daži ķeburi un drupačas

Šoreiz ar nokavēšanos rakstu par lietām, kas paveiktas nesen.

Pagājušās nedēļas beigas likās neatnāks nekad. Trešdienā darbs un treniņš. Jau ceturtdienā nopirku šerbertu, kas kaut nedaudz spēj nomierināt manu rutīnas nospiesto prātu. Darbs -mājas-kursi-darbs-mājas. Blad. Tā tā dzīve paiet.

Piektdienā pat atļāvos sūtīt vēstuli trenerim ar tekstu: “piektdien treniņā nebūšu un pirmdien arī mani negaidiet!” Un ko domājiet! Tā vietā, lai kārtējo reizi atbildētu ar frāzi: “būs tev jāiedod nākamreiz iekšās!” šis izliekas neko nemanot. izpalika ierastie kāpumi un kritumi. Varbūt tieši tāpēc piektdienu gaidīju jau kā atpestīšanu.  Gaidīju, jo parasti palīdzēja pirts, ko katru piektdienu kurina “melnais”. Jestra kompānija, alus, dīķis, piedauzīgas veču sarunas – uz to atkal cerēju. Diemžēl nedēļai bija jāturpinās skumji. Pirts lauku darbu dēļ atcēlās un visas cerības atliku uz sestdienu, kad bija plānots neliels izbrauciens Cēsu virzienā.

Sestdien 7:00 no rīta ar šaušalīguām modinātāja skaņām autopilotā piecēlos sēdus gultā. Sieva skraidīja pa māju kā nevaldāma, sīkie čīkstēja un paveroties pa logu apjautu cik bezcerīgi pretīgi un ceļojumam nenoderīgi ir laikapstākļi! Tā arī vēl neaptvēris, kas notiek ap 8:00 jau sēdēju pie sava kumeļa barankas un traucos pa Jelgavas šoseju. Nebijām vieni. Bez mums ceļu mēroja vēl divi ar radiem pārbāzti busiņi – viens jauniešu, otrs senioru. Lieki teikt, ka ik pa brīdim jauniešu busiņš nozuda no skata, jo īpaši tad kad tuvojāmies kādam lielveikalam. Jo tālāk devāmies, jo biežāk bija jāstājas – cik reizes veikals, tik pat reizes mīztūzis. Pēc pāris apskates objektiem un jo vairāk tādiem kam traucāmies garām pienāca pelnītā pusdienpauze. Grils, cauraudzīts un plātsmaizes veidoja kulināro izvirtību maģiju mūsu kuņģos. Tikai tad laikam pamodos. Atcerējos, ka Rīgā jau notiek pediņfests un vakarā būs muzeju nakts. Ceļojums turpinājās ar man vēl tagad neizprotamu pārbraucienu no Raunas līdz Tūjai. Tur aizkāpām līdz jūrai , bet pāris busiņā atlūzušie jaunēkļi, kas gulēja grēdās cits uz cita tika iemūžināti praida cienīgās pozās neaizmirstot par attiecīgu atribūtiku😀 Tuvojoties ceļojuma beigām arī vecajo busiņš atkorķēja pūdžiņas un nu jau tikai mēs trīs šoferīši saprotoši lūkojāmies vispārējās orģijās.

Vēl pāris dienas iepriekš biju nopircis sev uz akciju bikses. Tiesa kā jau akcijas precei gadās, mans izmērs vairs nebija palicis. Nopirku vienu izmēru garākas un tā nu sestdien pēc brauciena pārguris aizdevos vēl uz Ķekavu pie mammas tās atšūt. Miegs nāca tā, ka brīžiem tiešām braucot pievēru acis. Kruīza kontrole vēl vairāk žūžoja un ieaijāja mani. Tiesa, sūdīgā ceļa kvalitāte uz Rīgas HES mani atkal atmodināja un arī ceļamērķis bija ar roku sasniedzams.

Mājās atgriezāmies vēlu. Miega pele, jau vilka slīpi. Vecākais dēls gan izmisīgi cīnījās par tiesībām doties uz Muzeju nakti Pāris agresīvi twīti par pediņfestu aizdzina miegu un uzvilka. Miegs tā kā pierima nedaudz un vēlme pirmo reizi pa nakti apmeklēt muzejus uzvarēja.

Ap 22:00 močījām uz Rīgu. Plāns bija nomest autiņu kautkur krastmalā un tālāk rikšot kājām. Bet kas tev dos! Krastmala likās pilnāka nekā darbadienās un tā nu laika taupības nolūkos atgriezāmies Pārdaugavā. Auto vietu  ar pūlēm atradām pie “Zelta boulinga”.

