daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘haha’

Video

Dejotājs kūrortā

Kādā dienvidu kūrortā notiek deju nodarbība, kas parasti pievilna tūristes sievietes. Viss mainās brīdī, kad deju nodarbībās dalību ņem kāds apaļīgs vīrelis. Un jautrība var sākties… !

Advertisements

Smieklīgākais ko šonedēļ esmu lasījis :D

blaa lol

Kas vainas smiekliem?

Kas vainas smiekliem?

Šis laikam tomēr ir bijis viens no visu laiku smieklīgākajiem TV šoviem ko esmu jebkad redzējis! Man protams žēl TV šova diskusijā iesaistīto cilvēku un arī paša šova vadītāja, kas uzreiz pēc visa šitā zaudēja darbu, bet smiekli ir pārāk lipīgi lai pretotos 😀

Es nerakstu par IT

Es tiešām nerakstu par IT! Arī šis nav raksts par to. 

Parasti apmulstu dažādu izklaides un joku portālu sniegto jautrību priekšā. Paranormālās parādības un kukaiņveidīgie no pašmājām, kroplīši no brūnā lāča zemes, nemaz nerunājot par daudzajiem buržuāzistiskās rietumu civilizācijas smieklu bastioniem, kas tiek caurstaigāti ikdienu! Un tomēr šodien mani visvairāk priecēja tieši pašmāju It censoņi. Visvairāk bija pacentušies Krabjiem eLVē īstenākie labvēļi un entuziasti 😀 Tā nu pirms kādām četrām stundām @Sumpurnis iečivināja ziņu, kas beidzot lika man smaidīt. Krabjiem bija uz neilgu laika sprīdi mainījis dizainu un mērķauditoriju. Tas izskatījās ŠĀDI. Izmantojot savas IT jomā līkās rokas ar milzu piepūli izspiedu no sevis printscreen saglabāšanas darbību, kas savukārt vainagojās ar diletantiskiem panākumiem un lieku 2,84 MB (2 986 038 bytes) vietas rezervāciju uz cietņa.

Lūk tādēļ arī es laikam nerakstu par IT, jo bieži ir tā kā agri no rīta ceļoties paņem zeķes, paod un saviebies saproti ka tās ir aizvakardienas zeķes, kuras aizmirstas ielikt veļas kastē. Piemēram kāds mans draugs nesen tikai sāka strādāt IT jomā par tīklu administratoru. Viņam piezvana no kāda samērā prestiža Rīgas vīnu veikala ar prasībām risināt office faila problēmas. VNC tiek laists darbībā un tā nu vīna veikala darbinieks pašapmierināts sēž pie letes kamēr datoriķis lien viņam redzot veikala kompī. Diemžēl vai par laimi notika neliela kļūmīte meklējot nestrādājošo failu, kā rezultātā uz desktopa atvērās mapīte ar “drillman in gayland” tipa  attēliem. No abām pusēm telefonā iestājās mulss klusums un šķiet neviens no sarunas biedriem nevēlējās uzzināt kam īsti pieder fotoaparātu brīžiem aizsedzošais un ar pamatīgu villaini segtais dibenvaigs 😀 Klusumu pārtrauca meklētā faila atrašana, ko pavadīja vīna veikala darbinieka gari stiepts un atvieglots izsauciens: “Jāaaaa”. 

gayman

Nerakstu es par IT un .

Pēkšņā gaišredzība neglāba no kauna.

Šis rīts atkal sākās agri. vecākajam dēlam ir skolas brīvlaiks un es uz darbu varu doties agrāk. Kā jau parasti knapi paspēju uz vilcienu 6:44 un braucienu pavadīju snauduļojot un smieklīgi klanoties vilciena vagona kustību ieaijāts. Pusstundas brauciens un esmu jau Rīgā. Kā parasti devos uz stacijas narvessen veikalu pēc diviem tramvaja taloniem un kad tos iegādājos šmaucu cauri tunelim uz 6.tramvaja pieturu, kas pie LU Ekonomikas faķa ēkas pakaļpusē. 

Šeit neliela atkāpe… Parasti eju ātri un arī pa tuneļa trepītēm skrienu pāri 2-3 pakāpieniem, kas laikam paceļ manu fiziski vēl aktīva cilvēka pašapziņu, jo nevelkos līdz ar pārējiem. Vakardien pēc pieminētā maršruta veikšanas un veiksmīgas iesēšanās tramvajā pie sevis nelietīgi iedomājos un iztēlojos sevi paslīdam uz tā paša gājēju tuneļa draudīgi augstajām trepēm. Vīzija pat nebija samākslota, jo skaidri iedomājos sevi skrienam pa trepēm un krītam. 

Tagad varam turpināt iesākto… Tā nu es šorīt sev rakstrurīgajā žirgtajā gaitā devos tunelī. Palicis bija vien trepju posms otrpus stacijai (Origo) un gājiens būtu veiksmīgs. Bet kas gan tev to dos…! Nonācu pie tuneļa trepēm, lija lietus, trepītes slapjas un es atkal atcerējos iepriekšējās dienas iedomu. Pa vienu pusi trepītēm vilkās tantiņas, bet no augšas pa otru pusi lejā kāpa kautkādi švaļi. Instinktīvi metos augšā pa trepēm, lai apdzītu tantiņas pirms švaļi un tantiņas satiekoties trepju viducī aizšērso kustību. Protams sekoja FAIL! 😀

Kad pārlecot pāri uzreiz trīs pakāpieniem biju veiksmīgi nonācis aiz tantiņām un pirms švaļiem sagrīļojos un sajutu rudens lietus vēsi slapjo dabu. No ierasti vertikālā pārvietošanās virziena biju kļuvis par četrkāji, kas staigā uz ceļiem un elkoņiem kā mazs bēbis 😀 No malas gan šis kritiens nebūtu augstu novērtēts, jo vismaz līdz sejas saskarei ar trepju malu pietrūka kādi pāris centrimetri. Jaka slapja, bikses slapjas un pats  es kā pret sienu atsities. Tomēr ātri atguvos, pieslējos kājās un sakaunējies skrēju uz tramvaju. Ātri ejot paranoja ļāva vaļu un vēl pat pustukšajā tramvajā likās ka kāds no braucējiem to ir redzējis un klusībā smīkņā 😀 

Staigājiet uzmanīgi lietus laikā un jo īpaši pa slidenām trepītēm!

Birku mākonis