Šis ir temats par kuru man pat ir jau apnicis rakstīt, jo jau esmu piecus rakstus par to uzcepis:
Šoreiz ļaušu izteikties manuprāt gudrākiem un daudz zinošākiem prātiem:
Tas nu reiz ir noticis un Аҧсны (Abhāzija) un Хуссар Ирыстон (Dienvidosetija) kā neatkarīgas valstis ir atzinis kaimiņu lielais, drūmais (varbūt arī brūnais) lācis 🙂 Liekas kautkā pamaz ? Diez vai, jo tie ir 17,075,400 km², kas pārsniedz 10% no visas Zemeslodes sauszemes platības. Daži ziņu avoti arī liecina, ka sensenais kaimiņu lāča pakalpiņš balto krievu vadonis arī grasās drīzumā atzīt abas republikas. Tātad vēl 207,600 km², jeb ~3 Latvijas 🙂 Kad pienāks pašas Latvijas kārta to darīt un vai tā vispār pienāks rādīs laiks 🙂
Kamēr საქართველო (Gruzija) tikai bļaustās un taisa traci, atzīmējot šo notikumu, abās republikās jau notiek vispārējas orģijas 😀
Lai dzīvo tautu draudzība!
Pagājušās nedēļas ziņas: “Gruzijā notiek militāra karadarbība kurā Gruzija zaudē Krievijai!”.
Bet es saku: “ne sūda, jo tā ir niča!” 😀
Kāpec? Tapēc ka karš notiek divās frontēs! karš notiek Gruzijā un mūsu prātos. Ietekmēt to, kas notiek Gruzijā mēs praktiski nevaram, bet savus pakaušus pakasīt gan 🙂 Ja arī Gruzija zaudē savā zemē, tad tā pagaidām uzvar pasaules medijos – informatīvajā karā pret Krieviju!
Katru dienu pasaules medijos parādās aizvien jauni video, raksti un informācija par “patiesajiem” notikumiem abu pušu kontrolētajās teritorijās. Pat mans Youtube inbox pildās ātrāk nekā es spēju to visu apskatīt 😀
Tiesa pagaidām saņemu tikai Gruzijas puses atbalstītaju sniegto info, bet Krievijas un Gruzijas seperātisko reģionu viedokli meklēju pats vai uzeju netīšām 😦
Palūkosimies uz to, kā uz futbola spēli:
Pirmais puslaiks sācies ar strauju Gruzīnu uzbrukumu Krievijas atbalstītajiem seperātistiem laukuma centrā… nekur talāk par saspēlēm pretinieka laukumā viņi netiek un rezultāts saglabjājas 0:0 🙂 Seko straujš Krievijas un seperātisko reģionu pretuzbrukums! Gruzīni atsāk spēli laukuma centrā, bet Krievijas uzbrukums izrādās pāraks un tas vainagojas ar pirmo vārtu guvumu, kad Krievi pilnībā sāk kontrolēt Gruzijas pievārti 0:1 😀
Pirmais puslaiks beidzies ar rezultātu 0:1 “viesu” labā. Gruzijas komandas vadītājs Saakašvili lūdz ārvalstu vadītaju padomus un palīdzību ar profesionālākiem spēlētājiem. Spelētajus protams, kas nav pirms mača pieteikti laukumā laist nevar, tāpēc ārvalstu komandu vadītaji tikai brīdina Krieviju par pārak rupju spēli pretinieka laukumā.
Sākas otrais puslaiks. Pārtraukuma laikā Gruzijas fanu nometne krietni papildinata ar līdzjutejiem no citam valstīm, kas skaļa balsī bļauj pret Krieviju vērstus saukļus. Tas palīdz un Krievija nedaudz piebremzē spēles tempu. Noraidījumi par rupju spēli liek krieviem atkāpties savā laukuma pusē 🙂 Gruzīni necīnās, bet lenām saspēlējoties pamazām virzās atpakaļ uz laukuma centru. Gruzijas fanu skaļā bļaušana liek kļūdīties Krievijai, kuras aizsardzības spelētaji vairs pat nedzird ko viens otram saka un tā pavisam neveiksmīgi raida bumbu savos vārtos izlīdzinot rezultatu 1:1!
gaidam pagarinājumu…
Šodien Krievijas valsts dome lūdz Krievijas prezidentu D. Medvedevu atzīt Gruzijas autonomo reģionu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. 15.gadi un nedēļu ilga karadarbība bija nepieciešama, lai nonāktu pie tik radikāla lēmuma. Kāpēc radikāla? Tādēļ, ka Dienvidosetija un Abhāzija ir tikai skaidiņas salīdzinot ar to baļķi, kas var pārvelties pāri visai pasaulei. Notikušajā es negribētu vainot tikai Krieviju, jo tamlīdzīgu seperātismu kā pirmie oficiālā līmenī pacēla Latvijas rietumu sabiedrotie atzīstot Kosovas neatkarību. Es arī šeit negribētu teikt, ka tas ir slikti, jo tiešām atzīstu tautu tiesības uz savu neatkarīgu valsti.
