daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘automašīna’

Video

Tramvajs Čehijā.

Tramvajiem Čehijā uz sliedēm nav neapbraucamu šķēršļu! 😀

Advertisements

Uzkāpu uz varžacīm kādam foruma adminam

Līdz ar pirmajām automašīnas problēmām piereģistrējos  pašmāju Volvo automašīnu lietotāju forumā un kādā ārzemju analogā. Uzreiz jāsaka, ka abu forumu funkcijas un sadaļas ir līdzīgas, bet atšķiras padomu un pamācību došanas maniere.

Ja par kādu specifisku problēmu ieraksta Latvijas Volvo forumā, tad ir skaidrs, ka šī diskusija izraisīs plašu apmeklētību, bet kādu konkrētu informāciju izspiest no atbildēm būs grūti, jo katrs “zinošais” lietotājs cenšas lobēt tieši savu Volvo “kantori”. Īpaši uzmācīga ir MMr (Mūsa motors) reklamēšana un piesaukšana ikvienas problēmas risināšanai. Un tas pat ir vienlaga vai jānomaina lampiņa vai sprauslas, tikpat pirmais ko ieteiks būs dīlerserviss vai kāds cits serviss, nevis iedomāsies atbildēt par uzdoto tēmu. Manuprāt tas vien, ka jau nesēžu ar savu problēmu autoservisa uzgaidāmajā krēslā, bet gan rakstu par problēmu šāda forumā, liecina, ka vēlos ar šo problēmu pēc iespējas tikt galā paša vai zinošāka paziņas spēkiem nevis tērēt laiku un naudu braucot uz tiešām DĀRGAJIEM servisiem.

Nesen sanāca šmucīte ar ģeneratora siksnu, ruļļiem, pastiprinātāja sūkni un kondišku (tas viss ir vienā aplī uz vienas siksnas). Latvijas Volvo kluba forumā aizvadīju neskaitāmas stundas cenšoties noskaidrot kā un ko nomainīt, bet līdz tiešām no kāda lietotāja saņēmu kādu vērtīgu atbildi bija pagājis jau krietns laiciņš kura laikā paspēju sazvanīt visus piedāvātos servisus un noskaidrot pakalpojuma cenas. Vidējā cena par darbu un detaļām sākās no 200 latiem, bet ar nenosakāmu galējo cenu dažādu sarežģījumu dēļ.  Neieslīgšu sīkumos un uzreiz pateikšu, ka visu izdarījām divatā ar kopējiem izdevumiem ~70LVL + aliņš 😀 Ļoti palīdzēja forums, bet tā reālā palīdzība nāca no pāris lietotājiem, no pārējiem tikai beztēma par servisiem, un pat draudiem, ka ja nenopirkšu, nenomainīšu to un to, pirkšu jaunu motoru no tā un tā 😀

Kāpēc rakstu šo rakstu? Tāpēc ka uz sirds ir sāpe par to kā viens otru mūsu zemē grib apjāt vai arī viens uz otra grib nopelnīt bezjēgā.

Pavisam “svaigs’ starpgadījums. Kad uzdevu jautājumu par kādas problēmas risinājumiem momentā sekoja piedāvājums aizbraukt pie dīleriem. Kad centos liriski norādīt uz to vai nav kāds cits risinājums/vieta kur ar problēmu varētu tikt galā saņēmu vien pārmetumus un banota lietotāja statusu 😀

Tad nu mans ieteikums visiem, kas brauc ar Volvo markas automašīnām un ar problēmu grib tikt galā izmantojot Volvoklubs forumu, netērējiet lieki laiku – vainu brauciet uzreiz uz kādu servisu, vai arī forumā rakstiet maz, lasiet daudz 😉

