daži ķeburi un drupačas

Nu ko… pēc neliela ievadiņa turpinu loga ciršanu uz apsargu pasaulīti🙂

Ikreiz kad ierados LU atradās kāds kas ar acīmredzamu skaudību vēroja mani. Biju strādājošs, pusizgulējies  un nedēļām nemazgātu apsardzes formu valkājošs students. Jā, tas protams radītu skaudību ikvienā sevi cienošā tā laika LU studentijas pārstāvī😀 Un bija jau arī par ko lepoties, jo ar laiku iedzīvojos un tiku pieņemts bariņā. Neskaitāmas kopīgās naktis 6 kvadrātmetrus lielā būcenī spētu vienot pat nīstamākos pretiniekus😀

Centos rūpīgi iegaumēt visu sastapto apsargu un operu iesaukas un īstos vārdus, kas galu galā man tikai sajauca galvu. Šad un tad aizmirsu kādam vārdu vai ieasauku, bet kopumā jutos labi. Firmas objekti bija izkaisīti pa visu Rīgu un tas tikai nozīmēja to, ka bija iespējams strādāt vienā uzņēmumā un nekad pat nesatikties. Aizvien biežāk gan atbraukušie operi pieminēja cilvēku iesaukas kurus nekad nebiju saticis. Viens no tiem bija “Domkrats”. 

Nelielajā kioskveidīgajā būcenī bez sieriņu aromterapijas ikdienišķajiem kursiem īpaša nozīme bija arī ēšanas tradīcijām. Operi ēda ātri un negausīgi, jo jebkurā brīdī varēja atskanēt sauciens skriet uz objektu. Tuklais Igors vienmēr izvēlējās nesagrieztu baltmaizi un desas luņķi. Jau pēc celefāna maisiņos iepakotā ēdiena smaržas varēju pateikt, ka Igors nav bijis mājās vismaz 4 dienas, jo nepārtraukti strādā. Pārstrādāšanās gan nebija nekas neparasts. Daži pat stādīja rekordus – piecas dienas, nedēļa vai divas, vairāk… .

Pēc kārtīgas strādāšanas sekoja atbilstoša atpūta. Par dažām tādām atpūtas reizēm jau stāstīja parupjas teikas. Vispopulārākais šķiet bija stāsts par opera “Ribij glaz” dzimšanas dienas svinēšanu turpat darbavietā Rīgas klusajā centrā un vēstniecību rajonā. Tusiņš tika svinēts ārā un kulmināciju sasniedza brīdī, kad jubilārs dāvanā no pārējiem apsargiem saņēma jauku Čaka ielas “naktstauriņu”. Ar vārdiem “Nu! meties tik virsū!” “naktstauriņš” tika laiski noguldīts ārā pie būceņa un ēverģēlības varēja sākties😀 Diemžēl man jāatzīst, ka “Ribij glaz” jau kad es ar viņu iepazinos likās kā apsargs, kas  sver tikpat cik pats mans darba posteņa būcenis. Laikam tieši tas un arī izlaktais alkohola daudzums lika viņam savu “zīmuli” atstāt mierā un izlīdzēties ar visu apsargu tuvāko līdzgaitnieku steku. Jautri gan esot bijis visiem un katrs dabūjis nobaudīt “naktstauriņa” trennēto siltumu. Diemžēl par firmas labākajām dienām visi dēvēja tās , kas jau pagājušas. Visi šefi jo dienas jo vairāk lietoja grādīgās dziras un iesaistīja tajā visus.

 alko

Toreiz gan turējos godam, jo dzēris darbā vēl nekad nebiju. Ar ēšanu gan cits stāsts. Bieži viens otru vilkām uz zoba. Reiz kāds nenoturējās un atklāti pasmējās par to ka starp daudzajiem milžiem operiem esmu kā mazs diegs postenī! Toreiz ātri aizsvilos un studenta cienīgs jaunības trakums neļāva padoties. Noslēdzām derības kuras uzvarēju bez liekām problēmām. Izaicinātājs neticēja ka varu apēst DAUDZ, DAUDZ vairāk nekā abi būcenī guļošie operi kopā ņemti😀 Ejot uz dežūru iepirku pāris kilogramus kartupeļu un pusdienlaikā bez čammāšanās uzvārīju un izaicinātāja acu priekšā notiesāju līdz pēdējam😀 Uzvara bija gūta, bet jaunībvas maksimālismam mācība vēl tikai sekoja. Rīts sākās at operu maiņu un pārrunām par derībām kurās kāds izmeta: “Domkrats aprija katlu ar kartupeļiem”! Jā, tas tik bija pārsteigums! Vārds pa vārdam un arī man līdzšim nezināmais apsargs kļuva zināms – es pats. Izrādījās, ka iesauku man devuši jau pirmajā manā darba dienā, jo esmu aiz satraukuma, centības un respekta iedzīšanas nolūkos pārlieku spēcīgi spiedis roku daudzajiem apsargiem/operiem🙂 Sajutos kā savējais – pilntiesīgs apsargs ar iesauku.

Kādu gadu tā jau biju nolauzis kad sekoja patīkams pārsteigums – mani paaugstināja par maiņas vecāko. Bonusi ko par to saņēmu toreiz likās iespaidīgi – atbildība pār visiem objekta apsargiem, stundas samaksas palielinājums līdz kautkādiem laikam 50 santīmiem un pats nosaukums “Maiņas vecākais”. Tās bija ilgi gaidītās pārmaiņas un jaunu notikumu virknes sākums.

 

Turpinājums sekos…

Comments on: "Security Guard Chronicles #2" (3)

  1. Gaidu turpinājumu, Domkrat!😀

  2. Domkrats!😀😀😀
    Lieliski!

  3. […] Jebkuru paaugstinājumu amatā cilvēks uztver kā pagodinājumu un arī es neesmu izņēmums. Jau rakstīju kā nonācu līdz “maiņas vecākā” amatam. Tas bija patiess prieks, kas nesa sev […]

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Tag Cloud

%d bloggers like this: