daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘festivāls’

Arābu vēderdeju nakts

Tā nu reiz sanāca, ka tikām pie ielūgumiem uz ēģiptiešu rīkotu “Miss Baltic Belly dance competition” (vēderdeju vestivālu), kas vakardien norisinājās Rīgā, klubā Godvil.

Ar VIP personu ielūgumiem ieradāmies klubā jau laicīgi, noģērbāmies, devāmies iekšā. Pirmais pārsteigums pie ieejas – neesot galdiņi. Pāris zvani, no kluba iznirst pasākuma ģenerālsponsors un mēs bez jebkādas ielūgumu pārbaudes ieslīdam austrumu mūzikas pārņemtajā klubā. Cilvēku maz, daudzi jau dzer. Es pasūtu  zaļo tēju (5lvl tējas kanniņa – sanāk 4 krūzītēm) un iekārtojos, lai baudītu austrumu mākslu.

Šova atklāšana un tad sākas jautrība.

Ģenerālsponsors uzkāpj uz skatuves un paziņo, ka šodien rādīs ko vietējiem neredzētu – deju dzīvās mūzikas, orķestra pavadībā. Viņš zinot cik ļoti mēs esam attālināti no tādas kvalitatīvas mūzikas, jo visi šeit klausās mūxziku youtube. 😀 Pārsmējos ne pa jokam un sapratu, ka par mūziku arābs saprot tikpat daudz cik es par kamieļiem.

Šovu atklāj vēderdejotājs – vecis. Es protams nelielā izbrīnā un jau sāku skatīties uz durvju pusi. 😀

Pirmās konkursantes uzstāšanās laikā pārtrūkst elektrības padeve ēģiptiešu muzikanta sintezatoram. Pārējie muzikanti spēlē, dejotāja dejo, bet sintezatora vecis histēriski žestikulējot rausta ārā no ligzdām visus iespējamos elektrības vadus.

Nākošais numurs nevar sākties – uz skatuves panika. Nepilnu 15 minūšu laikā problēma gan tiek atrisināta un pauzes laikā nākas baudīt tiešām lielisku ēģiptiešu mūziku pārējo orķestrantu izpildījumā. Vakara vadītāja pauzi nolemj izmantot, lai veiktu nelielu skatītāju konkursiņu – uz skatuves aicina dejotājas no publikas, kam atsaucas divas pāli esošas lietuvietes un viena aizdomīgi sprigana latvijiete. Ja lietuviešu deja vēl atgādina vēderdejošanu, tad latvijiete vairāk atgādina no striptīza kluba izsprukušu blondīni. Pateicoties publikas atbalstam uzvar vecākā lietuviete.

 

Jāatzīst, ka pati vēderdejošana bija lieliska, turklāt to vēl lieliskāku padarīja dzīvā ēģiptiešu mūzika. Neesmu vēderdeju speciālists tāpēc īpaši neiedziļināšos pašā vēderdeju sacensību norisē vien piedāvāju nelielu vienas dejotājas internetā ievietotu video no šī pasākuma:

Īstā jautrība gan tikai sākas pēc tam.

Noslēdzoties šovam uz skatuves pāris vārdus teikt skrien žūrijas vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis – dīvains sīka auguma vīrietis, ēgiptietis ap gadiem 50, tērpies hūtē, uzvalkā, uz acīm brilles ar zelta ķēdēm. Jā, šajā klubā par NEnokļūšanu uz skatuves nepiederošām personām ir padomāts – trepju nav, jāiet kautkur aiz aizkulisēm. To žūrijas vīriņš nezin un ar ieskrējienu mēģina veikt augstlēcēja cienīgu lecienu uz skatuves. Aizmirsu pateikt, ka skatuve ir viņam acu augstumā kā rezultātā vīrelis paliek ar rokām iekrampējies karājoties skatuves malā. Visi gārdz. ielu vingrošanas demonstrējums vīreļa izpildījumā un ne bez pūlēm viņš tiek uz skatuves teikt pāris vārdus.

Atkal iestājas pauze, jo žūrija aizlavās apspriesties.

Šajā svarīgajā brīdī garlaicības mākto publiku nolemj izklaidēt kāda pālītī esoša krievu tautības kundzīte uz gadiem 50/60, kas izlec uz skatuves un vārda tiešākajā nozīmē sāk pļaskot. Ēģiptiešu muzikanti piespēlē pakāpeniski no ēģiptiešu mūzikas pārejot uz krievu – skan “Kaķuša” un pat Dima Bilans ēģiptiešu tautisko instrumentu izpildījumā. Skats grandiozs un tā dēļ vien bija vērts atnākt. 😀

Žūrija dodas paziņot uzvarētājas. Iesāk angliski līdz brīdim, kad kāda ieņēmusi kundzīte ar 4. klašu izglītību no publikas sāk bļaut, lai pāriet taču uz “cilvēku” valodu (krievu). Viens no žūrijas locekļiem to arī dara, pārējie pat nesaprata viņas aicinājumu un turpina angliski un pat arābiski.

