daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘bonkajs’

Uzmanību! Mēs tiekam klonēti!

Šodien uzzināju, ka mūsu personības var tikt ne tikai viltotas, bet pat var tikt kopēti, jeb klonēti konkrēti sociālo tīklu profili. Tas notika ar manu Twitter kontu un sagādāja neērtus brīžus gan man, gan maniem sekotājiem.

Tātad par visu pēc kārtas.

Twitter vidē parādījās konts kuraš sevi dēvēja par Bonkajs, bet konta adresē bija lasāms mistiks burtu un skaitļu mikslis “phresh19273”. Konts pilnībā klonēja gan manu profila attēlu, gan profila aprakstu, dublēja manus twītus un, kas vēl ļaunāk, 3:00 naktī maniem sekotājiem izsūtīja twitter vēstules.

Pats par to nebiju informēts līdz labi cilvēki (@SVILPE) mani par to informēja.

Jāatzīst esmu pārsteigts par tik perfektu twitter konta kopiju un tā rīcības iespējām. Pirmās lietas ko darīju – nomainīju paroli, ziņoju par kontu un rediģēju atļauto aplikāciju sarakstu profila iestatījumos (to derētu darīt arī biežāk!). Vai tas būs devis gaidīto rezultātu redzēšu rīt, jo ceru, ka mana profila klons nav pūķis ar trīs galvām, kuram nocērtot vienu vietā izaug divas.

Esiet uzmanīgi ar savām aktivitātēm internetā un īpaši uzmanīgi profila informācijas izmantošanas atļauju izsniegšanu dažādām aplikācijām!

Image

Domā, kur lasi! Lasi pie Humberta! (dublis 2)

Šis ir jau otrais manis veidotais reklāmas rullītis grāmatnīcai-bufetei-lasītavai “Pie Humberta“.

Baudiet:

* Pirmo reklāmas rullīti meklējiet lūk šeit!

Domā, kur lasi! Lasi pie Humberta!

Nesen uzzināju, ka divi aktīvi, lieliski cilvēki (Dmitrijs un Uldis) uzsākuši īstenot kopīgu projektu – grāmatnīcu-bufeti-lasītavu ar skanīgu nosaukumu “Pie Humberta“.

Taisnības labad man jāatzīst, ka pieteicos šiem palīgos iekšdarbos, taču dažādu dzīves mutuļu dēļ tā arī līdz pat šai dienai neesmu atradis laiku, lai ierastos palīdzēt.

Skolas laikā tiem, kas nebija tikuši galā ar mācībām mācību gada laikā bija jāveic vasaras darbi. Nolēmu, ka arī man jāveic savs vasaras darbiņš, lai spētu kaut kā mierināt sirdsapziņu un varbūt uzmundrināt čaļus.

Nezinu vai tas atbilst patiesībai, bet dzirdēju baumas, ka šodien tāda kā atklāšana paredzēta.

Vēlu Jums veiksmi, izdošanos un iespējams pirmo “Pie Humberta” reklāmas rullīti:

PingPongtweetup atskaņas

Vakardien tiešām jauki pabumbojām. Daži ar baltajām, citi ar oranžajām galda tenisa bumbiņām sacentās savā starpā galda tenisa vienspēlēs un dubultspēlēs. Tā aizritēja pirmais Latvijas PingPongtweetups.

Pasākuma dalībnieku skaits bija pat ļoti ierobežots – 6 cilvēki orgkomiteju ieskaitot. Tā nu oficiāli savu dalību bija pieteikuši 5 twitterotāji, bet pilnīgas apstākļu sakritības rezultātā bijām 5 ar pusi. Tā pusīte bija ertners, kas nepieteicies garām ejot ieskrēja, uzspēlēja un prom bija. Pārējos dalībniekus izdevās skatīt “vaigā” un novērtēt viņu pingponga iemaņas ilgāku laika brīdi.

