daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘Darbs’

Dodiet tautai AutoCAD!

Interneta un ar to saistīto tehnoloģiju attīstība pārsteidz. Vēl dažus gadus atpakaļ mans dators bija pārbāzts ar neskaitāmām programmām no kurām daļa bija paredzēta nedaudzu, konkrētu funkciju izpildei. Šķiet, tie laiki iet jau secen.  Bilžu un video rediģēšana, teksta redaktori un daudzas, daudzas citas ikdienā pie datora veicamās funkcijas ir iespējams paveikt izmantojot internetu un interneta pārlūku.

Par savu pēdējo atradumu tad nu arī gribēju padalīties.

Tā ir pasaulē populārākās rasēšanas programmas AutoCAD aplikācija, kas darbojas interneta pārlūkā.

AutoCAD WS ir vienkāršs un ērts .DWG failu apskates, koplietošanas un rediģēšanas rīks, kuru iespējams lietot uz praktiski jebkura interneta pārlūka kā Windows, tā arī MAC operētājsistēmās.

Lūk neliels oficiālais video:

Neliels ieskats iekļautajās AutoCAD funkcijās:

Darbavietā jau nedaudz smējāmies, ka ja ir šāds rīks, tad nav jēgas maksāt par AutoCAD Lite versiju. Tiesa ir savi mīnusi, kas iespējams tiks laboti nākotnē. AutoCAD WS nespēj atainot ar AutoCAD Civil 3D veidotās virsmas un tamlīdzīgos 3D objektus. To vietā, atverot failu un piekrītot tam, ka 3D elementi netiek atbalstīti, AutoCAD WS rāda smukus klucīšus un ļoti līdzīga situācija ir arī ar ‘hatch’ objektiem – tos rāda, bet nav iespējama to rediģēšana. Tekstu un līnijas gan iespējams pārvilkt, rediģēt,mainīt to krāsu, garumu utt.. Turklāt šis rīks var atvērt failu, kas saglabāts AutoCAD 2010 versijā un pēc tam lejupielādēt šo failu kā AutoCAD 2000 versijas failu.

Manuprāt šis bija ļoti ilgi gaidīts un nepieciešams rīks. Darbavietā es lietoju AutoCAD Civil 3D 2010, tāpēc nedomāju, ka lietošu AutoCAD WS ikdienā, tomēr ir patīkami zināt par tā eksistenci un iespējām gadījumos, kad nepieciešams veikt kādas darbības ar .DWG failiem pie datora, kas nav apgādāts ar atbilstošu programmatūru. Varu vien piebilst, ka šo kolosālo rīku atradu lūk šeit.

Domā, kur lasi! Lasi pie Humberta! (dublis 2)

Šis ir jau otrais manis veidotais reklāmas rullītis grāmatnīcai-bufetei-lasītavai “Pie Humberta“.

Baudiet:

* Pirmo reklāmas rullīti meklējiet lūk šeit!

Domā, kur lasi! Lasi pie Humberta!

Nesen uzzināju, ka divi aktīvi, lieliski cilvēki (Dmitrijs un Uldis) uzsākuši īstenot kopīgu projektu – grāmatnīcu-bufeti-lasītavu ar skanīgu nosaukumu “Pie Humberta“.

Taisnības labad man jāatzīst, ka pieteicos šiem palīgos iekšdarbos, taču dažādu dzīves mutuļu dēļ tā arī līdz pat šai dienai neesmu atradis laiku, lai ierastos palīdzēt.

Skolas laikā tiem, kas nebija tikuši galā ar mācībām mācību gada laikā bija jāveic vasaras darbi. Nolēmu, ka arī man jāveic savs vasaras darbiņš, lai spētu kaut kā mierināt sirdsapziņu un varbūt uzmundrināt čaļus.

Nezinu vai tas atbilst patiesībai, bet dzirdēju baumas, ka šodien tāda kā atklāšana paredzēta.

Vēlu Jums veiksmi, izdošanos un iespējams pirmo “Pie Humberta” reklāmas rullīti:

PingPongtweetup atskaņas

Vakardien tiešām jauki pabumbojām. Daži ar baltajām, citi ar oranžajām galda tenisa bumbiņām sacentās savā starpā galda tenisa vienspēlēs un dubultspēlēs. Tā aizritēja pirmais Latvijas PingPongtweetups.