Kolosāls vakariņš padevies. Līdz ar uzvarētāju paziņošanu metamies uz izejas pusi, lai brauktu pa naksnīgo Rīgu .

Rīga ir skaista naktī. Maz cilvēku un mašīnu, daudz gaismekļu un piķa melna nakts.

Brūnais lācis brīvsolī!

Pēdējā laikā daudz rakstu par savu ģimeni, bet jo vairāk rakstu, jo vairāk dažādi jestri atgadījumi nāk prātā 😀 Šķiet man jau iepaticies tos šādi dokumentēt.

Šodien ar ģimeni bijām uz Līvu akvaparku Jūrmalā. Diezgan jautri uzdzīvojām, plunčājāmies un baudījām “sēnīšu fabrikas” sniegto baudu 😀 Uz brīdi biju pametis sievu ar abiem sīčiem un šo brīdi izmantoju, lai pakarsētos pirtiņās. Notikumi manas prombūtnes laikā bija risinājušies līdzīgi tiem, kurus tūlīt aprakstīšu, bet atgadījās jau pirms vairākiem gadiem.

Jelgavā norisinājās gaisa balonu festivāls un arī mēs nolēmām to apmeklēt. Aizbraucām uz turieni kuplā skaitā. Apstaigājām norises vietu, bet neko vairāk par nepiepūstiem baloniem neievērojām. Bija jāgaida, kad tie tiks piepūsti un tātad bezmērķīgi  jāvazājas apkārt. Pie balonu festivāla norises vietas kā jau parasti rosījās dažādi mazie tirgoņi – arī bērnu piepūšamais rotaļu laukums darbojās pilnā sparā un sūdzēties par apmeklētājiem nevarēja. Arī dēlēns Roberts vilka mūs uz bērnu vēlmju piepildījuma zemi – piepūšamo slidkalniņmājiņu.  Tas protams bija maksas pasākums, bet mans Robis tādā ātrumā iefiltrējās mudžošajā bernu pūlītī, ka kasierīši ne acis nepamirkšķināja. Pāris reizes viņš tur tā nošļūca un mēs tikai priecīgi vērojām. Savā ziņā pat priecājos un jutos lepns ieraugot dēlēnu ātri jau uzkāpjam pašā milzīgā piepūstā slidkalniņa augšgalā.  Tiesa šī reize bija citāda. Redzēju viņu saviebjamies un sākam raudāt. Nesapratu uzreiz kas noticis. Bet brūnais lācis jau bija palaists brīvsolī! Tas kūleņodams ripoja lejup no slidkaniņa reizē ar manu puiku un vēl kādiem 3 vienaudžiem. Man viss izskatījās kā palēninātā filmā! Brūnais tik tecēja un ripoja, līdz atdūrās pret kādu gādīgu mammu, kas bija iekāpusi piepūšamajā rotaļlaukumā sargāt savu sīci. Kad arī mans puika ar trīs pārējiem resgaļierm nošļūca, tad skats uz slidkalniņa bija kolosāls! Slidkalniņš bija kļuvis viscaur brūns no augšas līdz apakšai, turklāt augšā vēl drūzmējās bērneļi, kas notikušo nepamanījuši grasījās diebt lejā 😀 Kas tālāk notika ar pārējiem delveriem nezinu, jo šoks par savējā izskatu bija drausmīgs. Izejamās drēbītes mainījušas krāsu un labi oda 😀 Bija steigšus jāmeklē palīdzība! Ne salvetes, ne tekošs ūdens nebija rotaļlaukuma darbinieku rīcībā un tādēļ ar sīci uz rokām lidojām uz tuvējo Jelgavas ledus halli. Kad tur nonācām darbinieks noburbināja: ” Slēgts!”, tad tikai pacēla acis un ieraudzīja mūs – trīs cilvēku ģimeni, tēvs ar nokakātām rokām nes uz rokām puiku, kam nodirsta mugura un līdz ceļiem novilktas bikses un māti ar sakakātām biksēm rokās. Līdzjūtība atausa momentā darbinieka sejā: ” AAAA… Jūs gan droši ejiet tik… ” 😀 Liels paldies viņam par to! Protams puiku nomazgājām, mašīnā pārģērbām un svētki turpinājās 🙂

Šodien savukārt jaunākajam dēlēnam brūnais grafiku neietur. Tā nu kad iznācu no pirts sieva steigšus bija ar abiem sīčiem klāt un metās stāstīt kā Valteriņš akvaparkā brūno palaidis 😀 Esot gājis pakaļ bumbai. Kā ierasts pietupies, lai pēc tās aizsniegtos un tā arī palicis pustupus pozā kamēr brūnais brīvsolī skrējis 😀 Gāju, pievērtēju situāciju un tiešām solīdi – pie ziemā neizmantotām durtiņām, tālāk nost no cilvēku acīm skaists brūnais lācītis dzīvojās 😀

bristol stool chart

P.s. pirms dodieties ārpus mājas aizejiet uz poda divreiz, ja negribās tad tomēr pasēdiet un pagaidiet, jo varbūt tomēr sagribēsies…

Birku mākonis