daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘gatis’

Uz vārda dienām neaicina

Šodien ir LIELA diena, jo man ir vārda diena 😀
Patiesībā jau rīts sākās iedvesmojoši, jo atverot kādu interneta ziņu portālu kā pirmais šodien sumināmais vārdiņš minēts Gundabis kamēr mans vārds nepamanāmi gozējās saraksta tālākajā stūrītī.
Atzīšos ka uz darbu ierados ar krīzes cienīgu cienastu, kas bija jau iepriekš aprēķināts uz konkrētu birojā sēdošo skaitu un pāris sulas paciņas citkārt pierastā vīna vietā.
Atcerējos arī kādu bērnības dienu vārda dienas ballīti mājās. Mamma bija ļoti centusies un pagatavojusi cienastu man un maniem draugiem. Bija gan gardie pašceptie rieksti ar vārīta iebiezināta pilnpiena masas pildījumu, gan dažāda veida kulinārijas brīnumi, kas vienmēr likuši man aizmirst nepārēšanās noteikumus. Pēc skolas steigšus devos mājās un gaidīju. Tā pagāja viena stunda pēc otras, bet durvju zvans nežēlīgi klusēja. Dzīvoju devītajā stāvā, un tāpēc uz katru lifta kustību saausījos. Kad nācu pie rūgtās atziņas, ka neviens tā arī neatnāks tuvojās stunda, kad kādam no vecākiem būtu jāpārrodas mājās. Man kļuva žēl sevis un mammas, kas bija sarūpējusi man visus šos gardumus. Nācās likt lietā fantāziju…
Ēdu visu ko redzēju un tik daudz cik lien. Slīcināju saldumos vilšanās rūgtumu un centos ēst tik daudz, lai pārnākot vecākiem pēc noēstā daudzuma liktos, ka te ir bijis varens bērnu bariņš 😀 Bija kauns, ka neviens neieradās… biju pārēdies, bet vai vecāki noticēja šaubos, jo bez ēdiena pievārēšanas neparko citu nebiju parūpējies – koridors tīrs, trauki neaiztikti.
Kopš tās reizes varu droši teikt, ka zinu ko piedzīvojis cilvēks, kas pirmais izgudroja teicienu: “uz vārda dienām neaicina” 😀
Šodien gan viss izdevās – atbrauca daži netālu dzīvojošie radiņi, bija salāti, torte un vīns, smiekli, prieks un dāvanas..

Paldies Jums mani mīļie!

Advertisements

4 strike = 0,3l

Nevarēju nociesties nepalieloties 😀

Nu patiesībā ir tā, ka neko nesaprotu no boulinga.. pa retam ar draugiem aizejam un tad nu mētājam kā nu kurš māk 😀 Šosestdien iekš Bowlero svinot drauga Ērika dzimšanas dienu sanāca lūk šāda haļava 😀erika-dzimene_bowlero_08112008

Sev un pārējiem par lielu brīnumu sapelnīju 4 straikus un kā balvu dabūju 0,3l aliņu, kuru neizdzēru pats (biju pie stūres), bet atdevu jubilāram tukšošanai 🙂 Nez vai kādreiz vēl tamlīdzīgs kautkas atkārtosies, tāpēc uzdricelēt par to tomēr tā tīri vēsturei man vajadzēja 😀

apmulsuša tēva neziņa

Šodien caur lasi.lv atradu rakstu par nāvi, nē bērniem.. nē laikam tomēr par bērniem un nāvi 😦

Jau lasot rakstu caur vissmalkākajiem jutekļiem smadzenēs atsaucu atmiņā kādu dienu savā un sava vecākā dēla mūžā. Viņš tika sabārts un atbildēja šokējoši: es gribu nomirt, lai Jums vairs nav uz mani jābarās!

Lūk ko tādu pateikt spētu pat ne katrs pieaugušais… doma reizē pamatota, jo caur nāvi kautkas beidzas, bet tajā pašā laikā tikpat absurda, jo kā gan pirmsskolas vecuma bērns kuram būtu jāpriecājas, jārotaļājas un jābauda katrs bērnības mirklis spēj izspļaut ko tādu!? 

Man nav bail par to ko viņš teica, jo zinu, ka viņš ir dzīvespriecīgs un jestrs zēns, bet man bail par to ka šāda doma vispār varēja ieperināties viņa nenobrieduša puikas galvā! Protams, tas bija protests – veids kā pēc psiholoģiskās sakāves un rājiena ievainot vecākus visvājākajās vietās. Viņš to izdarīja un šķietami izbaudīja to pilnībā, jo vecāku instinkts pēc šāda teikuma dzirdēšanas lika paust savu atbalstu bērnam. Un to noteica zemapziņa un bailes. Bailes, ka papildus spiediens izraisīs negāciju viesuli šķietami trauslajā bērna prātā.

Protams ir lietas, kas aizmirstās un arī šī mācība nav izņēmums, jo ar laiku atkal vecāku – bērnu attiecībās iestājas ‘status quo ante‘. Vecāki reti maina bērnu audzināšanas modeli, un attiecīgi bērni reti maina sev raksturīgo uzvedības modeli. Arī mēs neesam īpaši mainījušies, bet mans vecākais dēls vairs nav šo tēmu aizskāris. Ko viņš pats par to domā? Es ceru ka neko 🙂 

Manuprāt visgrūtākais ir saprast kur ir nošauts greizi, jo tamlīdzīgu situāciju atkārtošanās iespējamība pastāv. Ir kļūdas attieksmē kuras es arī redzu, bet varbūt par vainīgo atkal iecelt TV, globalizāciju, datorus, internetu un valdību? 😀 Ar ko lai sāk… ?

Birku mākonis