Pasākuma dalībnieku skaits bija pat ļoti ierobežots – 6 cilvēki orgkomiteju ieskaitot. Tā nu oficiāli savu dalību bija pieteikuši 5 twitterotāji, bet pilnīgas apstākļu sakritības rezultātā bijām 5 ar pusi. Tā pusīte bija ertners, kas nepieteicies garām ejot ieskrēja, uzspēlēja un prom bija. Pārējos dalībniekus izdevās skatīt “vaigā” un novērtēt viņu pingponga iemaņas ilgāku laika brīdi.

Pacietīgie griezējiraimonds_b un soulslave. Viņi jau no paša sākuma piegāja šai spēlītei ar vislielāko nopietnību – nekādu izklupienu, garu atvēzienu un bumbas triecienu. Bumbiņas dzenāšana līdzinājās drīzāk sievietes krūšu masāžai ar apļveida roku kustībām un maigumu. Un neskatoties uz soulslave bērnības dienu melno jostu pingpongā, raimonds_b arvien izrādījās nedaudz viltīgāks 😀

Eksplozīvie gāzējibumbieris un nakts. Šie divi ērzeļi iekarsa. OK, nakts iekarsa un bumbieris turēja līdz! Brīžos kad aiz izmisīga noguruma zem nakts jau krājās sviedru peļķīte, bumbieris nepacietīgi zvetēja pa bumbiņu. Viņš darīja to tik sparīgi un neprecīzi, ka brīžiem likās, ka nakts būs jāņem slimības lapa – tik nodauzīts viņš tapa ar galda tenisa bumbiņu 😀

Fināls – Episkajā noslēguma finālā tikās divi savu pāru neapšaubāmi favorīti – raimonds_b vs  nakts! Šoreiz Brenguļu alus un fortūna bija sieviešu krūšu masāžas galda tenisa stila piekritēja raimonds_b pusē. Viņa balva – Staļingradas cienīga uzvara,  gandarījums, Brenguļu alus no saldenās pudeles kakliņa un godpilna sēdēšana bērnu sēdeklīša vietā mājās braucot manā mašīnā 😀

Liels paldies tiem, kas sadūšojās un piedalījās.

Ceru šo kādreiz atkārtot!

Sešu gadu cikls noslēdzies?

alga2003-20091

Sešu gadu cikls noslēdzies, jeb vai esmu turpat kur sāku? Ak, vai nav vienalga kā to pasaka – esmu nonācis tumšā vietā no kuras var redzēt mazu baltu gaismas punktiņu un tā vieta noteikti nav vecmāmiņas pieliekamais kambaris ar senlaicīgi apaļu atslēgas caurumu.

Pozitīvā šajos sešos gados nav maz –  bērniņš, auto, jauns dzīvoklis un tā bez gala.

Negatīvais – viss, kas sasniegts, ir sasniegts balstoties uz cerībām par labāku dzīvi, pārticību un ideālu meklējumiem. Šo cerību maksa – parādi, kas agrāk vai vēlāk būs jāatmaksā. Šobrīd daudzi ir līdzīgā vai pat daudz sarežģītākā situācijā.

Ārī idejas ko darīt tālāk nāk no malu malām – “pārkvalificējies!”, “tak paliec kur esi!”, “brauc uz ārzemēm!”, “pārdod īpašumus, atdod parādus un nopērc beidzot sev kārtīgu dzīvojamo vagoniņu!”.

Tiešām iedvesmojoši, Paldies!



Ūdenskanna

Atnācu uz darbu, izmazgāju ūdens vārāmo kannu, pielēju pilnu ar ūdeni un  uzliku vārīties, lai būtu sev ko krūzītē jau gaidošajai tējiņai uzliet.

Bet nē! Atnāk uz darbu viens kolēga – pieiet klāt tai kannai, kas tikko uzvārījusies un nospiež, lai vārās vēlreiz, kad saprot, ka jau tikko ir vārījusies un ūdens ir karsts, tad piegāž sev pilnu krūzi un prom. Taisos celties, liet iekšā to sasodīto ūdeni, kad ienāk nākamais darbinieks un atkla atkārto iepriekšējā veiktos manevrus ap ūdenskannu.

Gribētu celties un iet ieliet ūdeni, bet mani jau moka ziņkāre vai nākošais darbinieks darīs to pašu ko priekšgājēji!?

