daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘fail’

Soču Olimpisko spēļu atklāšanas diena (Sochi 2014)

ImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImage

 

 

Advertisements
Video

Karaliska atriebība

Karaliska atriebība meičai par bučas nedošanu blakussēdētājam. 😀

Kad beidzas papīrs

Pirms nedēļas to piedzīvoju. Protams bija neērti, bet esmu ticis tam jau pāri. Kad stāstīju par to sievai viņa zviedza tik skaļi, ka pamodināja jau iemigušo sīci.

Visi teiks – ko ta tu skrien, bet neskaties!? Jā, es nepaskatījos, bet kad vajag tad nav līdz tam un bija arīdzan par vēlu.

Arī agrāk man bija aizdomas, ka tie darbavietas saimniecības darbinieki ņefiga te nedara… tik blandās apkārt un streļī cīgas vai meklē kādu biezāku, kas šim uzsauks mēriņu darbalaikā.

Tā nu savajadzējās uz toci. Aizgāju, mierīgi pasēdēju, bet prieks par paveikto gan bija īss, jo acis neapmānīsi. Pieķēru sevi truli vērojam pliku kartona rullīti sprīža garumā. Nebiju vēl tā īsti uztraucies, jo parasti saimniecības darbinieki turpat glabā stratēģisko rezervi. Ar acīm pārlaidu pāri nelielajai telpai un ar šausmām uz radiatora pamanīju vēl vienu tikpat nožēlojamu, pliku un saņurcītu kartona rullīti.

Tikai tad es raudulīgā pusbalsī izdvesu: “Nu kurš gan mutants ir iztērējis pēdējo tualetes papīru!”

Tā nu sēdēju es apstulbis un neziņā ko darīt. Spēju tikai sevi iztēloties ar nolaistām biksēm skrienot pa darbu un taujājot pēc papīra…

Nācās sasprindzināt visas savas maņas, lai spētu saklausīt caur divām durvīm, vai gaitenī neskan soļi. Jā, jā jāklausās uzmanīgi, jo ir jau pašam gadījies cerībā nevienu tur nesastapt iebrāzties tocī un tikai tur konstatēt, ka pie pisuāra, skaļi purkšķinādams un pret sienu ar rokām atstutējies, atlej  saimniecības darbinieks , bet šim aiz muguras rindā stāv vēl trīs kārumnieki 😀

Nogaidīju brīdi, kad tiešām gaitenī viss noklusa un ar steigu pusčetrāpus metos uz priekštelpu pēc papīra krājumiem. Roku dvieļi šoreiz lika man neviltoti smaidīt 🙂

p.s. brūns sveiciens saimniecības daļai!

Pēkšņā gaišredzība neglāba no kauna.

Šis rīts atkal sākās agri. vecākajam dēlam ir skolas brīvlaiks un es uz darbu varu doties agrāk. Kā jau parasti knapi paspēju uz vilcienu 6:44 un braucienu pavadīju snauduļojot un smieklīgi klanoties vilciena vagona kustību ieaijāts. Pusstundas brauciens un esmu jau Rīgā. Kā parasti devos uz stacijas narvessen veikalu pēc diviem tramvaja taloniem un kad tos iegādājos šmaucu cauri tunelim uz 6.tramvaja pieturu, kas pie LU Ekonomikas faķa ēkas pakaļpusē. 

Šeit neliela atkāpe… Parasti eju ātri un arī pa tuneļa trepītēm skrienu pāri 2-3 pakāpieniem, kas laikam paceļ manu fiziski vēl aktīva cilvēka pašapziņu, jo nevelkos līdz ar pārējiem. Vakardien pēc pieminētā maršruta veikšanas un veiksmīgas iesēšanās tramvajā pie sevis nelietīgi iedomājos un iztēlojos sevi paslīdam uz tā paša gājēju tuneļa draudīgi augstajām trepēm. Vīzija pat nebija samākslota, jo skaidri iedomājos sevi skrienam pa trepēm un krītam. 

Tagad varam turpināt iesākto… Tā nu es šorīt sev rakstrurīgajā žirgtajā gaitā devos tunelī. Palicis bija vien trepju posms otrpus stacijai (Origo) un gājiens būtu veiksmīgs. Bet kas gan tev to dos…! Nonācu pie tuneļa trepēm, lija lietus, trepītes slapjas un es atkal atcerējos iepriekšējās dienas iedomu. Pa vienu pusi trepītēm vilkās tantiņas, bet no augšas pa otru pusi lejā kāpa kautkādi švaļi. Instinktīvi metos augšā pa trepēm, lai apdzītu tantiņas pirms švaļi un tantiņas satiekoties trepju viducī aizšērso kustību. Protams sekoja FAIL! 😀

Kad pārlecot pāri uzreiz trīs pakāpieniem biju veiksmīgi nonācis aiz tantiņām un pirms švaļiem sagrīļojos un sajutu rudens lietus vēsi slapjo dabu. No ierasti vertikālā pārvietošanās virziena biju kļuvis par četrkāji, kas staigā uz ceļiem un elkoņiem kā mazs bēbis 😀 No malas gan šis kritiens nebūtu augstu novērtēts, jo vismaz līdz sejas saskarei ar trepju malu pietrūka kādi pāris centrimetri. Jaka slapja, bikses slapjas un pats  es kā pret sienu atsities. Tomēr ātri atguvos, pieslējos kājās un sakaunējies skrēju uz tramvaju. Ātri ejot paranoja ļāva vaļu un vēl pat pustukšajā tramvajā likās ka kāds no braucējiem to ir redzējis un klusībā smīkņā 😀 

Staigājiet uzmanīgi lietus laikā un jo īpaši pa slidenām trepītēm!

Birku mākonis