daži ķeburi un drupačas

Archive for 18.08.2009

No 97 uz 89

No 97 uz 89.

svars

Nē tas nav ienākumu kritums uz vienu ģimenes locekli! Tas ir mana svara kritums.

Kā es to panācu?

Ēdu normāli nevis pārēdos!

Mazais lords Fontlerojs

Es neesmu baigais grāmatu tārps. Patiesībā manu interesi par grāmatām varētu nodēvēt par dižķibeli.

Tā nav ne U, ne V veida dižķibele, bet gan  riktīgs HVZ veidīgs flegmatisms. Grāmatas kādreiz lasīju daudz – protams manu iecienītāko žanru “dēkas un piedzīvojumi”, “vietas un ģeogrāfija” vai “vēsture” klasika tika izsmelta visai ātri un noveda mani pie pilnīgas stagnācijas šajā lauciņā. Pa retam palasīju kādu uzdāvinātu grāmatu vai arī vienkārši izšķirstīju un pārlūkoju attēlus vēstures enciklopēdijās un karšu atlantos. Tas bija manas grāmatu lasīšanas dižķlibeles zemākais punkts. Līdzīgi, kā valūtas fonds un Eiropas naudas maisi tagad stutē Latvijas ekonomiku arī es ik pa laikam mēģināju veikt zināmas korekcijas un atdzīvināt savu lasītkāri. Uz brīdi tas liekas izdevās, kad ar milzu aizrautību izlasīju Grūtupa grāmatu “Ešafots”. Toties manas luterāņu draudzes mācītāja dāvinātais “Dieva āmurs” lasījās līdzīgi kā Ļeņina komunisms – solis uz priekšu, divi atpakaļ. Ik dienas lasot šo grāmatu pieķēru sevi pie domas, ka ik reiz pāršķirot lapu cītīgi ievēroju lappaspuses numuru. Tā tas protams turpināties nevarēja.

Šoreiz mani izglāba atvaļinājums. Laiks grāmatatu lasīšanai atradās pats no sevis – katrreiz, kad nācās doties uz Rīgu un gaidīt pie veikaliem, zobārstiem, frizieriem, luksaforiem (labi, šito gan es pārspīlēju), vilku ārā savu jaunāko iemīļoto grāmatiņu. Literatūras izvēle arī gaužām vienkārša un reizē jauka – “Mazais lords Fontlerojs” (Bērneta F.H.). Kā līdz tai nonācu savā cienījamajā vecumā? Atbilde  – vecākajam dēlam devām, lai trenējas lasīt pa vasaru. Tā nu mēs abi ik dienas sacentāmies cik tad tālu kurš no mums ticis.

Varu droši ieteikt šo grāmatiņu ikvienam lasītpratējam un jebkura vecuma cilvēkam, jo stāsts ir jauks, ar prognozējami labām beigām un vienkārši uztveramu vēstījumu. Turklāt dižķibeles laikam ārkārtīgi piemērota, sapņaina lasāmviela, kas stāsta par maza puikas (kādi mēs visi reiz esam bijuši) neticamajiem dzīves pavērsieniem ($$$) un pret labestību nocietinātu siržu atkausēšanu.

Lai viegli lasās 🙂

20.07.2009 – 17.08.2009

Atvaļinājums beidzies. Atkal esmu iemests atpakaļ nerimstošas rutīnas piesātinātā biroja krēslā. Tur pat, no kurienes pirms mēneša ar milzu atvieglojuma sajūtu piecēlos un aizgāju.

Daži aktīvi interneta censoņi pat lieki kaitināja mani, vaicādami kur tad es esmu tik ilgi pazudis. Tad nu lūk pazudis es nebiju nekur, tik mierīgi baudīju atvaļinājuma sniegtās priekšrocības. Kā jau jebkurā kārtīgā vasaras atvaļinājumā paspēju gan kāzās pabūt, gan Latviju nedaudz apceļot, gan lauku un dārza labumus kopt un baudīt. Šogad atvaļinājuma laikā iekrita arī pāris jubilejas, no kurām atzīmēju tikai tās, kuras nebija manas 😀

Par bloga viena gada jubileju biju aizmirsis un atcerējos ar dažu dienu novēlošanos, bet pats savu divdesmitdeviņu gadu dzimšanas dienu pavadīju ciemos. Tas gan nenozīmē, ka to nožēloju, jo it viss šajā atvaļinājumā bija īpašs. Pat fakts, ka es pēc ilgāka laika izlasīju vienu grāmatu arī ir ievērības cienīgs 😀

Lūk arī daži mani ieteikumi  uz priekšdienām atvaļinājumos gājējiem:

  • Pēc iespējas ņemiet atvaļinājumus vasaras mēnešos un uz pilnu mēnesi.
  • Atvaļinājuma laikus plānojiet tā, lai algu/avansu vai atvaļinājuma naudu saņemtu laicīgi un pēc atvaļinājuma nebūtu jākurn nepaēdušam vēl mēnesi 😀
  • Noteikti izmantojiet atvaļinājuma laiku, lai būtu kopā ar sev vistuvākajiem un mīļākajiem cilvēkiem. Personīgi es šo atvaļinājumu vairāk nekā jebkad pavadīju kopā ar saviem abiem puikām un šorīt aiziet uz darbu neredzot kā viņi mostas un jautri uzsāk ikdienišķās rotaļas ir skumjākā sajūta kādu esmu ilgā laika posmā piedzīvojis.
  • Ja esiet officeboy vai officegirl, tad strādājiet arī atvaļinājumā! Tikai nevis ofisiņa sēdošos darbus, bet gan fizisku slodzīti prasošus lauku/dārza darbus. No visa mēnesi ilgā atvaļinājuma lielāko laika daļu pavadīju ar lāpstu rokās vai arī frizējot zemes apmatojumu – zāli, krūmus 🙂 Sajūtas bija/ir fantastiskas!
  • Aizmirstiet par datoru – tas viss ir gaiss! Pilnīgs un totāls analfabētisks tukšums! Vismaz atvaļinājuma laikā beidziet intensīvi katru dienu lasīt simtiem RSS atsviestās ziņas, čatot twitterī vai vnk. truli blenzt zilajā ekrānā!

P.S. Ļoti ceru savu nākošo atvaļinājumu neredzēt ātrāk par nākamā gada vasaru, lai būtu darbs, dižķibele valstī beigtos un savus 30 varu sagaidīt aristokrātiski žilbinošā krāšņumā 😀

Birku mākonis