Godīgi sakot tik daudz muzeju apmeklētājus nebiju gaidījis ieraudzīt! Pirmo aplūkojām Dzelzceļa muzeju. Vienīgie cienīgie apskates objekti tur novietoti ārā un tos pašus apmeklētāji bija apsēduši kā zilās mušas sūdu. Apskrējām muzeju un vilkāmies pāri Akmens tiltam. Priekšā Okupācijas muzejs un milzīgas cilvēku masas. Iestājāmies rindā 20m no ieejas. Rindā priekšā stāvošie slāviņi prasmīgi mani uzjautrināja viens otru uzrunājot: “оккупант”🙂 Pārsteidza arī tas ko redzēju muzejā. Vairumā sanākušie bija krieviski runājošie. Šķiet, par naudu viņi nekad neapmeklētu šo muzeju tāpēc labprāt izmantoja iespēju to aplūkot par baltu velti. Līdzīgi pārsteidza latviešu publika, kas šķiet pie Kino muzeja priecājās vien par izlejamo Brenguļu alu nevis paša muzeja piedāvāto kino🙂 Lieki teikt, ka dēlam šis muzejs nelikās necik interesants. Arī visi pārējie izņemot varbūt vienīgi Sporta muzeju tāpat. Līdzīgas sajūtas bija arī man. Pārpildītā vecpilsēta arī nogurdināja. Un tā nu izmetuši pamatīgu loku un paskrējuši garām vēl pāris muzejiem devāmies mājup. No bruģa skatienu atrāvu vien pie kādas ēkas Audēju ielā kur kāda  pieklājīga paskata meitene uzsvērti uzmācīgi piedāvājās 6 britu tūristiem.

1:30 pārrados un centos saprast ko tad īsti šajā dienā nobraucot >350km esmu redzējis.

Svētdiena nāca ar ilgi gaidīto izgulēšanos. Ap 11:00 tik sākām kūņoties augšā. Atpūties gan neviens neļāva, jo aizskrējām uz laukiem un tur priecīgā kārtā nācās pāris stundas ar trimmeri cīnīties pa grāvja nogāzi. Iepriekšējo dienu sagurums ātri atgriezās. Dīvainākais bija tas, ka sagurums katru dienu uz vakarpusi pārgāja, ja vien jau nebiju nolicies slīpi. Šoreiz pietika vēl spēka, lai 19:00 močītu uz Tukumu pie vecvecākiem. Ceļā uz turieni  saņēmu sen gaidīto vēsti, ka piektdienas pirts pārcelta uz šodienu (svētdienu)! Awesome! No Tukuma mājup lidoju vēl ātrāk nekā turp un jau 22:30 ierados pirtsvietā. Tur gan nācās konstatēt, ka sestdienas ceļojuma atskaņas turpinās jau otro dienu un vīri ar pūdžām rokās aicināja dragāt uz upi nēģos. Līdzi rācijas (pret mentiem), fanariki (lukturīši) un protams pivcis/šņabis (kas nu kuram tuvāks). Kādu stundu tā pasalām , bet no nēģiem šoreiz nebija ne vēsts. Atlika vien uzklausīt stāstu kā viens no nēģotājiem jau pakorķējis un atrijis nēģa asti, lai saprastu, ka jālaižas kamēr var. Skaidrākie devāmies atpakaļ uz pirti. Veikli nopērāmies, izpeldējāmies dīķītī un brīvdienas bija laimīgi piebeigtas🙂 Ap 1:00 likos slīpi, lai pamostos jau darbadienā.

Pirmdiena  – darbs.

Otrdiena -kursi, darbs un stundas, kas pavadītas ārprātīgajā sabiedriskajā transportā.😀

Šodien – darbs, treniņš un šis garais atmiņu raksts… .

Comments on: "Nedēļa, kas sākas ar trešdienu" (12)

  1. He, šķiet, ka šonedēļ tevi redzēju J-olaines stacijā. Tāds sadrūmis biji. :))
    Un kur tad jums tā pirtsvieta atrodas, ka tur nēģi kaut kur tuvumā?

    • ko ta nepienaaci klaat? otrdienaas un ceturtdienaas braucu ar sabiedrisko uz kursiem. sab.tr. ir MOCIIBAS!!!

      pirts Peeterniekos. upe – Misa (bet ceru, ka inspektori sho nelasa :D)

      • Nu ka ta es tur tā iešu un uzbāzīšos.😀 Turklāt no rītiem neesmu “formā.😀
        Un – kā jau minēju, Tu tāds sadrūmis biji. Palika bail, ka niekod.😀
        Ou, nu tad es zinu, kur tas ir. Ir tur savā laikā tusēts. pie Missssssssas…🙂

      • … nākošotrdien pēdējā iespēja, jo kursi man tad beigsies un es atkal pametīšu sabiedrisko transportu uz kādu laiku

  2. ellstudio said:

    un tā tā dzīve paiet,un tad tu sāc domāt ko darīt savādāk nekā parasti.

  3. Es esmu šokā… Kino muzejā bija Brenguļu alus? :O:O:O

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Tag Cloud

%d bloggers like this: