daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘internet’

Twitter.com vs komunikācija

Pēdējā laikā uzrodas aizvien vairāk dažādu rakstu par to kā nu jau populārais mikroblogošanas rīks Twitter.com maina cilvēku dzīves, ieradumus, dienas kārtību un uzskatus. Twitteris tiek piesaukts visdažādākajās nozīmēs – sākot no revolucionāras idejas līdz pat seklam čatam.

Pārsvarā pozitīvi par Twitteri izsakās SEO guru, mārketinga fani vai parasti ikdienas čatotāji, kamēr negatīvās domās ir lielais vairums to, kas to vēl nav pat izmēģinājuši.

Nesen Skujiņa blogā izlasīju par viņa pieredzi un atziņas par Twitter.com lietošanu. Visam viņa rakstītajam varu piekrist, bet es gribētu nedaudz papildināt par Twitter.com iemācītā lakonisma lietderību sadzīvē arī no negatīvās pieredzes puses.

Tikai iedomāsimies tipisku darba dienas noslēgumu, kad es beidzu darbu, iekāpju mašīnā un pa 45 minūtēm aizbraucu līdz 33km attālu esošajām mājām, kur mani jau uz sliekšņa gaida mani mīļie – sieviņa un abi puikas. Seko bučas, apskāvieni, rokasspiedieni un tad tas sākas…

Sākas jautājumi, kas pēc dienas, kas pavadīta  twitter.com jūgā liek satrūkties!

Viņa: “Kā tev gāja?”

ES: “Normāli, agri biju darbavietā, bija maz mašīnu, tad pastrādāju, paēdu pusdienas, vēlreiz pastrādāju un diena bija galā, sastrēgumi un mājas.”

Viss jau ir pateikts, cauri! 140 zīmēs esmu iekļāvies un izcili pierasti lakoniski esmu savus mīļos aplaimojis ar visas savas dienas notikumu izklāstu. Basta! Bet viņiem, kas Twitteri ne savā ausu galā ir redzējuši ar to protams ir par maz. Sieva, kas sagaida vīru tomēr ir pelnījusi ko vairāk par šo lakonisko un es pat teiktu strupo atbildi. Tāpat arī bērni, kas gaida atnākam lielo tēti, kas nu tik ķersies klāt rotaļām, spēlēm un trieks jestrus jokus, nesaprot, ja to nesaņem.

Tieši tā ir ar mani. Twitter.com ir foršs rīks kurā esmu notarkšķējies jau 4824 tweetus. 4824 diezgan bezjēdzīgus, bet patīkami īsus, kodolīgus un lakoniskus tweetus 🙂 Un esmu sapratis kas manī ir mainījies pa 10 pēdējiem gadiem – es vairs neprou runāt un uzrunāt. Ja zvana tālrunis es  labprāt izslēdzu skaņu un neatbildu, ja jāziņo kādam, tad es labprātāk aizsūtu e-pastu, aizrakstu vēstuli vai turpinu lakonizēt sevi Twitterī.

P.S. BET protams ir arī pozitīvās puses, un iespējams to ir vairāk nekā negatīvo 😉

Advertisements

Manas Last.fm alternatīvas #3

Biju domājis iztikt tikai ar divām daļām par rakstiņu sērijā par Last.fm alternatīvām, bet kā izrādās tēma ir laikam daudziem sasāpējusi un arī jēdzīgas alternatīvas uzrodas aizvien vairāk.

Kristaps  un PiRX komentāros pie iepriekšējiem rakstiem man atgādināja, ka ir vēl kāds normāls serviss – Jango.

jango

Ideja līdzīga pārējiem līdzgaitniekiem. Ievadi blices nosaukumu un kad tā tiek atrasta klausies, vai arī klausies citu lietotāju izveidotās mūzikas stacijas. kad noskan Jūsu izvēlētā melodija jango turpina atskaņot līdzīgos māksliniekus. patika iespēja uzreiz nokļūt lapā, kas atrod dziesmu tekstus (lyrics). Bija arī lietas, kas vnk. kaitināja – daudzās reklāmas visās malās un mazais staciju skaits, kas izveidotas pēc stila (maz stilu).

Līdzīgs projekts ir arī Finetune.  Sākums tāds pats kā parasti – ievadi ko gribi atskaņot un pārējo dara finetune serviss – atrod dziesmas, parāda līdzīgos māksliniekus un ļauj veidot savas playlistes. Serviss itkā bezmaksas, tomēr uzmanīgi ieskatoties var pamanīt, ka tāpat kā Last.fm tiek piedāvāti 30 sekunžu gari izgriezumi no dziesmām kuras jāpērk caur iTunes. Šajā ziņā Finetune darbības princips ir vislīdzīgākais Last.fm.

Savukārt, ja vēlaties ieraudzīt ko vismaz vizuāli atšķirīgu, tad Meemix būs tieši priekš Jums.