ko ēd Hyundai Getz :o

Šīs dienas rīts atkal man bija sācies agri, jo cēlos jau 6:00 un ar uzticamo kumeļu uz darbu izbraucu 6:35. Lietus nelija un likās, ka diena sākusies visnotaļ pozitīvi. Nonācu pie Vaiņodes ielas pagrieziena uz Salu tiltu. Apstājos, jo deg sarkanais. Iedegas zaļais un es uzsāku braukt, bet pamanu, ka aiz manis esošais Hyuindai Getz uzsāk strauju un es pat teiktu nedaudz pārdrošu manevru manis apdzīšanai jau pagrieziena laikā. To viņam atļauju un pats iekārtojos vidējā joslā Getz automašīnai atstājot kreiso, malējo braukšanas joslu. Nu nepatīk man tādi mazi auto un kā jau ierasts nedaudz vairāk uzspiežu uz gāzes pedāļa, lai laicīgi atrautos un pats pēc kāda brīža ieņemtu sev tik ļoti iecienīto kreiso braukšanas joslu. BET, kas TEV dosGetz ne tikai turās līdz, bet arī manāmi iestresso par iespēju uz Salu tilta nonākt pirmajam. Spiežu es, spiež viņš, bet nekur atrauties nespēju… vel pēc nieka 20 metriem Getz man kā stāvošam aiziet garām… tas ir ŠOKS!!! Nu labi, atzīšos, ka pēc tam uz Salu tilta viņu tomēr izpogāju, bet tomēr tas bija ŠOKS!!!

Hyundai Getz vs Volvo S60 = 1:0

Sevi gan mierinu ar domu, ka nespiedu pedāli grīdā līdz galam, jo tomēr visumā esmu mierīgs braucējs, bet tas nemaina faktu, ka braucot ar 4 ātrumu virs 100km/h neizdevās iegūt lielāku paātrinājumu, kā Getz šoferītim 😦

Šobrīd jau skatos gan Hyundai getz specifikācijas, gan Volvo s60 tehniskos datus, bet mana aklā mīlestība pret Volvo markas automasīnām laikam liedz ieraudzīt kur Getz ņēmis to pārdabisko braukšanas spēku, kādu rādīja šodien uz šosejas 😀

TA 22.08.2008-10.09.2009

Šodien biju uz Jelgavu, lai mēģinātu iziet automašīnai tehnisko apskati. Ierados Jelgavas CSDD jau 10:30, bet rinda bija tik liela ka nācās tajā iestāties vēl uz ielas esot. Paidīju ilgi, bet pacietīgi. Šī bija pirmā reize, kad pats eju savam auto tehnisko apskati un tāpēc iekšēji biju satraukts. iepriekšējā apskatē manam auto iedeva vienu punktu par stāvbremzi, tagad baidījos par to pašu un ritošo daļu.

Pienāca mana kārta.

Iebraucu iekšā un TAS sākās.  Gaismu pārbaude, kuras rezultātā man par lielu pārsteigumu atklājās, ka nedeg aizmugurējais numura apgaismojums 😦 Jau nepajokam saskābu… Sekoja bremžu,  ritošās daļas un dzinēja pārbaude. Ritošās daļas pārbaude mani nobiedēja… viss grab un klab – auto tiek drebināts un visu laiku klab, bet inspektors tik raksta un raksta 😀 Pēdējā notiek izplūdes gāzu pārbaude… ātri un bez liekām problēmām.

Gaidu spriedumu un savā prātā jau skaitu cik punktus būšu nopelnījis.Inspektors līdzjūtīgi tikai palūkojas uz mani un saka, lai skrienu mainīt tās sasodītās lampiņas numura apgaismojumam. Sākumā īsti nesapratu, kas un kā, bet ātri apķēros un gāzi grīdā meklēt kādu, kam ir instruments un lampiņas 🙂

Vienīgais ko uz ātru roku pamanu ir kāds motociklu remontētājs, kura darbnīca atrodas samērā labi pamanāmā vietā. Attieksmi pret autobraucējiem raksturo plāksne ar uzrakstu, kas visiem skaidri un gaiši pasaka “stāvvieta tikai motocikliem”! Meistars izrādījās varen izpalīdzīgs, bet tādas lampiņas gan viņam nebija. labi, ka pāri ielai ir Jelgavas Statoil degvielas uzpildes stacija. Skrienu turp un par 58 santīmiem iegūstu 2 nepieciešamās lampiņas. Minūtes laikā lampiņas ir savā vietā un es metos atpakaļ uz Jelgavas CSDD. Viss notiek kā bija norunāts – inspektors apskatās, ka lampiņas savā vietā un deg! Jūtos ļoti laimīgs, kad viņš man pasniedz tehnisko apskati izgājuša auto dokumentus un priekšējā stiklā ielīmē TA uzlīmi 🙂

