daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘augusts’

30

Runā, ka dzimšanas dienas ir kritiskākais laiks cilvēka dzīves gadā. No savas pieredzes tam daļēji varu piekrist.

Dzimšanas dienas man vienmēr bijis gaidīts un satraukuma pilnas dienas. Esot vēl pavisam mazs spēju novērtēt tikai dāvanas un ar gardumiem nosēto galdu. Šeit es ar vecākiem svinot 1.gada jubileju:

Biju ārkārtīgi uztraucies gaidot dāvanas. Vienmēr centos iedomāties kādas tās būs, ko man dāvinās un vai atbrauks ciemos brālēni un māsīcas.

Šeit es ar 12.gadu dzimšanas dienas torti:

Pieaugot dāvanu vērtība nezuda, bet nāca klāt tusiņš – vēlme izklaidēties draugu lokā nereti aizmirstot par vecākiem un pārējiem radiem, kas arī ir līdzvainīgi manā dzimšanas sakarā.

19.gadu dzimenītē saņemot dāvanu no mīļotās:

19.gadi

Ar gadiem tusiņi kļuva par ierastu lietu. Alkohols, smiekli un skaļa mūzika ļāva aizmirsties un ļauties izlaides burvībai.

Sekojošajā attēlā manas 22.gadu dzimšanas dienas svinības, kuras diemžēl pats neatceros 😀

…un kas mani sagaida tagad?

30.gadi šobrīd man šķiet kā mistiska robežšķirtne, kas pilnībā piebeidz ilūzijas par manu vecumu, statusu, vērtībām, vietu sabiedrībā un ģimenē. Vairs man nav tiesību apvainoties, ja uz tusiņu neuzaicina kāds divdesmitgadnieks, vairs arī es nedrīkstu aptaujas anketās norādīt, ka easmu cilvēku vecuma grupā līdz 29.gadiem, nepaskaidrojot cik tieši līdz 29. gadu vecumam trūkst. Nu man jāsāk gudrot kādas gudras dzīves mācības un prātulas ko sniegt jaunatnei un jāmācās izvalbīt ģīmis nereāli nopietnā grimasē, kas viestu vieduma iespaidu apkārtējos. Nezinu gan vai krāsot sirmos deniņus ir atļauts jau šajā trīsdesmitgadnieku klubiņā vai arī tas būs “level up” pēc 10.gadiem.

p.s. Sirsnīgs paldies sveicējiem 😉

9.08.2008-24.08.2008 Atvaļinājums beidzies

Rītdien atkal pēc 2 nedēļu pārtraukuma jāiet uz darbu. Aizvadītas divas samērā interesantas atvaļinājuma nedēļas.

Atvaļinājuma kalendārs un apraksts:

9 – 13.augusts:

Katru rītu jauki izgulējos līdz pulkstens 10:00, tad uz laukiem nopeldēties, pastrādāt vai kā citādāk pavadīt laiku. Vakaros līdz plkst. 2:00 Battlefield 2 serveri 🙂 Vienu dienu papriecājāmies ar bērniem pa Līvu akvaparku, bet pārējās dienas gan pa mākslīgi radīto ūdenskrātuvi (dīķi) laukos 🙂

14 – 16.augusts:

Brauciens uz Igauniju, kas prasīja nedaudz vairāk kā pusotru bāku ar degvielu un aiz muguras atstāja apceļotu Igauniju un nobrauktus 1400km.

17.augusts:

Nedaudz saguris tomēr mierīgi atzīmēju savu 28 dzimšanas dienu.