Kad pirmo reizi rakstīju par Osetiju, nedomāju, ka konflikts tik ļoti sašķels pasaules sabiedrību. Un tomēr tas ir noticis un ir sācies karš, kurš kā pirmo plosa un šķeļ tieši Gruziju. Protams ir žēl Gruzijas un tā, ka gruzīni, osetīni un abhāzi nesadzīvoja kā cerēts vienā mīļā, draudzīgā republikā 😦 Kas noticis, noticis 😦
Bet kas tālāk?
Jau pieminētais Kosovas un tagad arī Dienvidosetijas un Abhāzijas piemērs var nest gan neatkarību alkstošo reģionu sacelšanās vilni pasaulē, gan arī haosu! Nav ilgi jāmeklē, lai atrastu līdzīgus piemērus gan kaukāza reģionā, gan citur! jau šodien var vairākos ziņu portālos lasīt un redzēt informāciju par kašmiras reģiona neatkarības centienu pastiprināšanos! Pat šeit Eiropā, tālu no Gruzijas kara epicentra ir vietas, kur ir iespējama šķelšanās: flāmi vs valoņi (francūži) Beļģijā, skoti, velsieši un ziemeļīri Lielbritānijā, baski un katalonieši Spānijā, rietumukraiņi vs austrumukraiņi Ukrainā, piedņestras iedzīvotāji vs moldāvi Moldovā, latgaļi, malenieši, ventiņi Latvijā.. tfuu.. laikam jau pārāk safantazējos 😀 Princips viens – visiem gribas, lai neviens viņus nevalda 🙂
Jo vairāk robežu, jo vairāk haosa un ķīvēšanās gar tām… Pieņemsim, ka “tālā” nākotnē arī Ziemeļosetija nolemj, ka viņi arī ir pelnījuši neatkarīgu republiku, jo Dienvidosetija jau ir “nosacīti” neatkarīga – atkal sāksies mērīšanās ar krāniņiem un starptautisks tracis! Tas vēl nebūtu nekas, ja vien arī citi Krievijas autonomie reģioni neuzsāk līdzīgas neatkarības kampaņas, no kurām lielākā daļa varētu būt balstīta uz jau reiz eksistējušu un neatkarību sludinājušu valstu drupām (Idel-Ural, Tannu-Tuva utt…). Turkāt es nezinu, kas notiks, ja Krievija nolems, ka krievvalodīgie Baltijas valstīs ir uzskatāmi nevis vnk. par cilvēkiem kuru dzimtu saknes meklējamas Krievijā, bet gan par automātiski piederīgiem Krievijai un Krievijas pilsoņu daļai, kas jāaizstāv no rietumu uzbāzīgās demokrātijas principiem!? Tas gan būtu reāls haoss rīkoties nespējīgajai Rietumu pasaulei 😀
Viva la Revolution! viva la georgia! viva la ossetia and abkhazia! viva la Olainskaja respubļika! oi 😀
Pirms vairākām dienām rakstīju rakstu “bet kā tad ar Osetiju“. Savas domas par pašnoteikšanās tiesībām osetīnu nācijai neesmu mainījis. Mainījusies ir tikai attieksme pret Gruziju. Domāju, ka reti kurš saprātīgs cilvēks mēģinās iestāstīt, ka Gruzijas iebrukums Dienvidosetijas apgabalā nebija kļūda. Jā, tā zināmā mērā bija kļūda par kuru šobrīd augstu cenu maksā Gruzijas civiliedzīvotāji un valsts budžets. Civiliedzīvotāji bēg, vai arī iet bojā, kamēr valsts budžets zaude milzīgas naudas summas, kas tika ieguldītas gan civilajos, gan arī militārās infrastruktūras būvēs. Lielisks piemērs:
Man līdz pat šim brīdim nav īsti skaidrs kā Gruzija bija iedomājusies Dienvidosetijas atkalapvienošanu ar Gruziju izmantojot militāru spēku. Pirms Krievijas iejaukšanās Gruzijas armija pat nespēja ieņemt Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali, kas atrodas Pie pašas robežas ar Gruzijas kontrolētajām teritorijām. Lieki piebilst, ka šāda veida nespēja ātri manevrēt Gruzijai raksturīgā, kalnainā apvidū ātri atmaksājās pēc pirmo Krievijas armijas vienību ierašanās. Gruzijas armija panikā bēga atstājot aiz sevis pilnīgi visu ar atrunu, ka visi itkā brauc aizstāvēt Gruzijas galvaspilsētu Tblisi 🙂
Protams līdz ar Gruzīnu aiziešanu sākās etniskā tīrīšana Dienvidosetijas teritorijā un kaujas starp pašpasludinātās Abhāzijas republikas un Gruzijas armijas vienībām Kodori pārejā. Lielisks piemērs:
Paralēli etniskajai tīrīšanai seperātiskajos Gruzijas apgabalos Krievijas armijas priekšējās, ātrās, motorizētās vienības siro pa Gruzijas vidieni un reāli bloķē satiksmi starp Gruzijas austrumiem un rietumiem. Par zaudējumiem šķiet runāt būtu lieki, jo cilvēka dzīvība nav izmērāma, tāpēc rakstīšu par ieguvumiem:
Gruzijas ieguvumi:
Dienvidosetijas ieguvumi:
Daži mani pļekstieni par šo tēmu:
Ilgu mūžu Gruzijai!
