daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘dīzelis’

TA līdz 13.09.2010

Ha! Vakar izgāju Tehnisko apskati.

TA 10.09.2009

Jau kādu pusgadu autiņam ir kāda problēma – ārpusē virzienrādītāji un avārijas signāli strādā ideāli, bet salonā šad un tad tikai ieslēdzas, mirgo vai notikšķ. Šo problēmu mēģināju risināt pie elektriķa – nosēdējām 3 stundas, bet tā arī nevarējām izdomāt neko labāku par ideju iegādāties man jaunu (negribu nemaz zināt cik tāds maksā) vai arī lietotu (~80LVL)  elektrības paneli. Nelīdzēja ne lodēšana, sprieguma un releju pārbaudes – viss viens. Secinājām vien, ka salonā relejs (tikšķi) un virzienrādītāju signālgaismiņas strādā ilgāk ja nav apslēptas panelī un neuzkarst.

Tā nu vakardien pabeidzot automašīnu skaitīšanu pie Kalnciema tilta taisnā ceļā devos uz Rīgas tehniskās apskates staciju. Visu ceļu braucu ar kondišku ieslēgtu uz 16 grādiem, lai maksimāli atdzesētu salonu un kā es pats cerēju, arī elektrības paneli.

Virzienrādītāji salonā nerādīja nekādas dzīvības pazīmes, bet sāka strādāt tieši kad iebraucu TA kārtošanas teritorijā. Samaksāju, dīzeļu atgāzu pārbaudi izgāju, tad uz gaismām. Turpināju spītīgi darbināt kondišku, kaut pašam salonā jau bija auksti. man par lielu laimi tas atmaksājās ar uzviju – virzienrādītāji un avārijas gaismas salonā nepievīla ne tad kad pats tās slēdzu, nedz arī tad kad to darīja TA darbinieks. Šo pārbaudi izturēju godam un auto jau ripoja uz kratīšanu un bremžu pārbaudi.

Pirms kāda mēneša stāvbremzei bija jāmaina loki. Krīzes laiks un mana neuzticēšanās meistariem darīja savu, kā rezultātā lokus mainīt nolēmu pats. Devos pie čoma un kopistiski, aliņu sūkdami nomainījām bremžu lokus un pievilkām roceni.

TA uzreiz aiz virzienrādītāju un avareikas problēmām mani uztrauca iespējamās stāvbremzes problēmas gadījumā, ja nebūšu ko pareizi tur saregulējis vai saskrūvējis. Mani pieņēmumi gan izrādījās varen kļūdaini, jo  arī bremžu pārbaudes un kratīšanu autiņš izturēja vairāk nekā godam – šoreiz rādītāji bija pat labāki nekā pirms gada un manu uztraukumu nomainīja prieks par izieto TA ar nulle punktiem!

Laikam vien jāpiebilst, ka kādus 3 km aiz TA vietas virzienrādītāji salonā pārstāja tikšķēt vai mirgot 😀 Tie turpina strādāt random režīmā 😀

Advertisements

Mūžīgais serviss #3

Parasti priecājos par rakstiem kurus rakstu, jo prātā tie rodas patīkamos iedvesmas un apgaismības brīžos. Bet kā jau dzīvē arī blogā gadās pa kādam melnam traipiņam, un manā gadījumā tas attiecināms uz rakstu sēriju par automašīnām un servisiem. Uzreiz jāatzīstas, ka rakstot “Mūžīgais serviss” un “Mūžīgais serviss #2” pat nedaudz šaubījos vai maz man ir vērts celt gaismā faktus un nomelnot kādu konkrētu autoservisu. Vakar beidzot nācu pie atziņas ka viss izdarīts pareizi un ka Tautai bija un ir jāzin savi varoņi 😀