Būtība tā pati, tikai maz reklāmu un “viegls’ dizains. Patika tas, ka ātri varēju maniz izvēlētā mākslinieka dziesmas atzīmēt, kā favorītus. Nedaudz neierasta likās piedāvātās mūzikas secība – skanēja 4 metalcore dziesmas, kad pēkšņi ne no kurienes pilnīgi alternatīvie smashing pumpkins sāka dragāt “Zero” 😀 Nu tas viņiem piedodams, jo labi, ka nepiedāvāja kautko no R’n’B repertuāra – dabūtu es pasvīst vēl 😀

Protams vēl ir pilns nets ar dažādiem servisiem, kas dod iespēju klausīties mūziku no interneta. Būs daudzi, kas slavinās Imeem, klausīsies Nullsoft (Winamp) Shoutcast interneta radiostacijas vai kautvai to pašu Myspace, kā labu online mūzikas servisu. Tomēr no manis līdz šim aplūkotajiem, šķiet, ka Spotify vislabāk atbilst manām prasībām.

Daži kurus aplūkoju, bet par kuriem esmu noklusējis un neuzrakstīju (pagaidām):

Musicovery

Tunerec

Songza

Ja neesi lasījis iepriekšējos rakstus par šo tēmu, tad tie atrodami lūk šeit:

  1. Manas last.fm alternatīvas
  2. Manas Last.fm alternatīvas #2

Papildināts: asdfg komentāros arī iemeta linku uz visnotaļ solīdu online radiostaciju – AOL Radio. Galvenais pluss ko pamanīju ir Lielais mūzikas stilu daudzums! Paldies 🙂

Manas Last.fm alternatīvas #2

Šis ir otrais raksts par iespējamajām alternatīvām tiem ļaudīm, kam Last.fm lūdz maksāt naudiņu par mūzikas klausīšanos.

Vakar vakarā parakos netā un ja godīgi, tad atradu kopumā vismaz padsmit dažādas alternatīvas – sākot ar parastiem radio servisiem un beidzot ar servisa lietotājam piederošo dziesmu augšupielādes servisiem. Tas viss būtu ļoti jauki, ja vien cilvēka dabā nebūtu brīvi paust savu subjektīvo viedokli par lietām, kas viņam vairāk patīk vai tieši otrādāk netīk.

Kāds varbūt uzreiz gribēs citēt slaveno frāzi no filmas “Операция “Ы”:

Diemžēl vai par laimi 90% vienkārši atmetu. Izvēlējos tikai manai acij tīkamākos servisus. par diviem iespējams labākajiem jau rakstīju vakardienas rakstā (skatīt šeit).

Šodien piedāvāšu trīs citus  – Deezer, Stumbleaudio un Goear.

Deezer ir tāds tīri pieklājīgs serviss, kas no Spotify un Grooveshark  neatpaliek ne vezuāli, nedz arī lietošanas ērtuma ziņā. Toties viņu mūzikas “plauktiņš” ir krietni švakāks – meklēju divas nepopulārās mūzikas blices no kurām atrada vienu un tai pašai laikam tikai pāris dziesmas. Priecīgi gan var justies iTunes lietotāji, jo šis serviss piedāvā iespēju lejupielādēt atrastās dziesmas uz jūsu iTunes.

Aktīvākie interneta censoņi noteikti ir dzirdējuši par Stumbleupon, bet nez vai daudzi zinās par Stumbleaudio esamību.

stumbleaudio

Arī Stumbleaudio mūzikas katalogs kreitni atpaliek no šī irgus līderiem, kaut arī piesolītie 2000000 skaņdarbi neliekas mazs skaitlis. Ir ļoti vienkārša dziesmas popularitātes noteikšana un balsošanas rīki elementāri – ‘thumbs up’ vai ‘thumbs down’. Neskatoties uz savu pievilcību un vienkāršumu šis rīks būs pagrūti lietojams bezmaksas mūzikas kārotājiem, jo nemieru visu laiku rada lapas labajā pusē pie izvēlētās dziesmas pieliktais saraksts ar vietām internetā kur var iegādāties klausāmo dziesmu.

Pēdējais, ko aplūkošu būs Goear.  Mūzikas katalogs šķiet paliels, jo atrada krietni vairāk specifiskas mūzikas nekā abi iepriekš aprakstītie servisi. Lieki neuzbāžas ar mūzikas legālu iegādi un atļauj augšupielādēt savu mūziku. Mūnuss salīdzinot ar pārējiem ir dizains, taču to lieliski atsver viņu radio serviss, kurā pamanīju lielāku mūzikas žanru daudzveidību.