Pacietīgie griezējiraimonds_b un soulslave. Viņi jau no paša sākuma piegāja šai spēlītei ar vislielāko nopietnību – nekādu izklupienu, garu atvēzienu un bumbas triecienu. Bumbiņas dzenāšana līdzinājās drīzāk sievietes krūšu masāžai ar apļveida roku kustībām un maigumu. Un neskatoties uz soulslave bērnības dienu melno jostu pingpongā, raimonds_b arvien izrādījās nedaudz viltīgāks 😀

Eksplozīvie gāzējibumbieris un nakts. Šie divi ērzeļi iekarsa. OK, nakts iekarsa un bumbieris turēja līdz! Brīžos kad aiz izmisīga noguruma zem nakts jau krājās sviedru peļķīte, bumbieris nepacietīgi zvetēja pa bumbiņu. Viņš darīja to tik sparīgi un neprecīzi, ka brīžiem likās, ka nakts būs jāņem slimības lapa – tik nodauzīts viņš tapa ar galda tenisa bumbiņu 😀

Fināls – Episkajā noslēguma finālā tikās divi savu pāru neapšaubāmi favorīti – raimonds_b vs  nakts! Šoreiz Brenguļu alus un fortūna bija sieviešu krūšu masāžas galda tenisa stila piekritēja raimonds_b pusē. Viņa balva – Staļingradas cienīga uzvara,  gandarījums, Brenguļu alus no saldenās pudeles kakliņa un godpilna sēdēšana bērnu sēdeklīša vietā mājās braucot manā mašīnā 😀

Liels paldies tiem, kas sadūšojās un piedalījās.

Ceru šo kādreiz atkārtot!

Pavasara plūdi 2010 (FOTO stāsts)

Pavasaris šogad atkal atnācis ar plūdiem. Tiesa, šoreiz plūdi ir nepieredzēti nopietni un ūdens līmenis cēlies ļoti strauji.

Negribētos man plaši izplūst sarunās par plūdiem visā Latvijas teritorijā. Tāpēc šoreiz vairāk par man zināmākiem un dzīvesvietai tuvākiem apvidiem – Misas upes baseins pie Olaines.

Runājot ar cilvēkiem, kas šajās vietās dzīvojuši teju vai visu savu mūžu kļūst skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nav pieredzēts. katru gadu šajā līdzenajā, ātri applūstošajā reģionā plūdi pārklāj ar ūdeni milzīgas zemes platības. Raugoties tālumā no lauku mājām ūdens esot bijis turpat pie piebraucamā ceļa, bet nekad ne uz tā! Kamēr visā Latvijas teritorijā plūdi mazinās (izņemot dažus Gaujas baseina posmus), šeit ūdens līmenis joprojām ceļas strauji! Tam gan nav sakara ne ar sniega kušanas ūdeņiem vai nokrišņiem, bet gan ar Misas upi, kas ūdeņus nu jau nevis pieņem, bet stumj prom no sevis. Tā rezultātā paralēli upei ejošais ceļš pārvērties par krāčainu upi, kas draud to izskalot pavisam.

Plūdi “parastie” kļuva par plūdiem “īpašajiem” 30.martā, kad ūdens no “izkāpa” no vietējiem grāvjiem un sāka appludināt apkārtējos laukus.

Ūdens kāpj kalnā:

Likās, ka ūdens līmeņa maksimums jau sasniegts, taču pēc sekojošajām lietavām zem ūdens turpināja pazust arī pēdējās lauku sauszemes daļas.

Šeit kādreiz bija labības lauks:

6.aprīlī notika līdz šim nepieredzētais. Ūdens sāka plūst nevis uz upi, bet pretējā virzienā. Tika pārpludināti lauki līdz pēdējais vaļņveida šķerslis ūdens ceļā – grantēts lauku ceļš tika pārvarēts.

Laukos, lai nodrošinātu ūdens tīrību, dīķa rakšanas darbos izraktais materiāls tika uzbērts kā aizsargvalnis ~10m platā zemes aizsragjoslā starp dīķi un tuvējo grāvi. Diemžēl par vismaz pusmetru uzbērtais uzbērums šogad ir kapitulējis un nu ūdens to sedz visma pusmetra dziļumā.

