daži ķeburi un drupačas

Loterijas atmiņas

Tuvojas gada beigas un it visur tiek kalti plāni par dāvanām, to iegādi un pasniegšanas veidu. Tā nu piektdien dēlam skolā būs loterija. Jā, lielisks veids kā sagādāt prieku nepērkot dāvanu katram klātesošajam. Norunātā summa bija noteikta 2 lati, kautgan varu atzīties, ka J.Rozes grāmatnīcā nopirku sīkumiņu par lielāku summu🙂 Te nu jau viens mīnuss – nevar izkontrolēt ko un par cik pērk loterijas dalībnieki!

Arī es reiz piedalījos skolas svētku loterijā. Tas bija kautkad pamatskolā. Toreiz vēl  “Turbo” bija viskrutākā kožļene, visi kāvās ar dončikiem un apģērbu lepni pirka centrāltirgū😀 Mana mamma mani audzināja ļoti centīgi, biju kautrīgs, pakluss un samērā vārīgs jaunietis. Tā nu pienāca diena, kad bija kautkas jāpērk klases loterijai. Iegājām Ziepčika blakusmājas veicītī un nopirkām laikam varen daudz brīnumsvecītes. Biju apmierināts un tik priecīgs itkā tās būtu pirktas man pašam. Uz klases vakaru ierdos jautrs un nepacietīgi gaidīju loteriju. Redzēju, kā manis atnesto mantu izlozē kāds klasesbiedrs. Biju apmierināts un cerēju saņemt pretī ko līdzvērtīgu. Izlozes cipars man piešķīra kādu glītā kastītē iesaiņotu pārsteigumu. Cerību pilns vīstīju vaļā jaunieguvumu.  Atvēru kastīti. Brūns, apaļīgs priekšmets raudzījās man pretim. Man bija bail tam pieskarties, knapi valdīju asaras. Tā bija KAKA!!! Mākslīgā, bet tomēr KAKA!!! 

Klasesbiedri lielīgi izrādīja viens otram savu guvumu, bet tikai es kautrīgi to slēpu no pārējiem. Man bija tāds šoks un aizvainojums, jo sākotnēji nespēju pat saprast vai tā ir īsta vai mākslīga kaka. Nebiju tam gatavs. Vēl biju naivās domās ka Ziemassvētki tomēr ir prieka, laimes un tikumības svētki. Visvairāk man bija bail ko par tādu “dāvaniņu” teiks mana mamma, kas bija tērējusi naudiņu, lai kādam svētkos sarūpētu kasti ar brīnumsvecītēm.

Atrisinājums nāca pats no sevis. Uzradās daži apgaroti prāti, kas vēlējās iegūt savā īpašumā šo loterijas brīnumu, kamēr es gribēju tikt no tā vaļā. Galu galā iemainīju brūno riebekli pret rietumu ražojuma sulas paciņu ko gardi turpat uz vietas notiesāju. 

Kad pārrados mājās mammai melodams teicu, ka laimēju daudz un dažādus saldumus un suliņu. Tik ļoti man bija kauns viņai atzīties, ka biju laimējis KAKU!

Comments on: "Loterijas atmiņas" (3)

  1. man ar ir veicies Ziemassvētku loterijās! Līdzīgā pasākumā agrāk skolā laimēju Rīgas Doma zēnu kora kaseti, ka mēr pārējiem tika visādas rotaļlietas! A atskaņot tolaik man nebija kur.🙂

  2. to lagins

    labais😀 tas būtu tas pats ja tagad mums dāvinātu plates ar Lapčenoka ierakstiem😀

  3. njaa… bērnības atmiņas… kurš izdomāja ka tam jābūt patīkamam?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Tag Cloud

%d bloggers like this: