daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘ģimene’

Rudens krāsas priežu mežā jeb Tērvetes dabas parka apmeklējums.

🍁🍁🍁

Vēlies izbaudīt krāsaino Latvijas rudeni priežu mežā? Brauc uz Tērvetes dabas parku! Rūķi gan liek aizmirst par krāsām – to namiņi mazi, glīti un piemēroti bērnu smiekliem. Apmaldījušies bērni arī netrūkst. Tie raud un dara to dažādās valodās. Skumst arī tie bērni, kas nonākot pie skatu torņa vai gaisa takas saprot, ka viņu vecāki nedos naudu, lai izbaudītu arī šos parka izklaides objektus. Tā vietā viņi turpina ceļu līdz bērnu atrakciju laukumiņam, lai vismaz tur atgūtu prieku. Pa ceļam radošās darbnīcas, burbuļu pūšana un citi prieki.
Kolosāla izstaigāšanās garantēta. Papildus emocijas sniedz visjaunāko bērnu klumburēšana pa dubļainajiem ceļiem, kūleņošana pa trepēm un spītīga iešana atpakaļ pa jau noieto maršrutu.
🍁🍁🍁
Personīgi es uzskatu, ka takas piemērotas apmeklējumam bērniem 2-8.gadu vecumā. Vecāki bērni var tēmēt uz gaisa takām, bet rūķu māju durvju ailēs vai logos iesprūst. Perfekts risinājums ir taku apguve izmantojot velosipēdu. GPS un kompass nav nepieciešams, arī LU ĢZZF absolventi var nelielīties, jo apmaldīšanās ir iekļauta cenā – Jūs taču braucāt izstaigāties!
🍁🍁🍁
Reālās izmaksas? 2 pieaugušie un 2 bērni par ieeju samaksā 11e. Skatu tornis 1e/pers. un lielā gaisa taka virs 150cm gariem apmeklētājiem maksā 7e, mazākiem der mazā gaisa taka (5e). Goda Ģimene 3+ kartei atlaižu te nav, tikai brauciens ar vilcieniņu cauri parkam ar to sanāktu 50% lētāks.
🍁🍁🍁
#NākrudensapgleznotLatviju #Rudens #Zelts #Ainava #Daba

Uz Ozolniekiem 400km

Sestdienas rīts sākās 7:00. Uzdevumi dienai skaidri – Nr.1: piecelties, pavadīt vienu dēlu uz autobusu, kas viņu nogādās Paņevežā, lai piedalītos starptautiskā tautas deju koncertā; Nr.2: saģērbt silti otru puiku, lai vestu uz Ozolniekos notiekošo hokeja treniņu. Mierīgi uzvelku lauku drēbes – šortus, pavecu t-kreklu, lai pēc Ozolniekiem dienu pavadītu rokoties pa dārzu.

Pirmo lietu godam paveicu, arī otrajā bija jaušams progress. Bet tikai līdz 9:30, kad uzzināju par dienas plānu straujo maiņu. Uz Lietuvu braucošajam dēlam no karstuma vai kādu citu iemeslu dēļ jau robežai tuvu esošajā autobusā atteica veselība – bālums, galvassāpes, īsāk sakot – viss ir slikti. Tika pieņemts lēmums viņu sēdināt ārā no autobusa uz Latvijas – Lietuvas robežas, lai atsaucīgas benzīntanka darbinieces viņu uzmana līdz brīdim kamēr es no Ozolniekiem atbraukšu pakaļ. 

Ok, ķeru pie rokas mazo hokejistu – viņš pusnoģērbies, silti ģērbts un ar hokeja bruņām lec mašīnā un mēs lidojam uz robežu.

Priecē arī laika apstākļi +30 un mašīnā nedarbojas kondicionieris.

Nonākot Latvijas – Lietuvas robežpunktā ieraugam “simulantu”, jeb kā citādi nosaukt bērnu, kas pilnībā pēkšņi atveseļojies, jo stundu gulējis ēnā un apēdis 12 saldējumus!? Valdu dusmas, bet jau nobrauktais attālums un izbojātais dienas ritms liek pieņemt kārtējo neracionālo lēmumu – doties uz tikai 60km aiz robežas esošo Paņevežu. Protams pases man nav, mazajam hokejistam nav ne pases, ne dzimšanas apliecības, kas pierādītu, ka nenodarbojos ar cilvēku tirdzniecību. Tas liek braukt karavānā aiz pāris fūrēm. Piesardzīgi nonākam Paņevežā, bet tur nākamā problēma – nezinām vietu kur notiks koncerts un kartes līdzi arī protams nav. Dēls zin teikt, ka visam jānotiek kādā lielā sporta zālē. Uz to vietējā benzīntanka darbinieks mūs nosūta uz stadionu “Aukštaitija”. Tur nekas nenotiek, ja neskaita basketbola turnīru iekštelpās. Apstaigājam visu kvartālu, bet vietējie par dejām neko nezin.

Atgriežoties no apgaitas pamanu, ka pie stadiona vieglajās automašīnās piebrauc vēl divas basketbola komandas. Priecīgs eju viņiem vaicāt par vietējām sportazālēm – eju, bet paeju garām! Kāpēc? Jo tas izrādās iz kurlmēmo čempionāts!!! Visi žestikulē un kā jau ķermeņa valodas pārzinātāji nojauš izmisumu kādu tajā brīdi pauž mana sejas izteiksme.

Nolēmu vienkārši braukāt pa pilsētu un meklēt. Atradām ātri – lielā basketbola arēna nav noslēpjama skatam. 

Deju mēģinājums jau beidzies. Mēs – es slapjš kā cūka, lauku drēbēs, dejotājs saguris, bet gatavs dejot, hokejists kā hokejists – garās sporta biksēs un siltā, bet nu jau slapjā krekliņā. Protams esam kolorīts bariņš, īpaši uz autobusā kolektīvam līdzi braukušo mammu fona – sapucētas, skaisti un vasarīgi brīvi ģerbušās un koncertam pilnībā gatavas. Tālu braukts, uz koncertu jāpaliek un jāatzīst, ka tas bija skaists. Atpakaļceļā mašīnā laipni paņēmām divas cita Latvijas pieaugušo tautas deju kolektīva dejotājas. Par kondicioniera iztrūkumu viņas pabrīdināju tikai pēc iekāpšanas, tiesa, jau sākās negaiss, lietus un arī elpot kļuva daudz, daudz vieglāk. Atceroties pasu trūkuma problēmu atpakaļceļā braucu aiz deju kolektīva autobusa. Vispirms uz kolektīva ēšanas vietu, kurp viņu pavadīja leišu autobuss, mūsējais brauca pa dzelteno, bet es kārtīgi sekodams pa sarkano gaismu. Un arī milzīgā lielveikala Babylonas apmeklējums autobusa pasažieriem izvērtās par stundu ilgu šopingu. Tā visa rezultātā mājas sasniedzām ap vienpadsmitiem, dēli aizmiga vēl Lietuvā un iebraukšanu dzimtenē tā arī neatcerās.

Abām deju kolektīva meitenēm paldies par izklaidēšanu ceļa garumā! 

Image

Video

Kaķis mīl sviedru smaržu.

Kaķis mīl sviedru smaržu tik ļoti, ka viņa mīļākā vieta gulēšanai ir sviedraina hokeja soma.

Minka nāk

Jāatzīst, neviens mājdzīvnieks manā dzīvē nav bijis. Tagad tas ir mainījies un mājās ņaud kaķis.

Kā mēs pie tā tikām? Uz šo jautājumu grūti viennozīmīgi atbildēt, bet ir skaidrs, ka tā ir rūpīgi izplānota bērnu sazvērestība pret vecākiem. Atskan zvans un man žēlabainā balsī vaicā vai paņemsim vienu, vientulībā pamestu kaķīti, mamma ir piekritusi un viss no mana vārda atkarīgs. Tajā brīdī atcerējos savu bērnību.

‘Biju parasts puika, kas tika ņemts vecākiem līdzi uz Rīgas centrāltirgu iepirkties. ‘Toreiz devos turp ar tēvu un kāmēr viņš kārtoja savas štelles, es apstaigāju tantiņu – dzīvnieku tirgotāju rindas. protams tantes bija rūdītas, šādiem gadījumiem sagatavotas. Puikam atļauj pat paglāstīt kaķēnu, paņemt rokās, sajust cik tas mīļš. Nedomājot aizskrēju pie tēva palūgt naudiņu nelielam pārsteigumam. Grūti to nācās izlūgties, bet tas izdevās. Vēl pēc padsmit minūtēm tēvs vairs nebija sajūsmā, jo rokās man jau bija par viņa doto naudu pirkts kaķēns. Lika nest atpakaļ, bet arī tantiņa vairs nebija atrodama. Aizbraucām mājās, tur vēl mama priekšā ar stingru ‘NĒ!’. Izejas situācijai nebija. Sapratu, ka jānes kaķēns prom – aiznesu viņu pie klasesbiedra mājas un turpat pie sētas atstāju cerībā, ka pie klasesbiedra dzīvniekiem bagātajā privātmājā ar tās pagalmu, kaķēnam klāsies labi.’

Klausoties savu puiku īdēšanu sapratu, ka nedrīkstu savu bērnības traumu likt pārdzīvot arī viņiem un pateicu, ka atļauju ņemt, ja mamma ļauj. Ha! Klasisks bērnu izgājiens, jo arī mamma 100% domāja, ka nekad nepiekritīšu ņemt mājās kaķi, tāpēc arī viņa atļāva ņemt kaķi ar nosacījumu, ja es atļaušu, kas likās pilnīgi neticami.

Ok, tagad mums ir lopiņš – patiesībā maza, riža kaķene, kas skrāpē un plosās uz nebēdu. Turklāt pret mani izrāda īpašu mīlestību – naktī palien zem segas un laiza man dibenvaigus. Varbūt viņa domā, ka tas kāds spalvains runčuks blakus? Netieku gudrs, jo šī man nosacīti pirmā pieredze ar kaķiem. 😀

Vārda arī viņai vēl nav, bet dažkārt saucu viņu par Matildi, jo Bokas jaunkundzei Karlsona piedzīvojumos arī bija rižā Matilde.

Svarīgais ūdens

Jaunākais puika ienāca iekšā nošmulējies un nomālējies no galvas līdz kājām. Dubļu pikas uz drēbēm, kurpēs, rokām un pat sejas. Nācās mazgāt.

Paralēli viņa mazgāšanai dušā, centos ievirzīt sarunu vispārizglītojosā gultnē un darīju to stāstot par ūdeni visapkārt un mūsos. Izteicu arī manuprāt svarīgāko šīs dienas atziņu, ka mūsu organismā ~70% ir ūdens. Uz to puika vēsā mierā atbildēja, ka viņš taču zin – ūdens ir tualetes podā! Tā beidzās viņa pirmā bioloģijas stunda. Par manis stāstītā un viņa atziņas saistību domāju joprojām.

Jo esmu vecs

Agrāk es bloga ierakstus publicēju draugiem.lv dienasgrāmatā, bet tagad laikam būs otrādāk.

Kādu vakaru abi ar jaunāko puiku likām pagrūtu puzli. Grūta manuprāt tā ir tāpēc, ka krāsu dažādība nekāda – toņi mijas melns, tumši pelēks, gaiši pelēks un balts. Kādā brīdī nepacietīgi noburkšķēju, ka šī puzle ir mums pārāk grūta.

Uz to sekoja mierīga atbilde, ka tas laikam tāpēc, ka es esmu jau tik vecs.

Paskatījos uz puiku un sapratu, ka viņš to teica pat līdzjūtīgi, jo viņa brūnās acis droši un mīļi vērās manējās. “Jā” es noteicu un pievērsos puzlei.

Ciltskoka būšana

Mani vienmēr saistījusi vēsture. Arī savas dzimtas saknes, izcelsme un raduraksti.

Vēl pirms padsmit gadiem ciltskoki tika rakstīti ar roku, zīmēti uz liela formāta lapām, līmēti un izskaistināti tik skaisti cik vien paša ciltskoka veidotāja gaume un iemaņas to spēj. Tādi dzimtas koki parasti aprobežojās ar tuvāko un tiešo radu atspoguļojumu kāda koka sakņu vai lapotnes formā. Nākamais solis bija programmas, kas ļāva šo informāciju ievadīt datorā un tādejādi pievienot kokam desmitus, pat simtus ļoti attālus radus. Šo iespēju reiz izmantoju arī es un tā tiku pie sava pirmā datorā saglabātā dzimtas koka ar neskaitāmiem atzariem. Vislielākās problēmas radās kad vēlējos šo koku parādīt pārējiem radiņiem un izdrukāju to uz milzīgiem lapu ruļļiem. rezultāts bija nekāds, informācijas daudz, bet tās pārskatāmība švaka, jo dzimtas kokā vēlējos ietilpināt visus iespējamos radus līdz kuriem biju toreiz aizracies, ieguvis kādu informāciju vai atradis internetā.

Tāpēc milzīgs bija mans prieks, kad kā sēnes pēc lietus internetā parādījās vairākas mājaslapas, kas ietvēra sevī dzimtas koka veidošanu un sociālo tīklu, draudzēšanās, radošanās iespējas.  radās iespēja veidot ciltskoku tajā iesaistoties arī citiem, reāliem cilvēkiem un tādejādi informācijas apmaiņas un apjomu pieaugums kļuva iespaidīgs. Piemēram, manā uz datora veidotajā dzimtas kokā bija apmēram 100 cilvēki, bet interneta iespējas tam ļāva paaugties līdz vairāk kā 300 cilvēku lielam virtuālam dzimtas kokam. Pozitīvākais šajos uz datora instalējamajos dzimtas koku veidošanas rīkos ir un bija plašs dzimtas koku saglabāšanas veidu klāsts – sākot ar pašu programmu projektu failiem un visbeidzot ar universālo dzimtas koku faila formātu – .ged (GEDCOM). Izveidota dzimtas koka GEDCOM fails jāglabā īpaši droši – tāpat kā jebkurš dokuments, jo tieši ar šī faila palīdzību vēlāk iespējams automatizēt dzimtas koka ievadīšanu un apstrādi arī citās programmās, rīkos, pat interneta vietnēs.

 

Nedaudz par dzimtas koka būvēšanas iespējām internetā un populārākajām vietām kur to darīt.

Pieminēšu tikai tos servisus, kurus pats esmu izmēģinājis un kuros ir manis veidots dzimtas koks.

1. Myheritage

Viens no internetā veidojamo koku pionieirem ar milzīgu datu bāzi, viegli saprotams un populārs. Datubāze ir šīs vietnes spēks un to apzinoties viņi ir jau iegādājušies vairākus savus konkurentus (Kindo, Dynastree u.c.). Viss šeit ir labi līdz brīdim, kad Jūsu dzimtas koks sasniedz 300 cilvēku apjomu. Tad jāsāk maksāt gribiet to vai nē. Kad biju izmantojis dzimtas koka importēšanas iespēju no GEDCOM faila kurā bija 309 cilvēki, vairs netiku pie sava koka, jo, lai to izdaarītu jāmaksā. Tas protams veicināja manu neapmierinātību un sāku meklēt citus ceļus un vietas kur glabāt, papildināt un attīstīt dzimtas koka informāciju.

2. Geni

Uzreiz acīs “iekrita” pašlaik sīvākais Myheritage konkurents Geni. Atklāju, ka tā lietošana ir tiešām vienkārša, ātra un ērts, bet lielākais mīnuss bija fakts, kanu jau krietnu laiciņu ir apturēta GEDCOM failu importēšana. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka es savu, jau kopš uz datora instalējamo programmu ziedu laikiem, veidoto un saglabāto >300 cilvēku dzimtas koku nevaru importēt , bet man katra persona jāievada individuāli no jauna. Jā, tas protams bija mīnuss, toties kā sākotnēji pozitīvs likās fakts, ka šajā vietnē radi un draugi tiek atrasti citos kokos, ir iespēja ar viņiem sazināties un veidot kopīgus dzimtas kokus.

Diemžēl, tieši jaunās kopīgo dzimtas koku veidošanas iespējas izrādījās neveiksmīgas priekš mana jau izveidotā dzimtas koka. Un te nu neliela mācība – nekad neapvienojiet kokus un neļaujiet citiem Geni lietotājiem piedalīties Jūsu abu kopīgā dzimtas koka veidošanā, ja vien neesiet pilnīgi pārliecināti, ka abos kokos ievadītā informācija par konkrētajām personām ir 100% identiska!