Šis laika izjūtas trūkums un impotentā nespēja droši uzliet ūdeni pirms to paspējis izdarīt kāds cits mani beidz nost. Visas tās darbības ap ūdenskannu man atgādina rituālas darbības. Ūdens ir uzvārījies verdošs, bet katram tāpat ir jāgūst morāls apmierinājums nospiežot to sasodīto vārīšanās podziņu. Jau sēžu un skatos uz rokasstiepiena attālumā esošo ūdenskannu, kā uz nesasniedzamu mirāžu tuksnesī. Kad tai taisies tuvoties tad saproti, ka ūdens tur nav – tikai tukšums 😀

Kāpēc tāds uzvilcies? es nez… varbūt tāpēc, ka gaidot vārāmies ūdeni izlasīju Beņa rakstu kurā viņš apvaino “otro māti“. Vai varbūt vakardienas sievas jubileja, kad manis dāvātie ziedi pirms nonākt uz svētku galda puķu vāzē padzīvojās kādu brīdi pa miskasti un laulāto “draugu” savstarpējo attiecību mučkulis uz īsu brīdi bija aizvēlies Dievs vien zin kādā kritiskā virzienā.

… tā viss, neviena nav, eju ieliet ūdeni.

P.s. kamēr rakstīju ieradās vēl viens ūdenskannas kulta dalībnieks 😀

20.07.2009 – 17.08.2009

Atvaļinājums beidzies. Atkal esmu iemests atpakaļ nerimstošas rutīnas piesātinātā biroja krēslā. Tur pat, no kurienes pirms mēneša ar milzu atvieglojuma sajūtu piecēlos un aizgāju.

Daži aktīvi interneta censoņi pat lieki kaitināja mani, vaicādami kur tad es esmu tik ilgi pazudis. Tad nu lūk pazudis es nebiju nekur, tik mierīgi baudīju atvaļinājuma sniegtās priekšrocības. Kā jau jebkurā kārtīgā vasaras atvaļinājumā paspēju gan kāzās pabūt, gan Latviju nedaudz apceļot, gan lauku un dārza labumus kopt un baudīt. Šogad atvaļinājuma laikā iekrita arī pāris jubilejas, no kurām atzīmēju tikai tās, kuras nebija manas 😀

Par bloga viena gada jubileju biju aizmirsis un atcerējos ar dažu dienu novēlošanos, bet pats savu divdesmitdeviņu gadu dzimšanas dienu pavadīju ciemos. Tas gan nenozīmē, ka to nožēloju, jo it viss šajā atvaļinājumā bija īpašs. Pat fakts, ka es pēc ilgāka laika izlasīju vienu grāmatu arī ir ievērības cienīgs 😀

Lūk arī daži mani ieteikumi  uz priekšdienām atvaļinājumos gājējiem:

  • Pēc iespējas ņemiet atvaļinājumus vasaras mēnešos un uz pilnu mēnesi.
  • Atvaļinājuma laikus plānojiet tā, lai algu/avansu vai atvaļinājuma naudu saņemtu laicīgi un pēc atvaļinājuma nebūtu jākurn nepaēdušam vēl mēnesi 😀
  • Noteikti izmantojiet atvaļinājuma laiku, lai būtu kopā ar sev vistuvākajiem un mīļākajiem cilvēkiem. Personīgi es šo atvaļinājumu vairāk nekā jebkad pavadīju kopā ar saviem abiem puikām un šorīt aiziet uz darbu neredzot kā viņi mostas un jautri uzsāk ikdienišķās rotaļas ir skumjākā sajūta kādu esmu ilgā laika posmā piedzīvojis.
  • Ja esiet officeboy vai officegirl, tad strādājiet arī atvaļinājumā! Tikai nevis ofisiņa sēdošos darbus, bet gan fizisku slodzīti prasošus lauku/dārza darbus. No visa mēnesi ilgā atvaļinājuma lielāko laika daļu pavadīju ar lāpstu rokās vai arī frizējot zemes apmatojumu – zāli, krūmus 🙂 Sajūtas bija/ir fantastiskas!
  • Aizmirstiet par datoru – tas viss ir gaiss! Pilnīgs un totāls analfabētisks tukšums! Vismaz atvaļinājuma laikā beidziet intensīvi katru dienu lasīt simtiem RSS atsviestās ziņas, čatot twitterī vai vnk. truli blenzt zilajā ekrānā!

P.S. Ļoti ceru savu nākošo atvaļinājumu neredzēt ātrāk par nākamā gada vasaru, lai būtu darbs, dižķibele valstī beigtos un savus 30 varu sagaidīt aristokrātiski žilbinošā krāšņumā 😀

Birku mākonis