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK6oPbcGYcI/AAAAAAAAChU/ZiSNIwXCgAo/IMG_4731.jpg

Liels paldies Jelgavas CSDD un motociklu mehāniķim Jelgavā 🙂

es Bij’ pie tiem ventiņ’ puik’

Tikai dažas stundas atpakaļ atgriezos no vienas no Latvijas teritorijām, kas vismaz kādreiz (Lemberga kunga valdīšanas laikā) droši varēja cerēt uz autonomās republikas statusu! Jā pareizi vien uzminējāt, tā ir ventiņ pilsēta  Ventspils.

gatavošanās

Jau otro nedēļu rit mans atvaļinājums un jau kopš tā sākuma ģimenē runājām par iespēju paceļot. Par galveno prioritāti izvēlējāmies plānoto ceļojumu uz Igauniju. Bet, kad atgriezāmies un pāris dienas atpūtāmies, nolēmām, ka ir jāizmanto laiks un jādodas vēl kautkur. Diemžēl laika apstākļi Latvijā nekad nevienu nav lutinājuši un arī mūs atturēja rudenīgās laika prognozes un mākoņainais laiks aiz loga. Tā nu šorīt mēs pamodāmies vīlušies – ārā viss pelēks. Zvanījām uz Ventspils tūrisma informācijas centru, lai noskaidrotu vai tur nav gadījumā labāks laiks. Nē, diemžēl tur esot spēcīgs vējš un velkoties uz lietu.  Nosēdējām dzīvoklī līdz kādiem 10:30, līdz sapratām, ka  ārā nav vēl nolijusi ne pilīte lietus un ar katru dienu laiks ārā kļūs aizvien pretīgāks. Nepaiet ne pusstunda un jau sēžam automašīnā, kas traucas Jelgavas virzienā.

brauciens turp

Aiz Jelgavas  griežamies pa labi, virzienā uz Tukumu un Ventspils šoseju. Uzreiz aiz Jelgavas debesis  no vienkārši pelēkām kļuva draudīgi pelēkas un  top skaidrs, ka kautkur Ventspils šosejas virzienā spēcīgi līst lietus. Ilgi nebija jāgaida, kad arī mēs noķērām lietus mākoņus, bet mums par laimi lietus ātri mitējas un  pie pagrieziena uz  Ventspils šoseju par lietu liecina tikai dažas peļķes ceļa malās. Uzgriežamies uz Ventspils šosejas. Braucam normāli – ap 110-120km/h. Ceļš kļūst aizvien sausāks un liekas, ka šeit nemaz nav lijis. Tiesa, pametot acis Ventspils virzienā liekas, ka tuvojamies tieši lietus epicentram.  Tomēr šķiet, ka tieši lielais vējš ir tas, kas izgaiņā lietus mākoņus un neļauj tiem nomest uz zemes ūdens desantu.  Tuvojoties Ventspilij dažubrīd pat uzspīd saulīte un tas protams priecē un uzlabo omu visai ģimenītei.

iekš to Ventiņ pilsēt

Ventspils mani sagaida  kā savējo – pirmais lielais autocentrs ir Volvo centrs 🙂  Ielu kvalitāte pilsētā tomēr nav daudz vairāk updeitota kā pārējās Latvijas lielpilsētās. Ēkas arī ir gan sakoptas, gan nolaistas, bet iepriecina vide. Skaistas puķu dobes un ziedu puduri, jauks bruģītis vecpilsētā, kā arī daži citi pribambasi liek priecāties, ka esam šeit nonākuši.