Šobrīd mēģinam atrisināt šo radušos situāciju ar Geni veidotāju palīdzību. Redzēs kas no tā sanāks, jo es vēlētos pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no mana vectēva kuram viņš pats ir tēva brālis vienā un tajā pašā dzimtas kokā 😀

3. Genoom

Pēc Geni piemeklējušajām koku apmienošanas likstām meklēju aizvietotāju un pie reizes vēl kādu vietu internetā, kur es varētu novietot savu >300 cilvēkus lielo dzimtas koku bez katras kokā pārstāvētās personas datu ievadīšanas. Atklāju šo jauko Eiropā bāzēto dzimtas koka veidošanas vietni, kas sevi slavē, kā daudzvalodu atbalsta un vienkāršas lietojamības paraugu.

Uzreiz gribētu piebilst, ka, lai importētu esošo GEDCOM faila dzimtas koku Jums tas jādara jau pirms reģistrācijas – spiediet import GEDCOM, tad programma pati Jums vaicās kura persona no importētā dzimtas koka Jūs esiet. ja neievērosiet šo kārtību, tad otrreizējas iespējas importēt GEDCOM failus jums nebūs un nāksies dzimtas kokā ievadīt manuāli katru ģimenes locekli.

Tiem, kam netīk Geni ambīcijas vai Myheritage maksas pakalpojumi šis ir īstais variants! Jācer vien, ka projekts attīstīsies un kļūs par populārāko Eiropas reģiona dzimtas koku veidošanas rīku internetā.

 

 

Odu karte

IT cilvēk! Lūdzu, paveic beidzot ko lietderīgu un izveido Latvijas odu karti 😀

Šīs brīvdienas man sanāca pabraukāt pa tālo “pierīgu” – Tūja, Jelgava, Tukums.

Visās vietās sanāca uzkavēties vairākas stundas, paložņāt pa krūmiem un izkustēties svaigā gaisā. Un man jāatzīst, ka tādus odus, kādi šogad ir apsēduši laukus turpat aiz olaines nekur vēl neesmu redzējis!

Piemēram, ja vēlies pie dabas krūts vakarpusē mierīgi pastāvēt pie kārklu krūma un atliet, tad bez “kung-fu, tecktonik or whatever” iemaņām tas ir lemts totālai neveiksmei. Jāatzīst arī, ka jebkādas citas nodarbes nav iespējamas, jo tik augsta sāpju un pacietības sliekšņa mums nav. Veikalos nopērkamie parastie dezīši nelīdz, ja līdz tad tikai kalniņā, karstā dienā un vidēji stipra līdz stipra vēja apstākļos uz 10-15minūtēm.

Pirms doties uz Tūju  jau bijām sagatavojuši artilēriju – mašīnā bērnu pretodu dezītis, garās bikses un jakas ar kapucēm. odi Tur bija  pat neskatoties uz stipro vēju. Īpaši traki kļuva uz vakaru, bet ja vērtējam pieņemtā 10 baļļu skalā, kurā mūsu Olaines novada odi ieņem augstāko pozīciju, tad Tūjas odi pretendēja uz kādām 7-8 ballēm. Viņi arī bija neciešami, bet tikai tad, ja pirms tam nav būts pie mums.

Nākamās dienas pieturvietas – Jelgava un Tukums. uzreiz jāatzīst, ka Odi necieš pilsētas – Jelgavā tos nemanīju vispār, Tukumā gan nācās pavisam nedaudz iespringt. Tātad Jelgavas odi saņem uzbāzības vērtējumu 2, bet Tukuma odi vērtējumu 5. Visu dienu tur tā arī noblandījos ar šortiņos un T-kreklā.

Pieņemu, ka situācija būtu krasi citādāka , ja odus būtu uz savas ādas baudījis nevis pilsētās, bet uzreiz ārpus tām.

Pirms atgriezties mājās no izbrauciena nolēmām iebraukt laukos.  Nepagāja ne divas minūtes pēc izkāpšanas no auto, kad es jau stāvēju uzvilcis darba garās bikses, dzemperi un nopūties ar pretodu līdzekli, kas šoreiz vispār nelīdzēja. No odiem cerēju izbēgt rudzu laukā, bet atrodoties lauka vidū sapratu, ka tā bija maldīšanās fantāzijās. Kad izbridu no lauka jutos kā atkal apguvis visus iespējamos roku sitienu tehnikas elementus.

