daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘bikses’

Zeķubikses vasarā.

Beidzot ārā ir patīkami silts laiciņš. Prieku par to novērtēju ļaujot vējam glāstīt ziemā ar drēbēm cītīgi piesegtos ķermeņa klajumus. Pirmās krita kreklu piedurknes, tagad laiks spert nākošo soli – bikšu staras.

Tā laikam ir izcila sajūta uzvilkt ko vieglāku un gaidīt kad saules stari iebrūninās ziemā izbalējušo ķermenīti.

Diemžēl nezinu pats par ko tagad rakstu, jo man kājās zeķubikses. Jā, tieši tā zeķubikses! Arī ar visiem šortiem tās ir kājās un ziemā arī tās bija turpat. Saule neredz mani, tikai balina zeķubikses līdz pienāk atkal ziema. Runā, ka pie šortiem ir tizli valkāt zeķes sandalēs, bet ko darīt ar biezām vilnas zeķubiksēm?

Image

Raugoties uz sieviešu neizmērojamo drosmi iet uz vaksācijas kabinetiem, esmu ne reizi vien aizdomājies cik gan ārprātīgi traki vaksācijas kabinetu apmeklējumi varētu izvērsties vīrietim ar tādām vilnas zeķubiksēm kā man.

Nost ar šortiem – staigāšu tikai zeķubiksēs!

Odu karte

IT cilvēk! Lūdzu, paveic beidzot ko lietderīgu un izveido Latvijas odu karti 😀

Šīs brīvdienas man sanāca pabraukāt pa tālo “pierīgu” – Tūja, Jelgava, Tukums.

Visās vietās sanāca uzkavēties vairākas stundas, paložņāt pa krūmiem un izkustēties svaigā gaisā. Un man jāatzīst, ka tādus odus, kādi šogad ir apsēduši laukus turpat aiz olaines nekur vēl neesmu redzējis!

Piemēram, ja vēlies pie dabas krūts vakarpusē mierīgi pastāvēt pie kārklu krūma un atliet, tad bez “kung-fu, tecktonik or whatever” iemaņām tas ir lemts totālai neveiksmei. Jāatzīst arī, ka jebkādas citas nodarbes nav iespējamas, jo tik augsta sāpju un pacietības sliekšņa mums nav. Veikalos nopērkamie parastie dezīši nelīdz, ja līdz tad tikai kalniņā, karstā dienā un vidēji stipra līdz stipra vēja apstākļos uz 10-15minūtēm.

Pirms doties uz Tūju  jau bijām sagatavojuši artilēriju – mašīnā bērnu pretodu dezītis, garās bikses un jakas ar kapucēm. odi Tur bija  pat neskatoties uz stipro vēju. Īpaši traki kļuva uz vakaru, bet ja vērtējam pieņemtā 10 baļļu skalā, kurā mūsu Olaines novada odi ieņem augstāko pozīciju, tad Tūjas odi pretendēja uz kādām 7-8 ballēm. Viņi arī bija neciešami, bet tikai tad, ja pirms tam nav būts pie mums.

Nākamās dienas pieturvietas – Jelgava un Tukums. uzreiz jāatzīst, ka Odi necieš pilsētas – Jelgavā tos nemanīju vispār, Tukumā gan nācās pavisam nedaudz iespringt. Tātad Jelgavas odi saņem uzbāzības vērtējumu 2, bet Tukuma odi vērtējumu 5. Visu dienu tur tā arī noblandījos ar šortiņos un T-kreklā.

Pieņemu, ka situācija būtu krasi citādāka , ja odus būtu uz savas ādas baudījis nevis pilsētās, bet uzreiz ārpus tām.

Pirms atgriezties mājās no izbrauciena nolēmām iebraukt laukos.  Nepagāja ne divas minūtes pēc izkāpšanas no auto, kad es jau stāvēju uzvilcis darba garās bikses, dzemperi un nopūties ar pretodu līdzekli, kas šoreiz vispār nelīdzēja. No odiem cerēju izbēgt rudzu laukā, bet atrodoties lauka vidū sapratu, ka tā bija maldīšanās fantāzijās. Kad izbridu no lauka jutos kā atkal apguvis visus iespējamos roku sitienu tehnikas elementus.

…jā un pirms prom braukšanas atkal atgadījās gadījums ar to sasodīto kārklu krūmu 😀

Brūnais lācis brīvsolī!

Pēdējā laikā daudz rakstu par savu ģimeni, bet jo vairāk rakstu, jo vairāk dažādi jestri atgadījumi nāk prātā 😀 Šķiet man jau iepaticies tos šādi dokumentēt.

