daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘ielas’

Runča medības

Ticiet vai nē, bet šobrīd sīčiem topā ir Narvesen akcija – iepērcies, par katru latu saņem vienu uzlīmi un kad esi sakrājis noteiktu daudzumu iemaini tās pret glāzēm ar multiplikācijas filmas “Šreks” galveno varoņu attēliem.

Pirms pāris nedēļām veicām liktenīgo pirmo glāžu iegādi. Abiem puikām tika pa glāzei ar Šreka attēlu.

Lieki piebilst, ka apetīte aug ēdot. Šoreiz “āķis lūpā” sagrozīja galvu jaunākajam puikam. Ik dienas nācās klausīties lūgumus nopirkt glāzi ar Runča zābakos vai Ēzelīša attēlu. Jo dienas jo trakāk! lūgumi pārauga nevaldāmās raudu lēkmēs un prasībās zvanīt Rīgas vectēvam, kas ir uzņēmies šefību pār Narvesen uzlīmju krāšanu.

Vakardien pienāca tā diena, kad atkal viens komplekts bija sakrāts. Uzreiz pēc darba devāmies uz Narvesen kiosku Rīgā, Ziepniekkalnā, lai varētu saņemt glāzi. Pirms pirkt sazvanījām puiku, kas priecīgs paziņoja, ka vēlas tieši glāzi ar Runci zābakos. Lieki piebilst, ka starp četrām akcijas glāzēm šajā kioskā tieši mums nepieciešamā bija izpirkta!

Aplauzāmies un reids pa Pārdaugavas Narvesen kioskiem varēja sākties.

Lūk mūsu maršruts (12,8km):

Narvesen kioskos Nr.2;3;4 atkārtojās pirmajā kioskā redzētais – sieviņa ar uzlīmju komplektu sparīgi diebj uz kiosku, pēc tam galvu nodūrusi velkas atpakaļ uz auto. Arī Āgenskalna tirgus rajons lika vilties, jo cerētā Narvesen vietā uzgājām vien Pluspunkts kiosku. Brīdī, kad uzbraucu uz Kalnciema ielas bija jāizšķiras – braukt pa labi (uz Spici) vai pa kreisi (uz centru). izvēlējāmies pirmo variantu ar domu, ja Spices Narvesenā glāžu nebūs, tad gan brauksim mājās.

Protams, ka Spicē glāzes nebija. Jau izbraucām uz Ulmaņa gatves, apgriezos braukšanai mājup, kad pēkšņi sieviņa burtiski iespurdzās: “… tur bija Narvesens! BIJA!” 😀

Pārliecības par viņas vārdu patiesumu nebija, jo nekad nevienu kiosku tajā ielas pusē nebiju pamanījis , tikai fotoradarus, kuri tur itin bieži manīti ķeram tos, kas atgriežas Rīgā no Jūrmalas. Atkal nācās griezties riņķī un atkārtot jau veikto apgriezšanās manevru pie Spices. Laimīgi piebraucām pie benzīntanka, kura teritorijā tiešām atrodas Narvesen kiosks. Neticīgi noparkojos stāvvietā, sieviņa aizgāja. Šoreiz viņa bija prom ilgāk, tāpēc nospriedu, ka viņa noteikti iztaujā pārdevējas par vēl kādu Narvesen kiosku atrašanās vietām un par iemesliem kāpēc tieši glāzes ar Runci zābakos ir izķertas.

Šoreiz viņa atgriezās gavilēdama, kioskā ieraugot glāzi noteikti spiedza un lēkāja sisdama plaukstiņas kā mazs bērns. Mūsu prieks likās neizmērojams, jo bijām paveikuši to, ko mūsu mazajam puikam apsolījām.

 

Papildinājums (2011.gada 1. aprīlis):

Vakardien tā glāze nolidoja no virtuves skapīša un sašķīda sīkās drumslās. Galvenais, lai bērni neuzzin!

Advertisements

vai Rīga jau gatava?