18.augusts:

Atpūtos no dzimšanas dienas 🙂

19.augusts:

Mierīgi pasvinējām manas sieviņas dzimšanas dienu. cēlos 5:00, lai pirmais būtu augšā un neviena netraucēts varētu skriet uz veikalu pēc vajadzīgā brokastīm un puķēm. pārsteigums gandrīz izdevās un nākamais bija sarūpēts pa dienu, kad viņai neko nesakot liku vnk. kāpt automašīnā un vedu relaksēteis uz Jūrmala SPA hotel uz skaistuma procedūrā. Diena pagāja mierīgi, vakarā atbrauca sievas vecāki un visi draudzīgi nolobījām kūku 🙂

20.augusts:

Atguvāmies no Sievas dzimšanas dienas 🙂

21.augusts:

Laiks jau samaitājies, bet mēs dodamies uz Ventspili. pastaigājām, paelpojām Kurzemes jūrmalas gaisu un devāmies mājup.

22.augusts:

Veiksmīgi izgāju automašīnas tehnisko apskati. Vakarā plānojās pirts, bet nu sanāca ielietot šmigu vairāk nekā gaidīts. Nopēros un piedzēros… cik atceros, tad dzērām gan pie Olaines, gan Tallinas ielā Rīgā, bijām vēl kautkur, bet kur tas bija nezinu… mājās pārrados ap 5:00 pilns kā mārks…

23.augusts:

Guļu, vemju, guļu, vemju, utt… 😦

24.augusts:

Esmu atkal dzīvs pēc pārmērīgās alkohola lietošanas, bijām laukos, ēdām sēņu mērcīti un via aktivitāte laukos tika veltīta tiem, kas marinēja gurķus. Mums pašiem marinēt slinkums un tāpēc no paziņām iepirkām trīs 3l burkas 🙂 šodien man gurķīši ļoti garšo 🙂

10.augustā es rakstīju par savu plānoto atvaļinājumu un jāsaka, ka lielos vilcienos plāns ir izpildīts pat ar uzviju 🙂

Jau ar nepacietību gaidu nākamo atvaļinājumu!

Lokālie mediji

Šodien nedaudz sanāca ierēkt 😀

Pastkastītē atkal mētājās lokālais laikraksts Olaines balss…

https://i1.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK7lCSAhwBI/AAAAAAAACiY/zLgOq9a55uQ/Olaines%20balss_08.2008_001.jpg

Pievērsiet uzmanību izcilajam notikumam 14.augustā :

https://i0.wp.com/lh3.ggpht.com/bonkajs/SK7lFjTWGJI/AAAAAAAACig/rogItRAkzm4/Olaines%20balss_08.2008_002.jpg

Ar to lieliskā prieka deva un pacilātais noskaņojums par pilsētu kurā dzīvojam nerimās, jo pārsteidza 11.augusta notikums:

https://i1.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK7lIuXt5NI/AAAAAAAACio/5QFVKQnUxAs/Olaines%20balss_08.2008_003.jpg

rezumē…

Kā gan ir tomēr jādzer ļerga vai jārij tabletes, lai šitā izceltos, un nokļūtu pilsētas laikraksta slejās 😀

es Bij’ pie tiem ventiņ’ puik’

Tikai dažas stundas atpakaļ atgriezos no vienas no Latvijas teritorijām, kas vismaz kādreiz (Lemberga kunga valdīšanas laikā) droši varēja cerēt uz autonomās republikas statusu! Jā pareizi vien uzminējāt, tā ir ventiņ pilsēta  Ventspils.

gatavošanās

Jau otro nedēļu rit mans atvaļinājums un jau kopš tā sākuma ģimenē runājām par iespēju paceļot. Par galveno prioritāti izvēlējāmies plānoto ceļojumu uz Igauniju. Bet, kad atgriezāmies un pāris dienas atpūtāmies, nolēmām, ka ir jāizmanto laiks un jādodas vēl kautkur. Diemžēl laika apstākļi Latvijā nekad nevienu nav lutinājuši un arī mūs atturēja rudenīgās laika prognozes un mākoņainais laiks aiz loga. Tā nu šorīt mēs pamodāmies vīlušies – ārā viss pelēks. Zvanījām uz Ventspils tūrisma informācijas centru, lai noskaidrotu vai tur nav gadījumā labāks laiks. Nē, diemžēl tur esot spēcīgs vējš un velkoties uz lietu.  Nosēdējām dzīvoklī līdz kādiem 10:30, līdz sapratām, ka  ārā nav vēl nolijusi ne pilīte lietus un ar katru dienu laiks ārā kļūs aizvien pretīgāks. Nepaiet ne pusstunda un jau sēžam automašīnā, kas traucas Jelgavas virzienā.

brauciens turp

Aiz Jelgavas  griežamies pa labi, virzienā uz Tukumu un Ventspils šoseju. Uzreiz aiz Jelgavas debesis  no vienkārši pelēkām kļuva draudīgi pelēkas un  top skaidrs, ka kautkur Ventspils šosejas virzienā spēcīgi līst lietus. Ilgi nebija jāgaida, kad arī mēs noķērām lietus mākoņus, bet mums par laimi lietus ātri mitējas un  pie pagrieziena uz  Ventspils šoseju par lietu liecina tikai dažas peļķes ceļa malās. Uzgriežamies uz Ventspils šosejas. Braucam normāli – ap 110-120km/h. Ceļš kļūst aizvien sausāks un liekas, ka šeit nemaz nav lijis. Tiesa, pametot acis Ventspils virzienā liekas, ka tuvojamies tieši lietus epicentram.  Tomēr šķiet, ka tieši lielais vējš ir tas, kas izgaiņā lietus mākoņus un neļauj tiem nomest uz zemes ūdens desantu.  Tuvojoties Ventspilij dažubrīd pat uzspīd saulīte un tas protams priecē un uzlabo omu visai ģimenītei.

iekš to Ventiņ pilsēt

Ventspils mani sagaida  kā savējo – pirmais lielais autocentrs ir Volvo centrs 🙂  Ielu kvalitāte pilsētā tomēr nav daudz vairāk updeitota kā pārējās Latvijas lielpilsētās. Ēkas arī ir gan sakoptas, gan nolaistas, bet iepriecina vide. Skaistas puķu dobes un ziedu puduri, jauks bruģītis vecpilsētā, kā arī daži citi pribambasi liek priecāties, ka esam šeit nonākuši.

Pilsētas apskati sākām ar nedaudz haotisku vazāšanos pa vecpilsētu. Šajā nodarbē lieliski izpalīdzēja norāžu stabi, kas uzstādīti praktiski visā vecpilsētas teritorijā.

https://i2.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK22dwbA70I/AAAAAAAACYA/hSTbhWUctRs/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_006.jpg

Paklenderējam apkārt un pēc spēcīgā vēja virziena saprotam, ka tuvojamies Ventas upei. Kad to sasniedzam vējš gāž no kājām, bet es pieļauju arī ka tas tikai tā likās mums –  Latvijas iekšzemes un sauszemes žurkām 😀  Cīnoties ar vēju dodamies uz priekšu līdz uz kāda soliņa sastopam visnotaļ klusu sarunu biedru. iepazīstamies un izrādās, ka tas ir Krišjānis (jebšu kā laukos saka Valdemāru Krišjānis). Piesēžu viņam līdzās un tā nu mēs abi raugāmies uz Ventas otrā pusē esošo ostu.

https://i0.wp.com/lh4.ggpht.com/bonkajs/SK23aspkL_I/AAAAAAAACZ0/gbgq64BJ-k8/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_020.jpg

Pēc ilgākas klusēšanas saprotu,  ka šim laikam ar redzi ar vairs nav īsti labi un piedāvāju izlīdzēties ar savām acenēm 😀

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK23gBpUseI/AAAAAAAACZ8/dlLcgRfvKLE/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_021.jpg

Tā varētu stundām mēs abi tur sēdēt, bet bērni velk mani uz nākamo mērķi.

