daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘elections’

Zaļā Pašplūsma Irānā

Kad iedomājos vārdu ‘Persija’ (Irānas vēsturiskais nosaukums) asociācijas ir vairāk nekā patīkamas, to noteikti reizi dzīvē jāapmeklē, kamēr tas par ko laika gaitā Persija ir pārvērtusies – Islāmiskā Irānas republika ilgu laiku šķita tikpat tāls un neizzināms tēls kā Ziemeļkoreja vai Venecuēla. Tās valsts vadītāju (gan politiski gan garīgo) publiskie izteikumi pārsteidz reti, jo viss ko viņi spēj izdvest ir pret Rietumu kultūru un tās “flagmani” ASV vērsti “glaimi”.

Un tomēr man kā cilvēkam, kas  ļoti interesējas par vēsturi Irānas reģions/valsts ar tās daudznacionālo iedzīvotāju sastāvu nekad nav asociējusies tikai ar tās pašreizējiem politiskajiem līderiem.  Tā teikt, visur kur ir pozīcija ir arī opozīcija.  Nesen notikušās Irānas prezidenta vēlēšanas to tikai pierādīja. Nu cilvēki, kas balsoja par oficiāli pasludināto zaudētāju Mousavi ir izgājuši ielās. Ja sākotnēji tie bija miermīlīgi mītiņi un gājieni, tad jau šobrīd tas jau atgādija revolūciju. Šoreiz tā ir zaļā revolūcija, jo tieši zaļā krāsa ir vēlēšanās zaudējušā Mousavi simbols. Vērojot fotogrāfijas un videoklipus, kas pēdējās dienās filmēti Irānā, nepamet sajūta ka tie vairs nav parasti mītiņi, jo visapkārt deg, skan šāvieni, ar stekiem tiek nostaigāti visi, kas pagadās pa rokai specvienību vīriem. Diemžēl cilvēcība tur izgaist. Vienā no pirmajiem ielu cīņu videoklipā vēroju kā demonstranti paši apkopa kādu ievainotu specvienības kareivi. Žēl, bet nezvai tuvākajā laikā vēl būs daudz šādu skatu.

iran

Paradoksāli, bet Irānas karoga krāsas ir zaļa, balta un sarkana, bet motto skan šādi:  “Esteqlāl, āzādi, jomhuri-ye eslāmi” (Neatkarība, Brīvība, Islama republika). Irānas “zaļie” ar saukļiem par brīvību cīnās pret “sarkanajiem”, kas pēc savas politiskās pārliecības ir stingrās Islāma līnijas piekritēji. Un pat opozīcijas atbalstītāji manuprāt ir zaudējuši lielu daļu kontroles pār situāciju. Cieš cilvēki un vara, kas jūtas apdraudēta attiecīgi atbild. Vardarbība izraisa vardarbību. Salīdzinoši maz laika tiek veltīts pārrunām starp pretējām pusēm. Šķiet pat ka pūlim seko vadītāji nevis otrādi. Miermīlīgo demonstrāciju laikā Mousavi prasīja balsu pārskaitīšanu, tas tika panākts, bet tauta turpināja mītiņot un nu jau opozicionāri pieprasa vēlēšanu atkārtošanu. No vienas puses tas ir saprotams, jo balsu pārskaitīšanas procesu uzrauga tieši revolucionārās gvardes vīri, kas savukārt tīri teorētiski pieskaitāmi “sarkanajiem” Ahmadinedžada piekritējiem.

Principā bezizejas situācija. Viss atkarīgs tikai no tā cik ļoti Irānas augstākais vadītājs Ajatolla Ali Khamenei būs gatavs uzticēties demonstrācijas organizējošajai “zaļajai” tautai – jauniešiem un reformātoriem. Pašlaik Irānas vara iet pretējā virzienā – tramda ārvalstu žurnālistus un slēdz pieeju internetam, lai informācija par reālo situāciju neizietu ārpus valsts robežām. Tas gan arī ir saprotams, jo reformatoru ideja par Islāma republikas pārtapšanu republikā ir krasā pretststatā ar 1979. gadā Irānas islāma revolūcijas laikā sasniegto, kad šo pašu demonstrantu tēvi un mātes, vectēvi un vecmātes šādiem pašiem līdzekļiem likvidēja Šaha pārvaldīto Irānas monarhiju.

No sirds ceru, ka visi šie notikumi nenovedīs līdz pasaules vēsturē jau reiz piedzīvota traģiska precedenta atkārtošanās (Tiananmen Square protests of 1989).

Iedvesmai:

Youtube bloga ieraksts

Mousavi bildes iekš Flickr

Mousavi twitterī

Advertisements

Iemetu un prom!

Šogad uz Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām nolēmu vispār neiet. Pirmkārt jau agrā sestdienas rītā bija jābrauc uz Igauniju un otrkārt nebija nekādas sajēgas par ko balsošu.

