daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘ēst’

Kurzemnieks sākas ar Sklandrausi jeb Žograusi

Kurzemnieku sevī modināt var ikviens un to vislabāk darīt gatavojot tieši kurzemniekiem raksturīgu ēdienu. Es izvēlējos sklandraušus, jeb žograušus.

Recepte gaužām vienkārša:

Izvāra kādus 3 -4 kartupeļus un 500-800gr. burkānus.

 

Kamēr tie vārās gatavo mīklu. Ņem 500-600gr. rupja maluma rudzu miltus, šķipsniņu sāls, tējkaroti cukura, olu un 100gr. ūdens, to visu sajauc un izveido mīklu.

 

No mīklas taisa pankūkveidīgas ripiņas , kas jāsaplacina 2-4mm biezumā un jāuzloca maliņas.

Vārītos kartupeļus sastampā ar olu. Burkānus sarīvē, pievieno divas ēdamkarotes medus un olu. Kartupeļu masu plānā kārtiņā klāj uz rudzu mīklas ripiņām. Pa virsu kārto burkānu masu.

 

Liek 180 grādos cepties uz aptuveni pusstundu.

Gatavs! Ņem ārā, kamēr dziest uzrauj kādu kurzemnieku ziņģi vai danci un ņukā tik iekšā tā, ka vaigi tik kust.

 

Jāatzīst, ka cepu divas pannas. Pirmajā porcijā kurzemnieks manī (manī tas ir knapi 25% no tēva mammas puses) vēl dusēja, jo pieliku par maz medus burkāniem. Otrās pannas saturs bija daudz baudāmāks un kā man pašam likās, tad otrā dienā sklandrauši, jeb žograuši garšoja vēl labāk.

Lai labi garšo!

 

Pilnpiens

Mazs būdams tiku lutināts ar dažādiem tā laika našķiem, jeb ar to, kas bija pieejams Latvijas PSR veikalu plauktos. Toreiz saldumu izvēle gan nebija liela. Bieži vien abi ar mammu, lai remdētu savu kāri pēc saldumiem sakūlām, olu dzeltenumus ar cukuru un gardu muti notiesājām.

Tomēr viens no bērnības atmiņu saldākajiem našķiem man vienmēr licies pilnpiens. Toreiz to ražoja laikam Rēzeknē un ar karotīti bija jāķeksē ārā no metāla budžiņas ar zilu etiķeti uz tās. Pastāvēja arī iespēja bundžiņas saturu uzvārīt, tā radot tikpat gardu našķi – vārītu iebiezināto pienu ar cukuru – guščonku. Tiesa, to darot nereti budžiņa sprāgst un tadgardo saturu var laizīt nost no sienām un griestiem.

Reiz mums ar mammu ļoti paveicās, jo tikām pie kastes ar pilnpiena bundžiņām un norunājām ēst ne vairāk kā pa vienai bundžiņai dienā. Bundžiņas tur bija vairāk nekā 40, bet kaste apēdās nepilna mēneša laikā.

Arī tagad šad un tad nenoturos un nopērku pa kādai pilnpiena bundžiņai. Diemžēl jāsaka, ka visvieglāk ir uzķerties uz vecā iepakojuma pakaļdarinājuma trika – iepakojums vecais, bet saturs pretīgs! Esmu mēģinājis gan leišu, gan latviešu ražojuma pakaļdarinājumus, bet nevienam no tiem nav tās garšas, kas manas bērnības laika pilnpienam. Vienīgais, kas sakrīt ir etiķete – zila ar baltiem kvadrātiem un tekstu “iebiezināts piens ar cukuru”.

Nepērciet tos draņķus, jo esmu atradis manuprāt garšas ziņā vecajam pilnpienam vistuvāko produktu, kas pašlaik ir nopērkams Maxima lielveikalos un izskatās lūk šādi:

Ražots tas ir Igaunijā un garšo lieliski. Iepakojums, lai gan ērts, tomēr zināma nostalģija pēc sagrieztas mēles, kad tika laizīts atvērtais, asais metāla budžiņas vāciņš, saglabājas.

Pick Nick and Break Fast

31.07.2008 Andrejsalā notika pasākums, kas pulcēja Latvijas blogerus, blogu lasītājus un citus interesentus.

Pasākuma galvenais patrons bija Arturs. jau zināms laiks pagājis, emocijas pieklusušas un nu ar mierīgu sirdi var kautko uzcept par šo tēmu 🙂

Uzreiz jāsaka, ka pats esmu blogu lasītāju kategorijas dalībnieks un līdz ar to bija grūti uzsākt sarunu ar cilvēkiem, kas manās acīs ir LV blogosfēras haizivis jebšu atsevišķos gadījumos vnk. mediju vai datorfrīki 😀 Lieki piebilst, ka bez jau iepriekš pieminētajiem ļaudīm ieradās arī acīmredzami citādi domājošie, kas centās lieki izrādīties ar savu uzsvērto distancēšanos no blogeru grupas. Kāds vēlējās izskatīties kā meitenīte puķainā kleitā, kāds pārliet jēgu, lai saņemtu beidzot dūšu un pateiktu varbūt to ko nekad nepublicētu vai nepateiktu citiem blogeriem. Bija smiekli, nopietnas sarunas, kautiņi, iedzeršana, ķēmošanās, pašreklamēšanās un māžošanās, bet tieši tā visa kokteilis padarīja šo pasākumu par ģeniālu un unikālu! Tāds nu bija šis Latvijas blogeru pikniks 🙂

Tiesa ar to laikam nekas vēl nebeigsies, jo Arturs ir nolēmis iet vēl tālāk un pavisam nesen izsludināja pieteikšanos uz Latvijas blogeru brokastīm!

Arturs par to raksta: “”Blogeru Brokastis” būs pavisam kas savādāks, un tas būs slēgtais pasākums, kurā piedalīties blogeri tiks uzaicināti katrs personiski (slēgta tipa pasākums).”

Ņemot vērā Piknika notikumus, kur līdzīgi kā skolnieki blogeri sadalījās interešu grupiņās, slēgta tipa pasākuma ideja teorētiski varētu liegt iespēju aplūkot pašus kolorītākos un provocējošākos Latvijas blogosfēras darboņus klātienē. Tiesa gan par facecontrol un dresscode Artura blogā nav minēts ne vārds un tas paver iespējas kādam, kurš Piknikā nepaspēja, tagad norauties no saitītes un izcelties 😀

Labu ēstgribu Jums brokastīs!

Birku mākonis