Kādreiz dzīvoju Rīgā, Ziepniekkalnā. Kā daļu no savas bērnības atceros vazāšanos pa stroikām, kvadrātu spēlēšanu 602.sērijas deviņstāvīgo kastīšu ieskautajos pagalmos un protams retos, bet izmisīgos mēģinājumus nokļūt otrā Daugavas pusē ar sabiedrisko transportu liela lietus laikā! vakar skatījos TV ziņas kurās to vien dzirdēja par plūdiem Rīgā un autovadītaju sūkstīšanos, ka kādreiz gan tā nebija 😀 Tas ir tāds LOL!!! 😀 Rīga slīka gan toreiz gan tagad, bet atšķirība ir slīkšanā dalību ņemošo autotransporta vienību daudzumā. Ja kādreiz lai pārbrauktu Salu tiltu vietā, kur mūždien uzkrājas ūdens (zem 10.tramvaja pārvada) gaidīja vien nieka pārdesmit lepnā LPSR autoparka grabažiņas, tad tagad šis skaits ir mērojams simtos dažāda veida un klases braucamrīkos. Atgriežoties bērnībā… skrējām vienmēr uz to 10.tramvaja pārvadu un ņirdzām par apstājušos transporta plūsmu 😀 Toreiz vēl nesapratu, ka paies gadi un arī es būšu ieinteresēts nevis sēdēt tur un zviegt, bet vienkārši tikt pāri tai ūdens lāmai!

Ar auto braukt uz Rīgas pusi man sanāca, bet kā par laimi tikai līdz Tīrainei un šo ceļu mēroju pa veco Jelgavas ceļu, kas bija nemainīgi tukšs un šajā ziņā viegli braucams. Protams tad vēl par plūdu radīto ārprātu Rīgā it nemaz neiedomājos. Patieso ainu aptvēru tikai kad biju atstājis auto servisā un ar kājiņam ejot nonācu Tīraines dzelzceļa stacijā. Redzētais pārsteidza – automašīnu rindas galu neredzēja pat aiz Rīgas robežas Jelgavas virzienā! Ja pirms tam pie sevis vēl sūkstījos par vilcienu, kas jāgaida 30 minūtes, tad pēc redzētā pārņēma neviltots prieks, ka braukšu ar transportu, kuru aizkavēt nevar gandrīz nekādi autotransporta pigori pilsētā 🙂 Es atkal varēju sajusties kā bērns, kas stāv maliņā un bezbēdīgi smejas par nelaimīgajiem autobraucējiem, kas tikai sagadīšanās pēc arī šajā dienā nebija kļuvuši par maniem bēdubrāļiem.

Tikai nonākot darbavietā aptvēru kas notiek. Raksti, bildes un ziņas par noslīkušiem auto vakar pārpildīja LV interneta vidi. Rīga kārtējo reizi slīka un atkal nebija tam gatava! Daudzi noteikti padomāja ka ja šādi turpināsies, tad Rīga tiešām noslīks! Vainīgos slīkšanā meklēt nav grūti – māte daba, lībieši, kas savus ciemus tur uzslēja, friči, kas tur sadomāja pilsēteli dibināt, Rīgas dome, avārijas dienesti, globālā sasilšana un pat kaimiņš, kurš arī darbina auto, lai brauktu uz Rīgu un vēl vairāk palielinātu drausmīgo sastrēgumu ainiņu 😀 

Parasti visādi “gudrīši” saka “negribi sēdēt sastrēgumos, ej ar kājām vai brauc ar velosipēdu”. Tad nu vakar beidzot bija tā diena, kad viņiem atkal bija pļaujas laiks! Mutes tika palaistas nepajokam! Neizpalika gan sprēgāšana par Rīgas domi, gan citiem dienestiem. 

Šajā sakarā man radās jautājums “WTF!? Jūs gribējāt, lai Dome Rīgu pabeidz un ko tad? noslīksim?” Jā, jā, tieši tā… tā izskatās nevis pēc kāda vainas, bet gan rūpīgi plānotas pilsētas attīstības stratēģijas, kas nekad neļaus pilsētai nogrimt! Tā kā nav ko te čīkstēt, drīzāk jāsūta pateicības vēstules Rīgas domei par pilsētas paglābšanu no gatavības un pilnīgas noslikšanas 😀 😀 😀

 

Labojums:

Liels Paldies dzuule, par atgādinājumu, ka es rakstu par 10.tramvaja pārvadu nevis 11.tramvaju 😀

Raksts izlabots 🙂 

Birku mākonis