daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘brīvība’

Zaļā Pašplūsma Irānā

Kad iedomājos vārdu ‘Persija’ (Irānas vēsturiskais nosaukums) asociācijas ir vairāk nekā patīkamas, to noteikti reizi dzīvē jāapmeklē, kamēr tas par ko laika gaitā Persija ir pārvērtusies – Islāmiskā Irānas republika ilgu laiku šķita tikpat tāls un neizzināms tēls kā Ziemeļkoreja vai Venecuēla. Tās valsts vadītāju (gan politiski gan garīgo) publiskie izteikumi pārsteidz reti, jo viss ko viņi spēj izdvest ir pret Rietumu kultūru un tās “flagmani” ASV vērsti “glaimi”.

Un tomēr man kā cilvēkam, kas  ļoti interesējas par vēsturi Irānas reģions/valsts ar tās daudznacionālo iedzīvotāju sastāvu nekad nav asociējusies tikai ar tās pašreizējiem politiskajiem līderiem.  Tā teikt, visur kur ir pozīcija ir arī opozīcija.  Nesen notikušās Irānas prezidenta vēlēšanas to tikai pierādīja. Nu cilvēki, kas balsoja par oficiāli pasludināto zaudētāju Mousavi ir izgājuši ielās. Ja sākotnēji tie bija miermīlīgi mītiņi un gājieni, tad jau šobrīd tas jau atgādija revolūciju. Šoreiz tā ir zaļā revolūcija, jo tieši zaļā krāsa ir vēlēšanās zaudējušā Mousavi simbols. Vērojot fotogrāfijas un videoklipus, kas pēdējās dienās filmēti Irānā, nepamet sajūta ka tie vairs nav parasti mītiņi, jo visapkārt deg, skan šāvieni, ar stekiem tiek nostaigāti visi, kas pagadās pa rokai specvienību vīriem. Diemžēl cilvēcība tur izgaist. Vienā no pirmajiem ielu cīņu videoklipā vēroju kā demonstranti paši apkopa kādu ievainotu specvienības kareivi. Žēl, bet nezvai tuvākajā laikā vēl būs daudz šādu skatu.

iran

Paradoksāli, bet Irānas karoga krāsas ir zaļa, balta un sarkana, bet motto skan šādi:  “Esteqlāl, āzādi, jomhuri-ye eslāmi” (Neatkarība, Brīvība, Islama republika). Irānas “zaļie” ar saukļiem par brīvību cīnās pret “sarkanajiem”, kas pēc savas politiskās pārliecības ir stingrās Islāma līnijas piekritēji. Un pat opozīcijas atbalstītāji manuprāt ir zaudējuši lielu daļu kontroles pār situāciju. Cieš cilvēki un vara, kas jūtas apdraudēta attiecīgi atbild. Vardarbība izraisa vardarbību. Salīdzinoši maz laika tiek veltīts pārrunām starp pretējām pusēm. Šķiet pat ka pūlim seko vadītāji nevis otrādi. Miermīlīgo demonstrāciju laikā Mousavi prasīja balsu pārskaitīšanu, tas tika panākts, bet tauta turpināja mītiņot un nu jau opozicionāri pieprasa vēlēšanu atkārtošanu. No vienas puses tas ir saprotams, jo balsu pārskaitīšanas procesu uzrauga tieši revolucionārās gvardes vīri, kas savukārt tīri teorētiski pieskaitāmi “sarkanajiem” Ahmadinedžada piekritējiem.

Principā bezizejas situācija. Viss atkarīgs tikai no tā cik ļoti Irānas augstākais vadītājs Ajatolla Ali Khamenei būs gatavs uzticēties demonstrācijas organizējošajai “zaļajai” tautai – jauniešiem un reformātoriem. Pašlaik Irānas vara iet pretējā virzienā – tramda ārvalstu žurnālistus un slēdz pieeju internetam, lai informācija par reālo situāciju neizietu ārpus valsts robežām. Tas gan arī ir saprotams, jo reformatoru ideja par Islāma republikas pārtapšanu republikā ir krasā pretststatā ar 1979. gadā Irānas islāma revolūcijas laikā sasniegto, kad šo pašu demonstrantu tēvi un mātes, vectēvi un vecmātes šādiem pašiem līdzekļiem likvidēja Šaha pārvaldīto Irānas monarhiju.

No sirds ceru, ka visi šie notikumi nenovedīs līdz pasaules vēsturē jau reiz piedzīvota traģiska precedenta atkārtošanās (Tiananmen Square protests of 1989).

Iedvesmai:

Youtube bloga ieraksts

Mousavi bildes iekš Flickr

Mousavi twitterī

Advertisements

DienvidOsetija un Abhāzija – ceļš uz neatkarību un haosu?