Pilsētas apskati sākām ar nedaudz haotisku vazāšanos pa vecpilsētu. Šajā nodarbē lieliski izpalīdzēja norāžu stabi, kas uzstādīti praktiski visā vecpilsētas teritorijā.

https://i2.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK22dwbA70I/AAAAAAAACYA/hSTbhWUctRs/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_006.jpg

Paklenderējam apkārt un pēc spēcīgā vēja virziena saprotam, ka tuvojamies Ventas upei. Kad to sasniedzam vējš gāž no kājām, bet es pieļauju arī ka tas tikai tā likās mums –  Latvijas iekšzemes un sauszemes žurkām 😀  Cīnoties ar vēju dodamies uz priekšu līdz uz kāda soliņa sastopam visnotaļ klusu sarunu biedru. iepazīstamies un izrādās, ka tas ir Krišjānis (jebšu kā laukos saka Valdemāru Krišjānis). Piesēžu viņam līdzās un tā nu mēs abi raugāmies uz Ventas otrā pusē esošo ostu.

https://i0.wp.com/lh4.ggpht.com/bonkajs/SK23aspkL_I/AAAAAAAACZ0/gbgq64BJ-k8/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_020.jpg

Pēc ilgākas klusēšanas saprotu,  ka šim laikam ar redzi ar vairs nav īsti labi un piedāvāju izlīdzēties ar savām acenēm 😀

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK23gBpUseI/AAAAAAAACZ8/dlLcgRfvKLE/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_021.jpg

Tā varētu stundām mēs abi tur sēdēt, bet bērni velk mani uz nākamo mērķi.

To var pamanīt jau pa gabalu. Tā ir ceļojošā govs.

https://i1.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK23noEdRTI/AAAAAAAACaY/D0I6wKl9X7s/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_024.jpg

Liela un iespaidīga, turklāt fotografēties gribētāji pat šajā skarbajā dienā nebijām mēs vienīgie! Ventspilī šī gan nav vienīgā govs, jo kamēr gājām līdz šai lielajai pa ceļam saskaitīju vismaz 4 citas!

Pastaiga pa vecpilsētas ieliņām rada dažādus iespaidus. Tās ir labi koptas un ar dažviet sastopamām jaukām ziedu kompozīcijām, bet no otras puses tik vientuļi un klusi nav bijis nekur. Cilvēkus praktiski neredzēju, un mājas arī apdzīvotas ir labi ja puse. Dažas ēkas labi sakoptas un acīmredzami apdzīvotas, bet citas pilnīgi tukšas un nolaistas.

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK237NlQawI/AAAAAAAACbI/CBioStuwJ5c/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_030.jpg

Klusums un tukšums pat nedaudz biedē, to pārtrauc tikai dažas automašīnas, kas traucas garām pa bruģētajām ieliņām. Virzamies tuvāk vecpilsētas aktīvajai daļai un drīz vien nonākam pie ēkas, kuru aplūkot tomēr ir vērts – Ventspils pils.

https://i0.wp.com/lh4.ggpht.com/bonkajs/SK239Uvx3kI/AAAAAAAACbQ/SxfcDq6dsdk/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_031.jpg

Ārēji neliela un  pat necila celtne, kurā ieejas maksa noteikta  ja nemaldos 1.50 LVL . Nolēmām riskēt un dodamies iekšā.  Pie ieejas nedrīkst aizmirst salutēt vai kā citādi izrādīt cieņu pils īstenajiem (agrākajiem) saimniekiem 😀

https://i1.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK23_qIJaxI/AAAAAAAACbc/939kdTKcQuI/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_032.jpg

Leišu tūristi uz mani gan tā nedaudz dīvaini skatījās, bet nu kas izdarīts izdarīts 😀  Laikam tieši tāpēc nolēmu pakļaut sevi nelielām mocībām, kas kā izrādījās nemaksā NEKO!

https://i2.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK24Rx3Y8dI/AAAAAAAACcM/0dBdkXRAtwk/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_038.jpg

Negatīvais pilī manuprāt ir tas, ka uzreiz ieejot pārņem nevis senlaicīgas, bet pat nedaudz moderni laikmetīgas izjūtas. tas pateicoties tam, ka pils nosacīti atrestaurēta un  tajā ierīkotais muzejs  ir ar dažādām modernām uzpariktēm. Sieva pat zināja teikt ka vienu brīdi tas esot skaitījies kā viens no modernākajiem muzejiem ZiemeļEiropā. Viss uztaisīts skaisti un kvalitatīvi, jebšu ar vērienu. Eksponātu nav daudz, bet telpas izmantotas racionāli un ar labu tematisko sadalījumu. Esam aplūkojuši nopietnu ēku, lai turpinātu ne tik nopietni 🙂

