daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘ātri’

Ikdienas jūdze

Aktīvākie no maniem Twitter sekotājiem un Facebook konta draugiem/paziņām pēdējā laikā noteikti būs pamanījuši savādas publicētas ziņas, kas skar sportošanu – skriešanu, vingrošanu, to ilgumu, intensitāti un aprakstu kā gājis.

Ar fiziskām aktivitātēm esmu nodorbojies vienmēr, bet nu jau pāris mēnešus veicu regulārus ierakstus, atskaites par savu sportisko aktivitāšu norisi un gaitu. Šim nolūkam esmu izvēlējies viegli uztveramu interneta vietni, kas vieno sportotājus no visas plašās pasaules – Dailymile.

Dailymile varētu nosaukt par sportisko cilvēku sociālo portālu un iespēja aicināt, draudzēties un visādi tamlīdzīgi izpausties šajā vietnē nenogurdina. Tieši otrādi! Saka, ka skriet ir vieglāk, ja kāds jau skrien pa priekšu un tieši šo salīdzinājumu es piemēroju Dailymile “draudzēšanās” pozitīvajām lietām – vienmēr ir iespēja redzēt ko dara citi, cik ātri skrien, cik tālu peld un cik ilgi to dara. Tā teikt ir redzams uz ko tiekties.

Sākotnēji biju nedaudz skeptisks, jo domāju, ka portāls domāts tikai skrējējiem, bet tad pamanīju vēl vairākas papildus publicējamo aktivitāšu iespējas – no slēpošanas līdz pat jogai, utt… .

Ņemot vērā Dailymile pieaugošo popularitāti, domāju, ka ar laiku nāks klāt vēl pāris sporta veidi.

Viena no jautrākajām un reizē pamācošākajām sadaļām portālā atrodama zem lietotāja personiskās statistikas (Lifetime Stats) . Šeit varam savus sasniegumus “izmērīt” un pavērot cik daudz televizorus ar savu noskrieto enerģiju spētu darbināt vai arī cik jau noskriets apkārt zemeslodei.

Esiet sportiski – kustieties, skrieniet, vingrojiet, peldiet un slēpojiet. Dariet visu iespējamo, lai Jūsu gars ir možs un ķermenis stiprs!

Kā vējš skrien, kā miets atduras

Šorīt pārlasot lasi.lv sadaļu “jaunākais blogos” uzgāju šo rakstu “100 km/h pilsētā? Mierīgi“. Varu vien piebilst, ka piekrītu praktiski visam uz ko raksta autors mēģinājis vērst mūsu uzmanību – neņemt piemēru no pilsētas mikriņiem! 😉

Šajā sakarā prātā nāk kāds gadījums uz Brīvības ielas. Tas bija agrs rīts un pulkstenis rādīja knapi pāri 7:00 kad biju jau ticis līdz Alfai. Ielas pustukšas un vēlme nonākt darbā izbaudot vēl mierīgo, kņadas nepārņemto pilsētu bija lielāka nekā pārdomas par ceļu satiksmes nopteikumu ievērošanu. Lielākā daļa autobraucēju šo ceļa posmu no Alfas līdz Juglai mēro ar aptuveno ātrumu 60-70km/h. Tomēr man laikam kāja  pa nakti bija tik nogulēta, ka pašam nemanot uzspiestais >140km/h ātrums nelikās nekas īpašs uz tukšās trases. Ātrumu samazināt īpaši nemotivēja arī  dzeltenā gaismas siglāla parādīšanās luksaforā un traucos tālāk. Viss būtu lieliski ja vien tieši agrā, zemā rīta saule nespīdētu tik ļoti sāpīgi acīs. Sažmiegtām acīm turpināju ceļu un aizsardzībai pret sauli kreiso roku instinktīvi pacēlu priekšā sejai. Šajā brīdī acu gaišums atgriezās un pirmais ko pamanīju bija pretī braucošais ceļu policijas auto. Pārsteigums bija tikpat milzīgs kā ātrums ar kuru paskrēju viņiem garām. Bikses nepietaisīju un pa kaucošajiem nesametu, bet vēl pārdesmit metrus ar izvalbītām acīm lūrēju visos atpakaļskata spoguļos, lai pārliecinātos, vai manā virzienā netraucas tas pats policijas auto ar iedegtām bākugunīm. Pēcāk ar čaļiem pārrunājot notikušo vislielāko  jautrību radīja mana rokas pacelšana, kuru policijas automašīnā sēdošie varēja iztulkot divejādi – es viņiem māju sveicienam, vei arī slēpju seju 😀 Šoreiz izglābos, bet jāatzīst ka kamēr nenoķers mācību laikam nedabūšu 😀

ko ēd Hyundai Getz :o

Šīs dienas rīts atkal man bija sācies agri, jo cēlos jau 6:00 un ar uzticamo kumeļu uz darbu izbraucu 6:35. Lietus nelija un likās, ka diena sākusies visnotaļ pozitīvi. Nonācu pie Vaiņodes ielas pagrieziena uz Salu tiltu. Apstājos, jo deg sarkanais. Iedegas zaļais un es uzsāku braukt, bet pamanu, ka aiz manis esošais Hyuindai Getz uzsāk strauju un es pat teiktu nedaudz pārdrošu manevru manis apdzīšanai jau pagrieziena laikā. To viņam atļauju un pats iekārtojos vidējā joslā Getz automašīnai atstājot kreiso, malējo braukšanas joslu. Nu nepatīk man tādi mazi auto un kā jau ierasts nedaudz vairāk uzspiežu uz gāzes pedāļa, lai laicīgi atrautos un pats pēc kāda brīža ieņemtu sev tik ļoti iecienīto kreiso braukšanas joslu. BET, kas TEV dosGetz ne tikai turās līdz, bet arī manāmi iestresso par iespēju uz Salu tilta nonākt pirmajam. Spiežu es, spiež viņš, bet nekur atrauties nespēju… vel pēc nieka 20 metriem Getz man kā stāvošam aiziet garām… tas ir ŠOKS!!! Nu labi, atzīšos, ka pēc tam uz Salu tilta viņu tomēr izpogāju, bet tomēr tas bija ŠOKS!!!

Hyundai Getz vs Volvo S60 = 1:0

Sevi gan mierinu ar domu, ka nespiedu pedāli grīdā līdz galam, jo tomēr visumā esmu mierīgs braucējs, bet tas nemaina faktu, ka braucot ar 4 ātrumu virs 100km/h neizdevās iegūt lielāku paātrinājumu, kā Getz šoferītim 😦

Šobrīd jau skatos gan Hyundai getz specifikācijas, gan Volvo s60 tehniskos datus, bet mana aklā mīlestība pret Volvo markas automasīnām laikam liedz ieraudzīt kur Getz ņēmis to pārdabisko braukšanas spēku, kādu rādīja šodien uz šosejas 😀

Birku mākonis