daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘birthday’

30

Runā, ka dzimšanas dienas ir kritiskākais laiks cilvēka dzīves gadā. No savas pieredzes tam daļēji varu piekrist.

Dzimšanas dienas man vienmēr bijis gaidīts un satraukuma pilnas dienas. Esot vēl pavisam mazs spēju novērtēt tikai dāvanas un ar gardumiem nosēto galdu. Šeit es ar vecākiem svinot 1.gada jubileju:

Biju ārkārtīgi uztraucies gaidot dāvanas. Vienmēr centos iedomāties kādas tās būs, ko man dāvinās un vai atbrauks ciemos brālēni un māsīcas.

Šeit es ar 12.gadu dzimšanas dienas torti:

Pieaugot dāvanu vērtība nezuda, bet nāca klāt tusiņš – vēlme izklaidēties draugu lokā nereti aizmirstot par vecākiem un pārējiem radiem, kas arī ir līdzvainīgi manā dzimšanas sakarā.

19.gadu dzimenītē saņemot dāvanu no mīļotās:

19.gadi

Ar gadiem tusiņi kļuva par ierastu lietu. Alkohols, smiekli un skaļa mūzika ļāva aizmirsties un ļauties izlaides burvībai.

Sekojošajā attēlā manas 22.gadu dzimšanas dienas svinības, kuras diemžēl pats neatceros 😀

…un kas mani sagaida tagad?

30.gadi šobrīd man šķiet kā mistiska robežšķirtne, kas pilnībā piebeidz ilūzijas par manu vecumu, statusu, vērtībām, vietu sabiedrībā un ģimenē. Vairs man nav tiesību apvainoties, ja uz tusiņu neuzaicina kāds divdesmitgadnieks, vairs arī es nedrīkstu aptaujas anketās norādīt, ka easmu cilvēku vecuma grupā līdz 29.gadiem, nepaskaidrojot cik tieši līdz 29. gadu vecumam trūkst. Nu man jāsāk gudrot kādas gudras dzīves mācības un prātulas ko sniegt jaunatnei un jāmācās izvalbīt ģīmis nereāli nopietnā grimasē, kas viestu vieduma iespaidu apkārtējos. Nezinu gan vai krāsot sirmos deniņus ir atļauts jau šajā trīsdesmitgadnieku klubiņā vai arī tas būs “level up” pēc 10.gadiem.

p.s. Sirsnīgs paldies sveicējiem 😉

Advertisements

Pirms 28 gadiem

Vēl ir tikai rīts, bet jau saņemu sveicienus. Dzimis gan esmu 17.augustā 1980. gadā 17:00.

Piedzimu pāris nedēļas ātrāk un tāpēc tikai 2,9kg smags un 54cm garš brūnacains puisēns sāka savu dzīves ceļu Gulbenē.

https://i2.wp.com/lh5.ggpht.com/bonkajs/SKfOPf9UC3I/AAAAAAAABFg/AgQv4z-sIQY/Gatis_berniba_albums_1_lapa_1_003.jpg

Šodien man pašam pat grūti noticēt, ka aiz muguras jau palikuši nodzīvoti 28 dzīves gadi. Skaitlis nav apaļš, bet ieņemtais kurss uz maģisko skaitli 30 ir nepārprotams un neatgriezenisks.

Liels paldies maniem vecākiem un vecvecākiem 🙂

Priekā!

Birku mākonis