Pie apskaidrības mani veda degvielas smaka un skaisti bālgani dūmiņi, kas sēžot sastrēgumā aiz Salu tilta nepiespiesti virmoja ap auto kapotu. Uzreiz jāsaka, ka ļoti pārsteigts par to nebiju, jo jau pāris nedēļas aizdomīga likās degvielas smaka, bet to norakstīju uz paša izlieto degvielu autostāvvietā kad rūķīši no “lieliskā autoservisa” bija pamanījušies radīt sūci degvielas bākas apvidū. Šoreiz situācija likās nopietnāka un zvans draugam palīdzēja saprast, ka jāstājas nost vai fiksi jāmūk uz kādu autoservisu. Tā nu es ar savu kumeļu kā apdzisis, bet vēl kūpošs grils šāvos pa Ulmaņa gatvi uz “Autostils” autoservisu meklēt palīdzību. Traucoties uz norādīto adresi jau biju sevi iztēlojies braucam lieliskā, sarkanzilām liesmām degošā Volvo ar ieslēgtām avārijas gaismām un pēc tam vēl stāvot pie grillētā auto vraka un sniedzot interviju “Degpunktam”. Sapņošanai daudz laika neatlika, jo “Autostils” servisā mani uzņēma laipni un visai operatīvi tika konstatēts, ka “lieliskā autoservisa” rūķīši nebija normāli uzskrūvējuši motora degvielas padeves šļauciņas. Tas viss? Ne sūda… Ķēdes reakcija – šļauciņas laiž garām degvielu, kas tek uz motora un tālāk uz “spilvena”, kurš savukārt laika gaitā tiek saēsts! Šoreiz iztikām ar šļauciņu kārtīgu pieskrūvēšanu un motora mazgāšanu. Sekoja vēl pāris spļāvieni “lieliskā autoservisa” kompetences virzienā un prom 🙂

Pēdējā laikā rakstu reti, bet no sirds ceru, ka šī rakstu sērijā nekļūs par vēl pāris turpinājumiem  bagātīgāka… 😀

Mūžīgais serviss #2

Pirms pāris nedēļām rakstīju pirmo rakstu par “mūžīgo servisu”. Rakstu atkal, jo bija vairāki komentāri kuros tiku aicināts atklāt autoservisa vārdu, bet atteicos to darīt nezinot vai tiešām viss ir kārtīgi un līdz galam salabots!

Kopš servisa pēdējā apmeklējuma kura laikā man tika paziņots, ka beidzot viss ir salabots, esmu nobraucis degvielas bāku un vakar man bija tas gods to atkal pieliet pilnu līdz augšai. Lieki piebilst, ka pēc prieka par pilno bāku mana seja sadrūma kad iekāpu automašīnā un pavēros uz degvielas daudzuma rādītāju. Tas atkal rādīja knapi pāri pusei kautgan servisa vīri teicās visu salabojuši! Žēl, bet šoreiz esmu nolēmis neslēpt autoservisa vārdu, jo tur vairs nekad neatgriezīšos. Jā, viņu pienākums būtu man par brīvu salabot vainu, bet es negribu lai pēc šīs vainas salabošanas rastos atkal nākamā šaize kuru man atkal būtu jābrauc pie viņiem nedēļām ilgi labot!

Liels paldies arī Jums VRVmotors par diemžēl neizdevušos sadarbību!

ko ēd Hyundai Getz :o

Šīs dienas rīts atkal man bija sācies agri, jo cēlos jau 6:00 un ar uzticamo kumeļu uz darbu izbraucu 6:35. Lietus nelija un likās, ka diena sākusies visnotaļ pozitīvi. Nonācu pie Vaiņodes ielas pagrieziena uz Salu tiltu. Apstājos, jo deg sarkanais. Iedegas zaļais un es uzsāku braukt, bet pamanu, ka aiz manis esošais Hyuindai Getz uzsāk strauju un es pat teiktu nedaudz pārdrošu manevru manis apdzīšanai jau pagrieziena laikā. To viņam atļauju un pats iekārtojos vidējā joslā Getz automašīnai atstājot kreiso, malējo braukšanas joslu. Nu nepatīk man tādi mazi auto un kā jau ierasts nedaudz vairāk uzspiežu uz gāzes pedāļa, lai laicīgi atrautos un pats pēc kāda brīža ieņemtu sev tik ļoti iecienīto kreiso braukšanas joslu. BET, kas TEV dosGetz ne tikai turās līdz, bet arī manāmi iestresso par iespēju uz Salu tilta nonākt pirmajam. Spiežu es, spiež viņš, bet nekur atrauties nespēju… vel pēc nieka 20 metriem Getz man kā stāvošam aiziet garām… tas ir ŠOKS!!! Nu labi, atzīšos, ka pēc tam uz Salu tilta viņu tomēr izpogāju, bet tomēr tas bija ŠOKS!!!

Hyundai Getz vs Volvo S60 = 1:0

Sevi gan mierinu ar domu, ka nespiedu pedāli grīdā līdz galam, jo tomēr visumā esmu mierīgs braucējs, bet tas nemaina faktu, ka braucot ar 4 ātrumu virs 100km/h neizdevās iegūt lielāku paātrinājumu, kā Getz šoferītim 😦

Šobrīd jau skatos gan Hyundai getz specifikācijas, gan Volvo s60 tehniskos datus, bet mana aklā mīlestība pret Volvo markas automasīnām laikam liedz ieraudzīt kur Getz ņēmis to pārdabisko braukšanas spēku, kādu rādīja šodien uz šosejas 😀

Birku mākonis