībā tā ir tāda neliela, virtuāla Hellēnija (Senā Grieķija) 🙂

https://i1.wp.com/ikariam.com/img/tour/tour_resources.jpg

Ir dzirdēts arī par citiem tamlīdzīgiem laikēžiem, bet pārsvarā tie līdzinās neveiksmīgām pieminēto kopijām. 

 

… vaiii.. man tieši šobrīd uzbrūk iekš viena laikēža… jāskrien skatīties kas un kā 😀

Ernesto Hoost rīt būs Latvijā!

Armands tikko pasvieda ziņu ka Ernesto Hoost ierodas Latvijā 18.oktobrī, lai kā treneris vērotu Liepājas Olimpiskajā Sporta centrā paredzētās “Milžu cīņas“. Tiem, kas lasa šo ziņu iekš esports.lv iesaku palasīt komentārus, jo tur ir par ko pasmieties par pārējiem īpašajiem aicinātajiem un neaicinātajiem viesiem 😀 

Kautgan E.Hoost vairs nepiedalās K-1 sacensībās, tomēr viņš kā četrkārtējs K-1 WGP čempions ir kļuvis par leģendu daudzu cīņas sporta veidu fanu acīs. 

Un tagad nedaudz par to, kāpēc Ernesto Hoost ir kļuvis par leģendu:

agrīnie gadi un neveiksme

spēka gadi un leģendas dzimšana

Kā vējš skrien, kā miets atduras

Šorīt pārlasot lasi.lv sadaļu “jaunākais blogos” uzgāju šo rakstu “100 km/h pilsētā? Mierīgi“. Varu vien piebilst, ka piekrītu praktiski visam uz ko raksta autors mēģinājis vērst mūsu uzmanību – neņemt piemēru no pilsētas mikriņiem! 😉

Šajā sakarā prātā nāk kāds gadījums uz Brīvības ielas. Tas bija agrs rīts un pulkstenis rādīja knapi pāri 7:00 kad biju jau ticis līdz Alfai. Ielas pustukšas un vēlme nonākt darbā izbaudot vēl mierīgo, kņadas nepārņemto pilsētu bija lielāka nekā pārdomas par ceļu satiksmes nopteikumu ievērošanu. Lielākā daļa autobraucēju šo ceļa posmu no Alfas līdz Juglai mēro ar aptuveno ātrumu 60-70km/h. Tomēr man laikam kāja  pa nakti bija tik nogulēta, ka pašam nemanot uzspiestais >140km/h ātrums nelikās nekas īpašs uz tukšās trases. Ātrumu samazināt īpaši nemotivēja arī  dzeltenā gaismas siglāla parādīšanās luksaforā un traucos tālāk. Viss būtu lieliski ja vien tieši agrā, zemā rīta saule nespīdētu tik ļoti sāpīgi acīs. Sažmiegtām acīm turpināju ceļu un aizsardzībai pret sauli kreiso roku instinktīvi pacēlu priekšā sejai. Šajā brīdī acu gaišums atgriezās un pirmais ko pamanīju bija pretī braucošais ceļu policijas auto. Pārsteigums bija tikpat milzīgs kā ātrums ar kuru paskrēju viņiem garām. Bikses nepietaisīju un pa kaucošajiem nesametu, bet vēl pārdesmit metrus ar izvalbītām acīm lūrēju visos atpakaļskata spoguļos, lai pārliecinātos, vai manā virzienā netraucas tas pats policijas auto ar iedegtām bākugunīm. Pēcāk ar čaļiem pārrunājot notikušo vislielāko  jautrību radīja mana rokas pacelšana, kuru policijas automašīnā sēdošie varēja iztulkot divejādi – es viņiem māju sveicienam, vei arī slēpju seju 😀 Šoreiz izglābos, bet jāatzīst ka kamēr nenoķers mācību laikam nedabūšu 😀

Mūžīgais serviss #3

Parasti priecājos par rakstiem kurus rakstu, jo prātā tie rodas patīkamos iedvesmas un apgaismības brīžos. Bet kā jau dzīvē arī blogā gadās pa kādam melnam traipiņam, un manā gadījumā tas attiecināms uz rakstu sēriju par automašīnām un servisiem. Uzreiz jāatzīstas, ka rakstot “Mūžīgais serviss” un “Mūžīgais serviss #2” pat nedaudz šaubījos vai maz man ir vērts celt gaismā faktus un nomelnot kādu konkrētu autoservisu. Vakar beidzot nācu pie atziņas ka viss izdarīts pareizi un ka Tautai bija un ir jāzin savi varoņi 😀

Pie apskaidrības mani veda degvielas smaka un skaisti bālgani dūmiņi, kas sēžot sastrēgumā aiz Salu tilta nepiespiesti virmoja ap auto kapotu. Uzreiz jāsaka, ka ļoti pārsteigts par to nebiju, jo jau pāris nedēļas aizdomīga likās degvielas smaka, bet to norakstīju uz paša izlieto degvielu autostāvvietā kad rūķīši no “lieliskā autoservisa” bija pamanījušies radīt sūci degvielas bākas apvidū. Šoreiz situācija likās nopietnāka un zvans draugam palīdzēja saprast, ka jāstājas nost vai fiksi jāmūk uz kādu autoservisu. Tā nu es ar savu kumeļu kā apdzisis, bet vēl kūpošs grils šāvos pa Ulmaņa gatvi uz “Autostils” autoservisu meklēt palīdzību. Traucoties uz norādīto adresi jau biju sevi iztēlojies braucam lieliskā, sarkanzilām liesmām degošā Volvo ar ieslēgtām avārijas gaismām un pēc tam vēl stāvot pie grillētā auto vraka un sniedzot interviju “Degpunktam”. Sapņošanai daudz laika neatlika, jo “Autostils” servisā mani uzņēma laipni un visai operatīvi tika konstatēts, ka “lieliskā autoservisa” rūķīši nebija normāli uzskrūvējuši motora degvielas padeves šļauciņas. Tas viss? Ne sūda… Ķēdes reakcija – šļauciņas laiž garām degvielu, kas tek uz motora un tālāk uz “spilvena”, kurš savukārt laika gaitā tiek saēsts! Šoreiz iztikām ar šļauciņu kārtīgu pieskrūvēšanu un motora mazgāšanu. Sekoja vēl pāris spļāvieni “lieliskā autoservisa” kompetences virzienā un prom 🙂

Pēdējā laikā rakstu reti, bet no sirds ceru, ka šī rakstu sērijā nekļūs par vēl pāris turpinājumiem  bagātīgāka… 😀

Birku mākonis