Šodien Krievijas valsts dome lūdz Krievijas prezidentu D. Medvedevu atzīt Gruzijas autonomo reģionu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. 15.gadi un nedēļu ilga karadarbība bija nepieciešama, lai nonāktu pie tik radikāla lēmuma. Kāpēc radikāla? Tādēļ, ka Dienvidosetija un Abhāzija ir tikai skaidiņas salīdzinot ar to baļķi, kas var pārvelties pāri visai pasaulei. Notikušajā es negribētu vainot tikai Krieviju, jo tamlīdzīgu seperātismu kā pirmie oficiālā līmenī pacēla Latvijas rietumu sabiedrotie atzīstot Kosovas neatkarību. Es arī šeit negribētu teikt, ka tas ir slikti, jo tiešām atzīstu tautu tiesības uz savu neatkarīgu valsti.

Kad pirmo reizi rakstīju par Osetiju, nedomāju, ka konflikts tik ļoti sašķels pasaules sabiedrību. Un tomēr tas ir noticis un ir sācies karš, kurš kā pirmo plosa un šķeļ tieši Gruziju. Protams ir žēl Gruzijas un tā, ka gruzīni, osetīni un abhāzi nesadzīvoja kā cerēts vienā mīļā, draudzīgā republikā 😦 Kas noticis, noticis 😦

Bet kas tālāk?

Jau pieminētais Kosovas un tagad arī Dienvidosetijas un Abhāzijas piemērs var nest gan neatkarību alkstošo reģionu sacelšanās vilni pasaulē, gan arī haosu! Nav ilgi jāmeklē, lai atrastu līdzīgus piemērus gan kaukāza reģionā, gan citur! jau šodien var vairākos ziņu portālos lasīt un redzēt informāciju par kašmiras reģiona neatkarības centienu pastiprināšanos! Pat šeit Eiropā, tālu no Gruzijas kara epicentra ir vietas, kur ir iespējama šķelšanās: flāmi vs valoņi (francūži) Beļģijā, skoti, velsieši un ziemeļīri Lielbritānijā, baski un katalonieši Spānijā, rietumukraiņi vs austrumukraiņi Ukrainā, piedņestras iedzīvotāji vs moldāvi Moldovā, latgaļi, malenieši, ventiņi Latvijā.. tfuu.. laikam jau pārāk safantazējos 😀 Princips viens – visiem gribas, lai neviens viņus nevalda 🙂

Jo vairāk robežu, jo vairāk haosa un ķīvēšanās gar tām… Pieņemsim, ka “tālā” nākotnē arī Ziemeļosetija nolemj, ka viņi arī ir pelnījuši neatkarīgu republiku, jo Dienvidosetija jau ir “nosacīti” neatkarīga – atkal sāksies mērīšanās ar krāniņiem un starptautisks tracis! Tas vēl nebūtu nekas, ja vien arī citi Krievijas autonomie reģioni neuzsāk līdzīgas neatkarības kampaņas, no kurām lielākā daļa varētu būt balstīta uz jau reiz eksistējušu un neatkarību sludinājušu valstu drupām (Idel-Ural, Tannu-Tuva utt…). Turkāt es nezinu, kas notiks, ja Krievija nolems, ka krievvalodīgie Baltijas valstīs ir uzskatāmi nevis vnk. par cilvēkiem kuru dzimtu saknes meklējamas Krievijā, bet gan par automātiski piederīgiem Krievijai un Krievijas pilsoņu daļai, kas jāaizstāv no rietumu uzbāzīgās demokrātijas principiem!? Tas gan būtu reāls haoss rīkoties nespējīgajai Rietumu pasaulei 😀

Viva la Revolution! viva la georgia! viva la ossetia and abkhazia! viva la Olainskaja respubļika! oi 😀

Atvaļinājums

Sākot ar rītdienu esmu oficiālā, divu nedēļu ilgā atvaļinājumā. Paredzēts ir neliels izbraukums uz Estlandi, atpakaļceļā uz dzimto Malienas novadu un kautkad vēl vecākais dēls jāaizved uz Līvu akvaparku 🙂

Ārkārtīgi priecē gan laika prognoze tuvākajām dienām (lietus, vējš, mākoņi), kā arī atvaļinājuma naudas iespējamā nesaņemšana jau 10.augusta algas dienā 😀 LOL Arī darbs tiek pamests ne bez raizēm, jo kad atgriezīšos zinu jau droši par 3 objektiem pie kuriem nāksies vergot. Kaut arī dažkārt nejūtos kā īstens latvietis, jāatzīst, ka šis raksts man izdevies varen latviski pesimistiski sērīgs.

Birku mākonis