daži ķeburi un drupačas

30

Runā, ka dzimšanas dienas ir kritiskākais laiks cilvēka dzīves gadā. No savas pieredzes tam daļēji varu piekrist.

Dzimšanas dienas man vienmēr bijis gaidīts un satraukuma pilnas dienas. Esot vēl pavisam mazs spēju novērtēt tikai dāvanas un ar gardumiem nosēto galdu. Šeit es ar vecākiem svinot 1.gada jubileju:

Biju ārkārtīgi uztraucies gaidot dāvanas. Vienmēr centos iedomāties kādas tās būs, ko man dāvinās un vai atbrauks ciemos brālēni un māsīcas.

Šeit es ar 12.gadu dzimšanas dienas torti:

Pieaugot dāvanu vērtība nezuda, bet nāca klāt tusiņš – vēlme izklaidēties draugu lokā nereti aizmirstot par vecākiem un pārējiem radiem, kas arī ir līdzvainīgi manā dzimšanas sakarā.

19.gadu dzimenītē saņemot dāvanu no mīļotās:

19.gadi

Ar gadiem tusiņi kļuva par ierastu lietu. Alkohols, smiekli un skaļa mūzika ļāva aizmirsties un ļauties izlaides burvībai.

Sekojošajā attēlā manas 22.gadu dzimšanas dienas svinības, kuras diemžēl pats neatceros😀

…un kas mani sagaida tagad?

30.gadi šobrīd man šķiet kā mistiska robežšķirtne, kas pilnībā piebeidz ilūzijas par manu vecumu, statusu, vērtībām, vietu sabiedrībā un ģimenē. Vairs man nav tiesību apvainoties, ja uz tusiņu neuzaicina kāds divdesmitgadnieks, vairs arī es nedrīkstu aptaujas anketās norādīt, ka easmu cilvēku vecuma grupā līdz 29.gadiem, nepaskaidrojot cik tieši līdz 29. gadu vecumam trūkst. Nu man jāsāk gudrot kādas gudras dzīves mācības un prātulas ko sniegt jaunatnei un jāmācās izvalbīt ģīmis nereāli nopietnā grimasē, kas viestu vieduma iespaidu apkārtējos. Nezinu gan vai krāsot sirmos deniņus ir atļauts jau šajā trīsdesmitgadnieku klubiņā vai arī tas būs “level up” pēc 10.gadiem.

p.s. Sirsnīgs paldies sveicējiem😉

Comments on: "30" (13)

  1. Paldies par šo rakstiņu, ka padalies ar savām pārdomām (hug)

    Nezinu kā Tu, bet man tas cipars, cik tad nu jāliek svecītes uz tās tortes, nespēj viekārši nespēj ietekmēt manu ikdienu un būtību un jo īpaši, ja runājam par to – kā un kādiem cilvēkiem jābūt tajos 30… tāpēc es vnk to visu neņemu galā un turpinu šokēt cilvēkus, kad šamie uzzina, cik īstenībā man to svecīšu uz pēdējās tortes bija.. NAV pareizu vai nepareizu izjūtu ;)))
    īsāk sakot – zināt, kas Tu esi, un pietikt drosmes būt tādam cilvēkam ;))

    Daudz laimītes ——/–(@

    ;)))

    • paldies par sveicieniem🙂 tā gadu uztveršana atkarīga no paša cilvēka – es esmu tāds emocionāls , tāpēc šodien to izjūtu kā drāmu, bet jau r’\it tas būs aizmirsies.. iespējams…😀

  2. […] This post was mentioned on Twitter by Bonkajs, Bonkajs. Bonkajs said: 30: http://wp.me/phSAH-f5 […]

  3. diennakts said:

    Neko tu tur neizgudrosi, un nekas neaminīsies, tas kritiskais ir vēl tikai priekšā.

    • es domāju, ka mainīsies gan. līdz 30 tiek svinēts, pēc tam svin to, ka tik ilgi vispār ir izvlikts šai saulītē😀

  4. Liriska atkāpe: Hāāā, cik tu smieklīgs tajās bildēs. :))))

    Bet, ja nopietni, tad – nekad neatmetīšu domu, ka cilvēks ir tik vecs, cik vecs viņš jūtās un tas, ka kaut kādi 30, 40 vai vienalga cik gadi ir stereotipizētais laiks, kad jāpārdomā savas dzīves vērtības ir pilnīgās stulbības’n’shit. savu dzīvi var pārdomāt arī 31 gadā vai 17 gados un 4 ar pus mēnešos. Viss atkarīgs no cilvēka!🙂
    Bet nu enīvej – velreiz miuzonīgs sveiciens jubilācijā!😉

  5. Sveiciens arī no manis.🙂

  6. Norasojuši alus kausi, mikli rokasspiedieni un pārējās apsveikumu lietas!one O_°

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Tag Cloud

%d bloggers like this: