daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘gardi’

Kurzemnieks sākas ar Sklandrausi jeb Žograusi

Kurzemnieku sevī modināt var ikviens un to vislabāk darīt gatavojot tieši kurzemniekiem raksturīgu ēdienu. Es izvēlējos sklandraušus, jeb žograušus.

Recepte gaužām vienkārša:

Izvāra kādus 3 -4 kartupeļus un 500-800gr. burkānus.

 

Kamēr tie vārās gatavo mīklu. Ņem 500-600gr. rupja maluma rudzu miltus, šķipsniņu sāls, tējkaroti cukura, olu un 100gr. ūdens, to visu sajauc un izveido mīklu.

 

No mīklas taisa pankūkveidīgas ripiņas , kas jāsaplacina 2-4mm biezumā un jāuzloca maliņas.

Vārītos kartupeļus sastampā ar olu. Burkānus sarīvē, pievieno divas ēdamkarotes medus un olu. Kartupeļu masu plānā kārtiņā klāj uz rudzu mīklas ripiņām. Pa virsu kārto burkānu masu.

 

Liek 180 grādos cepties uz aptuveni pusstundu.

Gatavs! Ņem ārā, kamēr dziest uzrauj kādu kurzemnieku ziņģi vai danci un ņukā tik iekšā tā, ka vaigi tik kust.

 

Jāatzīst, ka cepu divas pannas. Pirmajā porcijā kurzemnieks manī (manī tas ir knapi 25% no tēva mammas puses) vēl dusēja, jo pieliku par maz medus burkāniem. Otrās pannas saturs bija daudz baudāmāks un kā man pašam likās, tad otrā dienā sklandrauši, jeb žograuši garšoja vēl labāk.

Lai labi garšo!

 

Advertisements

Čipsu ražotāji iet pensijā

Kas notiek, kad līdz veikalam 50m, bet slinkums tos pašus noiet? Jāiztiek ar mājās esošajiem piederumiem un izejvielām, lai pagatavotu ko gardu.

Izvēle krita uz čipsiem. Un kā noskaidrojās vēlāk, tas atmaksājās ar uzviju.

Viss, kas nepieciešams:

  • Laba panna
  • plīts
  • kartupeļi
  • plāna kartupeļu rīve
  • eļļa
  • garšvielas
Čipšu pagatavošanas secība:
Sarīvējam kartupeļus iespējami plānās šķēlītēs un nosusinam tos.
Palielā eļļas daudzumā, lielā karstumā cepam kartupeļu šķēlītes.
Nosusinam svaigi izceptās šķēlītes.
Apkaisam šķēlītes ar garšvielām.
Gatavs.
Ēdam.
Jāatzīst, ka mājās pagatavotie čipsi garšo citādi nekā veikalu plauktos nopērkamie, taču šis vakars pierādīja, ka arī čipšu pagatavošana ir lielisks process, kurā dalību var ņemt arī bērni. Bet mājas čipsiem garšu var mainīt ar garšvielām.
No šodienas čipsu ražotāji var iet pensijā, jo mēs tos cepsim paši!

Pilnpiens

Mazs būdams tiku lutināts ar dažādiem tā laika našķiem, jeb ar to, kas bija pieejams Latvijas PSR veikalu plauktos. Toreiz saldumu izvēle gan nebija liela. Bieži vien abi ar mammu, lai remdētu savu kāri pēc saldumiem sakūlām, olu dzeltenumus ar cukuru un gardu muti notiesājām.

Tomēr viens no bērnības atmiņu saldākajiem našķiem man vienmēr licies pilnpiens. Toreiz to ražoja laikam Rēzeknē un ar karotīti bija jāķeksē ārā no metāla budžiņas ar zilu etiķeti uz tās. Pastāvēja arī iespēja bundžiņas saturu uzvārīt, tā radot tikpat gardu našķi – vārītu iebiezināto pienu ar cukuru – guščonku. Tiesa, to darot nereti budžiņa sprāgst un tadgardo saturu var laizīt nost no sienām un griestiem.

Reiz mums ar mammu ļoti paveicās, jo tikām pie kastes ar pilnpiena bundžiņām un norunājām ēst ne vairāk kā pa vienai bundžiņai dienā. Bundžiņas tur bija vairāk nekā 40, bet kaste apēdās nepilna mēneša laikā.

Arī tagad šad un tad nenoturos un nopērku pa kādai pilnpiena bundžiņai. Diemžēl jāsaka, ka visvieglāk ir uzķerties uz vecā iepakojuma pakaļdarinājuma trika – iepakojums vecais, bet saturs pretīgs! Esmu mēģinājis gan leišu, gan latviešu ražojuma pakaļdarinājumus, bet nevienam no tiem nav tās garšas, kas manas bērnības laika pilnpienam. Vienīgais, kas sakrīt ir etiķete – zila ar baltiem kvadrātiem un tekstu “iebiezināts piens ar cukuru”.

Nepērciet tos draņķus, jo esmu atradis manuprāt garšas ziņā vecajam pilnpienam vistuvāko produktu, kas pašlaik ir nopērkams Maxima lielveikalos un izskatās lūk šādi:

Ražots tas ir Igaunijā un garšo lieliski. Iepakojums, lai gan ērts, tomēr zināma nostalģija pēc sagrieztas mēles, kad tika laizīts atvērtais, asais metāla budžiņas vāciņš, saglabājas.

Divas četrpakas un kokčiks

Pirms pāris dienām man bija tas gods piedalīties pašmāju kosmētikas preču zīmola “Madara” jaunā produkcijas veida (dabīgo dzērienu) iepazīšanās spēlē, kuras balva bija iespēja bez maksas saņemt šī produkta četrpaku.

Spēli izspēlējām, balvu saņēmām.

Iesākumā četrpaku tukšošana nevedās. Neskatoties no tīkliņa izvilkām “Ralph Pumpkin” pūdžiņu un tests varēja sākties! Diemžēl krustnagliņas šī dzēriena sastāvā nav mana iecienītākā garšviela, tāpēc ķēros pie nākamā tilpumiņa. Šoreiz loze krita uz “Anna Mint”. Dzēriens likās jocīgs, bet katrs nākamais malks patīkami pārsteidza.

Pieslēdzās bērni un šajā brīdī dzērienu ievērtēšanas pasākums no malkošanas pārvērtās dzeršanā.

“Betty Rose” un “Richard Berry” pudelēs jau bija iztukšītis, kamēr nelaimīgais “Ralph Pumpkin” joprojām palika neizdzerts. Reizē drausmīgu un tajā pašā laikā bērnišķīgi ģeniālu risinājumu “pa kluso” nostrādāja bērni. Salēja vienā pudelē visus četrus veidus – saskaloja un trieca iekšā kā “visgardāko” kokčiku. Pēc rāšanās nācās tomēr atzīt, ka šāds dzēriens arī ir lietojams.

Mans vērtējums dzērieniem (pilns (slikti), pustukšīts (vidēji), iztukšīts (labi)):

Ralph Pumpkin – pustukšīts (tas tikai dēļ krustnagliņām – nekā personīga).

Betty Rose, Richard Berry, Anna Mint – iztukšīts (tiešām gardi un tukšojas varen  ātri).

Piesienos par:

– Tomēr baigā gāze! Praktiski nevienu pudelīti nesanāca atvērt nenotecinoties (tiesa, biju nepacietīgs).

– Dzērienu cena “Madara”  veikalos ir augsta – 0,85lvl/gab.. Bet ir krīze tomēr un tā…

– Mana četrpaka bija iepakota dabīgā kartona maisiņā, sieviņas – celofāna maisiņā – ja dabīgs, tad dabīgu iepakojumu visiem lūdzu 🙂

– Iespējams, ka mans jaunākais sīcis pirms dzert “Betty Rose” bija ko ēdis un nenoslaucījis muti, taču nevarēja nepamanīt pudeles dibengalā sakrājušās rozā duļķītes.

– šis gan vairāk kā jautājums – vai tukšās pudeles ir identiskas “Dlight” tipa pudelītēm un tās pieņems tukšās taras nodošanas punktos?

Kopumā esmu ar dzērieniem apmierināts, vienīgais, kas no tiesas grauž – mazuma sajūta 🙂

Birku mākonis