Pēc plūdiem tur būs zālājs, dīķis, grāvjis un  ceļš.

Man personīgi visvairāk gan žēl ir paša rokām (arī nelielā uzbērumā) taisītā volejbola laukuma, kurš palēnām kļūst par ūdens volejbola laukumu.

7.aprīlī situācija tikai turpināja pasliktināties. Jau pieminētais lauku ceļš izskalots tik ļoti, ka kļuvis vietām bīstams braukšanai, jo pārvērties par tekošu upi. Lauksaimniecības zemes applūdušas gandrīz pilnībā.

Vietējais okeāns:

Lūk kā fotogrāfiju tapšanas vietas izskatās vasaras mēnešos:

Un šeit iezīmēta ūdens “iekarotās” platības pašlaik:

Ortofoto kartes no tās vietas, kur tika fotografēts izskalotais ceļš laikam šoreiz nelikšu, jo tur iezīmējot ūdeni visa karte būtu jūras zilā krāsā.

Vizuāli novērtējot secināju, ka Ūdens līmenis salīdzinot ar vasaras mēnešiem šeit pieaudzis par ~2,5m. tas varētu nebūt daudz vietās, kur plūst lielas upes, ir paugurains reljefs, bet ne aprakstītajā apgabalā, jo šeit relatīvās augstuma atzīmes svārstības  ir salīdzinoši mazas – līdz 2m.

Šajās brīvdienās iespējams atkal sanāks braukt uz laukiem un tad jau atkal varēšu objektīvi novērtēt, vai ūdens līmenis vēl ceļas un jāraksta vēl kāds raksts, vai arī situācija beidzot normalizējas.

Paldies saku:

Fotogrāfi: Mārīte, Jānis, Roberts, Valters

Fotogrāfiju tapšanas vieta: Pakalni, Pēternieki, Olaines pagasts, Rīgas rajons.

Zābīši ar fungusa aizsargmehānismu

Esmu sācis slēpot. Tas ir lieliski. Bet ceļš uz to nebija viegls.

Pirmkārt man vispār nav ne slēpju, ne nūju ne arī zābaku! Toties man bija milzu apņemšanās ar to nodarboties un tas šoreiz brīnumainā kārtā nostrādāja kā pozitīvais faktors. Slēpes un nūjas aizņēmos no laba čoma. Atlika sadabūt slēpjzābakus un sākt slēpot.

Risininājums nāca negaidīti. Mamma pirms vairāk nekā gada teica dzīvesbiedram, ka ielikusi maisiņā vecos slēpjzābakus, lai tik ņem un izmet misenē. Viņš gan vieds vīrs būdams nespēja no tiem tik vienkārši šķirties un galu galā slēpjzābaki tā arī visu gadu maisiņā nostāvēja ārā pie sētas. Viņi par tiem atcerējās, kad par tiem ieinteresējos pirms pāris nedēļām. Mamma atrada maisiņu, izņēma slēpjzābakus un bez emocijām ar nežēlīgākās pieejamās ķīmijas palīdzību izgreba no zābaku iekšas visu zaļganpelēko fungusu, tad izmazgāja un izžāvēja.

Mans prieks pirmo reizi uzvelkot šos zābaciņus lika klusēt degunam, kas skaidri pat vairāku metru attālumā sajuta dzēlīgi dzestro piepju un kāju sēņu mikropasaulīti, kas nelokāmi virmoja no zābīšiem.

Toties tagad man ir mirstoši zābīši ap kuriem nokūst sniegs kad tajā iekāpju, un rādīt tos varu tikai ietītus caurspīdīgā dubultajā celfāna maisiņā, lai funguss nepārmetās uz kāda redzētgribētāja plaušām. Bet man ir labi, ir krīze, nestrādāju un izbaudu mežu un nebaidos ne no sniega bābām, ne no meža zvēriem, jo zinu – mani zābīši mani pasargās.

#alusmeteoritstweetup05 atskaņas

Atskaņas:

Bumbieris & Soulslave NEO prezentācija

bildes:

No Helmuta

No Nacionalista

Birku mākonis