…jā un pirms prom braukšanas atkal atgadījās gadījums ar to sasodīto kārklu krūmu 😀

Kinderolas uzbrūk!

Jau kādu laiku neko neesmu rakstījis, bet šoreiz tiešām nespēju klusēt.

Nebija pagājušas ne 20 minūtes pēc kādā TV pārraidē redzēta sižeta par rotaļlietu patieso bīstamību, kad kaut kas līdzīgs atgadījās manās mājās.

Tuvojoties Ziemassvētkiem vecāki kļūst akli un dara muļķības. Uz galdiem bērni atstāj Ziemassvētku zeķes un zin, ka no rītiem tās būs piepildītas ar kārumiem. Ja atrastie kārumi bērniem nešķiet gana labi, vecāki kapitulē un mēģina atpirkties ar ko citu. Šoreiz jaunākā dēla manāmo vilšanos par manuprāt gardajām konfektēm zeķē, uz labu vērst spēja vien solījums uz dienas beigām pagādāt Kinder Surprise. Jā, jauka štellīte – ola kuras apvalkā simbolisks šokolādes daudzums un iekšā līdzīgi kā matrjoškā mazāka izmēra, bet plastmasas ola, kurā pārsteigums.

Cienījamie vecāki! Nekad neatstājiet savas atvases divvientulībā ar šīm mānīgi piemīlīga un droša paskata olām! Tās nav tik nekaitīgas kā ir pieņemts uzskatīt.

Ola jau bija nonākusi pareizajās rokās. Abi pieaugušie šiverējām pa virtuvi, kad no viesistabas atskanēja prātam neaptverams un spalgs bērna kliedziens. Ieskrienot istabā un ieraugot kliegšanas cēloni biju pat nedaudz apstulbis. Nezinu īsti ko “jaunākais” bija centies izdarīt ar savu vīrietību, bet kinderolas dzeltenā ola “aizpogāta” lepni Tur karājās 😀 Šķiet, ka pat ebreji nespētu izdomāt šādu apgraizīšanas veidu – lēni un mokoši. Pēc neilgas atbrīvošanas operācijas konstatējām, ka “svarīgākie” orgāni ir neskarti. Pārdzīvojums un mācība uzmanīties no Kinder Surprise gan uz mūžu!

Rūpīgi sekojiet līdzi tam kādas ‘dāvaniņas’ dodiet saviem bērniem 😉

Viņš, viņa un Enrike

Viņš sēdēja pie datora. Es piegāju klāt un ar interesi vēroju kā viņš Youtube.com meklēja mūzikas klipus. Kad tiku pamanīts sekoja jautājumu virkne par dažādiem muzikantiem un viņu izpildīto dziesmu nosaukumiem. Visvairāk viņu interesēja kaut kāda Enrike Iglesias dziesma. Tiku iesaistīts dziesmas meklēšanā un sekoja jautājumi par to kā labāk atrasto videoklipu ielikt Draugiem.lv galerijās. “Par to jāmaksā nauda” strupi atraucu, lai jau laicīgi liktu aizmirst šo man tik derdzīgo domu, bet saruna turpinājās.

Viņš uzstājīgi, pat nedaudz žēlabaini iespurdzās: “Bet man vajag to dziesmu dabūt savā Draugiem.lv profilā!”.

Abi saskatījāmies un, šķiet, viņš jau spēja manā sejā salasīt svārstīgu aizdomu pilnas grimases, tāpēc nevilcinādamies turpināja: “Gribu, lai šis video būtu manā galerijā, lai Alise to redz, jo viņa mani mīl un es arī mīlu viņu”.

Mulso klusumu pārtrauca vien spurdziens, kas nevietā paspruka pār manām lūpām. Centos savaldīt smieklus un izlikties nopietns, bet tas bija maigi izsakoties grūti.

Līdz šim neviens astoņgadīgs zēns man nebija klāstījis par savām sirdslietām, īpaši jau ne miesīgs dēls.

Birku mākonis