To var pamanīt jau pa gabalu. Tā ir ceļojošā govs.

https://i1.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK23noEdRTI/AAAAAAAACaY/D0I6wKl9X7s/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_024.jpg

Liela un iespaidīga, turklāt fotografēties gribētāji pat šajā skarbajā dienā nebijām mēs vienīgie! Ventspilī šī gan nav vienīgā govs, jo kamēr gājām līdz šai lielajai pa ceļam saskaitīju vismaz 4 citas!

Pastaiga pa vecpilsētas ieliņām rada dažādus iespaidus. Tās ir labi koptas un ar dažviet sastopamām jaukām ziedu kompozīcijām, bet no otras puses tik vientuļi un klusi nav bijis nekur. Cilvēkus praktiski neredzēju, un mājas arī apdzīvotas ir labi ja puse. Dažas ēkas labi sakoptas un acīmredzami apdzīvotas, bet citas pilnīgi tukšas un nolaistas.

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK237NlQawI/AAAAAAAACbI/CBioStuwJ5c/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_030.jpg

Klusums un tukšums pat nedaudz biedē, to pārtrauc tikai dažas automašīnas, kas traucas garām pa bruģētajām ieliņām. Virzamies tuvāk vecpilsētas aktīvajai daļai un drīz vien nonākam pie ēkas, kuru aplūkot tomēr ir vērts – Ventspils pils.

https://i0.wp.com/lh4.ggpht.com/bonkajs/SK239Uvx3kI/AAAAAAAACbQ/SxfcDq6dsdk/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_031.jpg

Ārēji neliela un  pat necila celtne, kurā ieejas maksa noteikta  ja nemaldos 1.50 LVL . Nolēmām riskēt un dodamies iekšā.  Pie ieejas nedrīkst aizmirst salutēt vai kā citādi izrādīt cieņu pils īstenajiem (agrākajiem) saimniekiem 😀

https://i1.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK23_qIJaxI/AAAAAAAACbc/939kdTKcQuI/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_032.jpg

Leišu tūristi uz mani gan tā nedaudz dīvaini skatījās, bet nu kas izdarīts izdarīts 😀  Laikam tieši tāpēc nolēmu pakļaut sevi nelielām mocībām, kas kā izrādījās nemaksā NEKO!

https://i2.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK24Rx3Y8dI/AAAAAAAACcM/0dBdkXRAtwk/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_038.jpg

Negatīvais pilī manuprāt ir tas, ka uzreiz ieejot pārņem nevis senlaicīgas, bet pat nedaudz moderni laikmetīgas izjūtas. tas pateicoties tam, ka pils nosacīti atrestaurēta un  tajā ierīkotais muzejs  ir ar dažādām modernām uzpariktēm. Sieva pat zināja teikt ka vienu brīdi tas esot skaitījies kā viens no modernākajiem muzejiem ZiemeļEiropā. Viss uztaisīts skaisti un kvalitatīvi, jebšu ar vērienu. Eksponātu nav daudz, bet telpas izmantotas racionāli un ar labu tematisko sadalījumu. Esam aplūkojuši nopietnu ēku, lai turpinātu ne tik nopietni 🙂

Pildam savu svēto vecāku funkciju un vedam bērnus uz Bērnu pilsētiņu. Jāsaka, ka nebiju to iedomājies tik iespaidīgu. Tai atvēlētā platība ir iespaidīga un teritorija labiekārtota bagātīgi.  Bērni dzīvojas un aiz laimes pat nezin kur likties, jo uzreiz gribas izmēģināt visus slidkalniņus, visas šūpolītes, visu, visu… 🙂 Pat Ilze nespēj noturēties pretī kārdinājumam un laižas iekarot kādu no daudzajiem bērnu atrakciju rīkiem.

https://i1.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK25BWrKgyI/AAAAAAAACdo/hID7xsFW7UU/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_049.jpg