Pildam savu svēto vecāku funkciju un vedam bērnus uz Bērnu pilsētiņu. Jāsaka, ka nebiju to iedomājies tik iespaidīgu. Tai atvēlētā platība ir iespaidīga un teritorija labiekārtota bagātīgi.  Bērni dzīvojas un aiz laimes pat nezin kur likties, jo uzreiz gribas izmēģināt visus slidkalniņus, visas šūpolītes, visu, visu… 🙂 Pat Ilze nespēj noturēties pretī kārdinājumam un laižas iekarot kādu no daudzajiem bērnu atrakciju rīkiem.

https://i1.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SK25BWrKgyI/AAAAAAAACdo/hID7xsFW7UU/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_049.jpg

Tā paiet stunda, bet pulkstenis ir jau 16:00. Eduši vēl neesam, bet tagad atšķirībā no situācijas pilī, kad bērni jau prasīja ēst, nevaram vairs viņus dabūt prom no laukumiņa, jo tur taču ir tik labi un ir skaidrs ka tik drīz tādā bērnu paradīzē atgriezties nesanāks. Ar lielu pierunāšanu dodamies ēst. Ilze arī pati agrāk ir vadījusi ekskursijas uz Ventspili un liekas ir lietpratēja arī ēdināšanas jautājumos šajā pilsētā. Meklēto ēstuvi atrodam uzreiz aiz bērnu pilsētiņas. Šī kafejnīca atrodas Vasarnīcu ielā 17 un saucas “Pankoki”. Ceram uz firmas ēdieniem – pankūkām, bet mums par lielu nožēlu pankūku cepēja slima un jāņem kas cits. Cenas apstulbina un pat negribas tām ticēt – LĒTI!! Droši ņemu sev zupu, otro ēdienu, dzeramo un saldo.. arī sievai un bērniem līdzīgi, tikai mazāk… rezultāts ir iztērēti 8 lati, kas manuprāt nav nekas ņemot vērā ēdiena daudzumu un mūsu skaitu!

https://i1.wp.com/lh4.ggpht.com/bonkajs/SK25uDuCBsI/AAAAAAAACe4/SYBJm782QQk/Ventspils_ekskursija_21.08.2008_058.jpg

Lieki piebilst, ka  paēdu un biju apmierināts arī ar ēdiena garšu. Paldies šai iestādei, un lai daudz jauku klientu viņiem turpmāk!  Ekskursija tuvojas beigām un vēl pēdējais prieks tiek bērniem, jo ceļu līdz mašīnai mērojam cauri bērnu pilsētiņai. Atkal bērnu smiekli, prieks un gaviles, līdz tomēr sasniedzam automašīnas stāvvietu. Kāpjam iekšā, mājam ardievas Ventspilij un dodamies mājup.

brauciens atpakaļ

Uz mājām braucot izvēlamies to pašu ceļu pa kādu atbraucām. Esam noguruši un pirmie aizmieg bērni, tad Ilze un arī es ar grūtībām jau turu acis vaļā. Neaizmigt man palīdz tas, ka spīd vēl vakara saulīte un ceļš nav vienmērīgi taisns. Pusceļā iebraucam vēl Tukumā, lai apciemotu manus vecvecākus. izlocam kājas, iekožam ābolu plātsmaizi un es bonusā no vecvecākiem saņemu gardo pašdarināto vīniņu 🙂 uz vectēva vārdiem, ka to nevajag baigi kratīt atbildu, ka šitā manta pie manis tāpat ilgi neglabājas 😀 Gribas jau mājās un dodamies prom.  Nobraucam pēdējos ~ 100km un esam mājās. Iespējams mana atvaļinājuma pēdējais ceļojums beidzies.

Visas Ventspils brauciena bildes ir šeit:

 

Ventspils_21.08.2008

Paldies Tev bloga lasītāj!

Birku mākonis