Diemžēl vai par laimi sestdienas rītā izbraukšanas laiks sakrita ar vēlēšanas iecirkņu  atvēršanas laiku. Tā nu ap pusastoņiem no rīta ieskrēju vēlēšanu iecirknī Nr.136 Rīgā, Ziepniekkalnā. Nometu uz galda pasīti un gaidīju biļetenus. Abas darbinieces divreiz nopētīja manu pasi un sarakstus, bet mani tur neatrada.Tiku norīkots doties stāvu augstāk uz iecirkni Nr. 135. Diemžēl arī tur apmulsusī darbiniece sarakstā mani neredzēja. Iedeva lapeli ar tālruņa numuru priekš vēlēšanu iecirkņa noskaidrošanas. Skrēju atpakaļ uz autiņu. Laiks gāja un man jau bija jābūt ceļā. Zvanīju trīsreiz, bet nevienā no reizēm sazvanīt palīdzības tālruņa operatorus tā arī neizdevās. Biju jau samierinājies ar iespēju izlaist šīs vēlēšanas, kad atcerējos, ka varu zvanīt tēvam, kurš pierakstīts turpat kur es un tāmdēļ arī iecirknim jābūt tādam pašam. Tēvs brīvdienā agri uzmodināts aplūkoja pavēsti un paziņoja, ka iecirknis ir īstais! Nu jau dusmīgs devos atpakaļ uz iecirkni. Šoreiz neatkāpos un lūdzu lai vēlreiz kārtīgi aplūko sarakstus. Apmulsa iecirkņa darbiniece, kas atklāja, ka visu laiku bija manā uzvārdā izlaidusi vienu ‘i’ burtu 😀 Sekoja vēl pāris asprātības par to, ka iecirkņa darbiniecēm tikai gribējies ar mani vairāk parunāties… . Tā es nobalsoju un skrēju uz Igauņiem.

Arī sieviņai gadījās kāds vēlēšanu FAIL 😀

Viņa balsoja jau kādu dienu iepriekš. Ieradās iecirknī. Saņēma divu veidu vēlēšanu biļetenus un vienu baltu aploksni. Izvēlējās favorītus gan Eiroparlamentam, gan arī pašvaldībām, ielika aploksnē un iemeta to kastē. Tas arī viss! Un tikai uzmanīgākie būs sapratuši kļūdu – viena balta aploksne! Neesmu vēlēšanu norises kārtības eksperts, bet uzskatu ka viņas balss netiks ņemta vērā 🙂

Vēsture tiek rakstīta tagad – melnītis Husseins ASV prezidents!

Vēlēšanas ASV ir praktiski beigušās un uzvarētājs jau saņēmis apsveikumus 🙂 Baltajam namam nākamos 4 gadus būs jauns saimnieks Nevienam kurš kautcik regulāri lasa čivinātāju laikam nav noslēpums, ka esmu (biju) viens no retajiem McCain atbalstītājiem. Bet šis nebūs rakstiņš par vai pret Husseinu, bet gan par prieku! Jā, tieši tā! Man ir patiess prieks par to ka ASV ir pierādījusi ko nozīmē mūsdienās demokrātija, jo ja par ASV prezidentu var kļūt melnītis, tad vēlēšanas ir bijušas pat vairāk nekā godīgas un šoreiz ne masoni, ne kādi citi pārdabiski vai slepeni spēki nav spējuši patraucēt prezidenta vēlēšanu godīgai norisei 😀 Tāpat mans prieks ir liels par āmīšu prieku, jo cik lasu no dažādiem resursiem, tad ASV krodziņos to vien dzird kā “yes we can” un atbilde no vēl prieka (un ne tikai prieka) skurbumā esošiem pilsoņiem “yes we did” 🙂 Tas ir patiess prieks… beidzot ASV ir kviti pat ar apbižoto Irāku, jo līdzīgi kā kādreiz Irāku vadīja Husseins, tagad Husseins vadīs ASV 😀  Un arī Latvijas politiķiem būtu daudz ko mācīties no šīm ASV vēlēšanām. Tagad ir skaidrs ka ir nevis vnk. jāsola kā tas tika darīts līdz šim, bet gan jāsola trīskārši un regulāri skaļi jāatkārto “Mēs to varam” un “mums vajag pārmaiņas”. Tā ir vienkārša psiholoģija, ja politiķis vaicā vai saka, ka kautkas ir jāmaina, vai būs kāds normāls vēlētājs kurš atbildēs “nē”? 😀 Beigās visi sāk kopīgi bļaut, ka vajag pārmaiņas un tā nu arī vēlēšanās rezultāts neizpaliek 🙂 “Sieg Heil” Barrack Hussein Obama, ui piedodiet “Yes we did” Barrack Hussein Obama 😉

Birku mākonis