Tā paiet stunda, bet pulkstenis ir jau 16:00. Eduši vēl neesam, bet tagad atšķirībā no situācijas pilī, kad bērni jau prasīja ēst, nevaram vairs viņus dabūt prom no laukumiņa, jo tur taču ir tik labi un ir skaidrs ka tik drīz tādā bērnu paradīzē atgriezties nesanāks. Ar lielu pierunāšanu dodamies ēst. Ilze arī pati agrāk ir vadījusi ekskursijas uz Ventspili un liekas ir lietpratēja arī ēdināšanas jautājumos šajā pilsētā. Meklēto ēstuvi atrodam uzreiz aiz bērnu pilsētiņas. Šī kafejnīca atrodas Vasarnīcu ielā 17 un saucas “Pankoki”. Ceram uz firmas ēdieniem – pankūkām, bet mums par lielu nožēlu pankūku cepēja slima un jāņem kas cits. Cenas apstulbina un pat negribas tām ticēt – LĒTI!! Droši ņemu sev zupu, otro ēdienu, dzeramo un saldo.. arī sievai un bērniem līdzīgi, tikai mazāk… rezultāts ir iztērēti 8 lati, kas manuprāt nav nekas ņemot vērā ēdiena daudzumu un mūsu skaitu!

https://i1.wp.com/lh4.ggpht.com/bonkajs/SK25uDuCBsI/AAAAAAAACe4/SYBJm782QQk/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_058.jpg

Lieki piebilst, ka  paēdu un biju apmierināts arī ar ēdiena garšu. Paldies šai iestādei, un lai daudz jauku klientu viņiem turpmāk!  Ekskursija tuvojas beigām un vēl pēdējais prieks tiek bērniem, jo ceļu līdz mašīnai mērojam cauri bērnu pilsētiņai. Atkal bērnu smiekli, prieks un gaviles, līdz tomēr sasniedzam automašīnas stāvvietu. Kāpjam iekšā, mājam ardievas Ventspilij un dodamies mājup.

brauciens atpakaļ

Uz mājām braucot izvēlamies to pašu ceļu pa kādu atbraucām. Esam noguruši un pirmie aizmieg bērni, tad Ilze un arī es ar grūtībām jau turu acis vaļā. Neaizmigt man palīdz tas, ka spīd vēl vakara saulīte un ceļš nav vienmērīgi taisns. Pusceļā iebraucam vēl Tukumā, lai apciemotu manus vecvecākus. izlocam kājas, iekožam ābolu plātsmaizi un es bonusā no vecvecākiem saņemu gardo pašdarināto vīniņu 🙂 uz vectēva vārdiem, ka to nevajag baigi kratīt atbildu, ka šitā manta pie manis tāpat ilgi neglabājas 😀 Gribas jau mājās un dodamies prom.  Nobraucam pēdējos ~ 100km un esam mājās. Iespējams mana atvaļinājuma pēdējais ceļojums beidzies.

Visas Ventspils brauciena bildes ir šeit:

 

Ventspils_21.08.2008

Paldies Tev bloga lasītāj!

Pirms 28 gadiem

Vēl ir tikai rīts, bet jau saņemu sveicienus. Dzimis gan esmu 17.augustā 1980. gadā 17:00.

Piedzimu pāris nedēļas ātrāk un tāpēc tikai 2,9kg smags un 54cm garš brūnacains puisēns sāka savu dzīves ceļu Gulbenē.

https://i0.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SKfOPf9UC3I/AAAAAAAABFg/AgQv4z-sIQY/Gatis_berniba_albums_1_lapa_1_003.jpg

Šodien man pašam pat grūti noticēt, ka aiz muguras jau palikuši nodzīvoti 28 dzīves gadi. Skaitlis nav apaļš, bet ieņemtais kurss uz maģisko skaitli 30 ir nepārprotams un neatgriezenisks.

Liels paldies maniem vecākiem un vecvecākiem 🙂

Priekā!

Birku mākonis