Šodien ar ģimeni bijām uz Līvu akvaparku Jūrmalā. Diezgan jautri uzdzīvojām, plunčājāmies un baudījām “sēnīšu fabrikas” sniegto baudu 😀 Uz brīdi biju pametis sievu ar abiem sīčiem un šo brīdi izmantoju, lai pakarsētos pirtiņās. Notikumi manas prombūtnes laikā bija risinājušies līdzīgi tiem, kurus tūlīt aprakstīšu, bet atgadījās jau pirms vairākiem gadiem.

Jelgavā norisinājās gaisa balonu festivāls un arī mēs nolēmām to apmeklēt. Aizbraucām uz turieni kuplā skaitā. Apstaigājām norises vietu, bet neko vairāk par nepiepūstiem baloniem neievērojām. Bija jāgaida, kad tie tiks piepūsti un tātad bezmērķīgi  jāvazājas apkārt. Pie balonu festivāla norises vietas kā jau parasti rosījās dažādi mazie tirgoņi – arī bērnu piepūšamais rotaļu laukums darbojās pilnā sparā un sūdzēties par apmeklētājiem nevarēja. Arī dēlēns Roberts vilka mūs uz bērnu vēlmju piepildījuma zemi – piepūšamo slidkalniņmājiņu.  Tas protams bija maksas pasākums, bet mans Robis tādā ātrumā iefiltrējās mudžošajā bernu pūlītī, ka kasierīši ne acis nepamirkšķināja. Pāris reizes viņš tur tā nošļūca un mēs tikai priecīgi vērojām. Savā ziņā pat priecājos un jutos lepns ieraugot dēlēnu ātri jau uzkāpjam pašā milzīgā piepūstā slidkalniņa augšgalā.  Tiesa šī reize bija citāda. Redzēju viņu saviebjamies un sākam raudāt. Nesapratu uzreiz kas noticis. Bet brūnais lācis jau bija palaists brīvsolī! Tas kūleņodams ripoja lejup no slidkaniņa reizē ar manu puiku un vēl kādiem 3 vienaudžiem. Man viss izskatījās kā palēninātā filmā! Brūnais tik tecēja un ripoja, līdz atdūrās pret kādu gādīgu mammu, kas bija iekāpusi piepūšamajā rotaļlaukumā sargāt savu sīci. Kad arī mans puika ar trīs pārējiem resgaļierm nošļūca, tad skats uz slidkalniņa bija kolosāls! Slidkalniņš bija kļuvis viscaur brūns no augšas līdz apakšai, turklāt augšā vēl drūzmējās bērneļi, kas notikušo nepamanījuši grasījās diebt lejā 😀 Kas tālāk notika ar pārējiem delveriem nezinu, jo šoks par savējā izskatu bija drausmīgs. Izejamās drēbītes mainījušas krāsu un labi oda 😀 Bija steigšus jāmeklē palīdzība! Ne salvetes, ne tekošs ūdens nebija rotaļlaukuma darbinieku rīcībā un tādēļ ar sīci uz rokām lidojām uz tuvējo Jelgavas ledus halli. Kad tur nonācām darbinieks noburbināja: ” Slēgts!”, tad tikai pacēla acis un ieraudzīja mūs – trīs cilvēku ģimeni, tēvs ar nokakātām rokām nes uz rokām puiku, kam nodirsta mugura un līdz ceļiem novilktas bikses un māti ar sakakātām biksēm rokās. Līdzjūtība atausa momentā darbinieka sejā: ” AAAA… Jūs gan droši ejiet tik… ” 😀 Liels paldies viņam par to! Protams puiku nomazgājām, mašīnā pārģērbām un svētki turpinājās 🙂

Šodien savukārt jaunākajam dēlēnam brūnais grafiku neietur. Tā nu kad iznācu no pirts sieva steigšus bija ar abiem sīčiem klāt un metās stāstīt kā Valteriņš akvaparkā brūno palaidis 😀 Esot gājis pakaļ bumbai. Kā ierasts pietupies, lai pēc tās aizsniegtos un tā arī palicis pustupus pozā kamēr brūnais brīvsolī skrējis 😀 Gāju, pievērtēju situāciju un tiešām solīdi – pie ziemā neizmantotām durtiņām, tālāk nost no cilvēku acīm skaists brūnais lācītis dzīvojās 😀

bristol stool chart

P.s. pirms dodieties ārpus mājas aizejiet uz poda divreiz, ja negribās tad tomēr pasēdiet un pagaidiet, jo varbūt tomēr sagribēsies…

Birku mākonis