daži ķeburi un drupačas

Archive for novembris, 2008

Staro Rīga garāmbraucot

Šodien bija lieliska diena. Kārtīgi pastrādāju jaunajā dzīvoklītī liekot virtuvē sienas. Bija prieks par padarīto darbiņu. Protams kas labi strādā, tas pelnījis lielisku atpūtu. Protams neko vairāk par aktuālo Staro Rīga gaismas šovu Vecrīgā nevarējām iedomāties, jo radi un paziņas jau bija bijuši un teicās ka šamais labs esot 🙂

Ap plkst. 18:00 beidzot braucām.

Rīga nepriecēja ar sastrēgumiem, bet nepameta sajūta, ka viss notiek par godu valsts svētkiem. Tā nu tuvojāmies iecerētajai auto novietošanas vietai krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltu, bet ak tavu skādi, tur pilns ar armijniekiem, kas gatavojās laikam rītdienas parādei. Garāmbraucot pamanīju, ka uz Radisson SAS viesnīcas Lielvārdes jostas fragments virsū zaigo. Metām iekšā centrā. Kādas 20 minūtes garlaikojāmies sastregumā pie Vantinieka līdz arī mans pacietības mērs bija pilns – devu grīdā zem ķieģeļa kautkur aiz Rīgas pils. Lieki teikt, ka ieliņas galā no no kurienes iznira rūķītis ar svītrainu atstarojošo vesti un burvju nūjiņu rokā 😀 Uz maniem mēģinājumiem aizliet actiņas, viņš tikai smaidīja un gurdeni novilka “nu labi, šoreiz es Jūs palaidīšu sveikā cauri” 😀 Njaa paldies protams un arī Tev priecīgus svētkus buržuju valsts cinīti. Sapratis, ka šeit stāvvietu nav vērts meklēt maucu prom. Uzgriezām uz Elizabetes ielas un pārdesmit metrus pirms katedrāles mūs gaidīja jauka, brīva vietiņa autiņam. taisījos parkoties iekšā un te blāc! 

Uzreiz nesapratu, kas notiek. borta kompī kautkāds assistenza uzraksts itāļu valodā, datčiku logā mirgo ssarkans aķītis. Vēl nesparatu. Centos ieparkoties, lai netraucētu satiksmi, bet kas tev dos 😀 Stūre kā zemē iemieta 😀 Opcija “zvans draugam” un paša aizdomas ātri ieviesa skaidrību. Cerības, ka ģeneratora siksna tikai kautko iegļukojusi tika norakta kad zem atvērta kapota izvilku skaistu, melnu, čūskveidīgu gumijas striķīti – tā bija mana ģeneratora siksna. Tā nu Rīga turpināja starot kamēr es sēdēju autiņā un ar roceni izmisīgi centos veikli manevrēt auto aiz priekšābraucošā, velkošā džipa. Ekstremālos apstākļus vēl vairāk uzlaboja pamatīgais Rīga-Jelgava šosejas apledojums un ziemas riepu neesamība uz mana autiņa 😉 

Majās esmu nokļuvis sveiks un vesels. Malkoju kautkādu sievas uz kreņķiem iepirkto liķierīti un no sirds novēlu Rīgai starot un Latvijai rītdien mirdzēt savā spožumā!

4 strike = 0,3l

Nevarēju nociesties nepalieloties 😀

Nu patiesībā ir tā, ka neko nesaprotu no boulinga.. pa retam ar draugiem aizejam un tad nu mētājam kā nu kurš māk 😀 Šosestdien iekš Bowlero svinot drauga Ērika dzimšanas dienu sanāca lūk šāda haļava 😀erika-dzimene_bowlero_08112008

Sev un pārējiem par lielu brīnumu sapelnīju 4 straikus un kā balvu dabūju 0,3l aliņu, kuru neizdzēru pats (biju pie stūres), bet atdevu jubilāram tukšošanai 🙂 Nez vai kādreiz vēl tamlīdzīgs kautkas atkārtosies, tāpēc uzdricelēt par to tomēr tā tīri vēsturei man vajadzēja 😀

Atkārtotā gaišredzība neglāba no apskāviena

Esmu traks… Šis būs jau otrais raksts (šekur iraid pirmais) rakstu sērijā, kas liek apšaubīt manu veselo saprātu. Šis pēkšņais brīnums ir gaišredzība! Ticiet vai nē, bet tas mani piemeklēja atkal. Un vēl dīvaināk ir tas, ka gaišredzības norises vieta bija praktiski viena un tā pati – gājēju tunelis pie Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas!

Tātad stāsts:

Braucu ar tramvaju no darba. Izkāpu tramvaja pieturā, kas LU Ekonomikas faķim pakaļpusē. Devos uz vilcienu.. faktiski nevis vienkārši devos, bet steidzos, jo bija aizdomas, ka varu arī nokavēt. Pulkstenis rādīja aptuveni bez desmit minūtēm 17:00. Un tad tas sākās… Pirms dažām dienām darbā caur Youtube noskatījos pāris Free Hugs kampaņas no dažādām pasaules malām. Iedomājos to un mēģināju iztēloties sevi šādā situācijā – stāv cilvis ar plakātu rokās uz kura skaidri pateikts ko viņš vēlas – apkampties 😀 Idejas, kas plosījās pa manu galvu bija no vispozitīvākajām ar lielisku apskāvienu nobeigumā, gan arī ne tik labas kad ar ņirdzīgu smīnu un ziemeļniecisku vēsumu paslīdu garām apskāvēju tvērieniem 😀 Trakākā laikam bija slimīgā doma par plakātu kuram vienā pusē “Free Hugs”, bet otrā “you just got rickrolled” 😀

Stāsts turpinās:

Tā nu es izeju cauri stacijas tunelim, uzkāpju augšā pa trepītēm un pirms ieejas Origo apstājos kā zemē iemiets! Tur stāv trīs jaunietes ar Free Hugs plakātiem rokās un izmisīgi mēģina pierunāt kādu pavecāku kundzīti apkampties! Biju šokā… gaišredzība mani totāli apstulbināja 😀 BET saņēmos, atcerējos par vilcienu un bez liekas ampelēšanās apkampu vienu meiču pēc otras, jo kad gan vēl precētam vīram kā man būs iespēja ar tik labu atrunu ap jaunām meičām gramstīties 😀

Par šo atgadījumu:

atliek man vien secināt, ka Stacijas gājēju tunelis ir kā eLVē “Bermuda trijstūris”… vismaz iekš mana paura :/

Birku mākonis