Šobrīd klausos Goear Metal station radio un varu teikt, ka skan lieliski 🙂

P.S. ja atradīšu vai komentāros kāds ieteiks kādu labu servisu apsolu par to uzrakstīt 😉

Stratēģiskie laikēži

Neesmu nekāds baisais geimeris un tās retās naktis, kas nelietderīgi aizvadītas kapājot Battlefield 2, Counter-Strike, Victoria, Europa Universalis 3, Crusader Kings un tamlīdzos, es varētu norakstīt uz vēlmi atpūsties no ikdienas. Lieki piebilst, ka mana ģimene par tamlīdzīgām manām izklaidēm nekad nav bijusi sajūsmā un tāpēc pretinieku slaktēšana ar ‘headshotiem’ kā arī mazā Napoleona sidroma izdzīvošana virtuāli pakļaujot turpat vai visu pasauli nav dēvējama nekā savādāk kā par pakļaušanos šiem saistošajiem laikēžiem! Diemžēl laikēžu darbība nav viegli apstādināma un pa retam tiem gadījās no mājām pārsviesties uz darbu un otrādāk. Bet no pilnīgas darba apstākļu laikēšanas mani paglāba darbavietas vārgais kompanjons – datora procesors 😀 Ar nieka GeForce2 MX/MX 400 32mb video karti īpaši vairāk par dažām vecāka izlaiduma stratēģijām un CS nepalaidīsi. Un labi vien ir 😉 Nācās meklēt alternatīvas un ar laiku tādas tika atrastas. MMORTS bija glābiņš. Visu vēlmju piepildījums ar pašvaku dizainu un iespējām, bet apvienojams ar jebkuru datoru, jo laikēšana notiek caur internetu un neprasa sēdēt un blenzt uz kautkādām darbībām visas dienas/nakts garumā. 

Par manu pirmo šāda veida lielisko laikēdi kļuva Tribalwars.

https://i0.wp.com/tribalwars.net/graphic/index/screenshot-2.jpg

Uzdevums pavisam vienkāršs – būvē ciemu, attīsties, iekaro citus ciemus, iestājies tribā un piedalies maseida karos.

https://i0.wp.com/tribalwars.net/graphic/index/screenshot-1.jpg

Pats sāku pirms vairāk nekā diviem gadiem un starp dažiem latviešu Tribalwars valda uzskats par mani kā šīs stratēģijas latviešu veterānu 😀 Esmu bijis aktīvs pasaulēs nr. 2 un 3, bet laika trūkuma un apnikuma dēļ jau pirms vairākiem mēnešiem praktiski pametu šo lielisko laikēdi.

Līdz ar pieraduma veidošanos pret jau pieminēto laikēdi, sāku meklēt kautko līdzīgu. Vienīgais ko atradu bija Travian.

 

https://i0.wp.com/travian.lv/img/lv/s/s7.gif

 Līdzīga stila laikēdis, bet ar jau sākotnēju spēlētāju dalīšanu ciltīs/grupās un nedaudz savādāku dizainu un funkcijām.

https://i2.wp.com/travian.lv/img/lv/s/s8.gif

Toreiz kad sāku Travian.lv vēl nebija un viss notika iekš Travian.com, bet man kautkā neipatikās. Bija lietas kas patika, bet tikpat daudz kas nē, varbūt tas dēļ milzīgā pieraduma pie Tribalwars stila.

Salīdzinājumam iekš Travian noturējos vien pāris nedēļas un apnika, bet ar Tribalwars mocījos vairāk nekā divus gadus. Kādus pāris mēnešus netēru laiku nevienam no abiem laikēžiem līdz pavisam nesen caur Twitteri uzzināju par vēl kādu līdzinieku – Ikariam

 

https://i1.wp.com/ikariam.com/img/tour/tour_city.jpg

 Visvairāk mani pozitīvi pārsteidza dizains. No abiem iepriekš jau pieminētajiem laikēžiem šis atšķiras ar pasaules uzbūvi un labumu gūšanas iespējām – viss notiek uz salām un lai iegūtu vairāk resursus no konkrētās salas ir vairāk jāziedo, bet to darot jāatceras, ka uzlabotus resursus varēs izmantot arī visi pārējie, kuru ciemi ir uz salas. Patiesībā tā ir tāda neliela, virtuāla Hellēnija (Senā Grieķija) 🙂

https://i2.wp.com/ikariam.com/img/tour/tour_resources.jpg

Ir dzirdēts arī par citiem tamlīdzīgiem laikēžiem, bet pārsvarā tie līdzinās neveiksmīgām pieminēto kopijām. 

 

… vaiii.. man tieši šobrīd uzbrūk iekš viena laikēža… jāskrien skatīties kas un kā 😀

sponsori pret sponsoriem

Šodien manu uzmanību piesaistīja raksts ziņu portālā TVNET. Rakstā aplūkota ideja par atteikšanos valstiskā līmenī no lielas izmaksas prasošās Microsoft programmatūras un pāreja uz iespējams lētakiem risinājumiem.

Lūk trekniem (bold) burtiem izceltā teksta daļa:

Latvija, sponsorējot tādus IT gigantus kā Microsoft, turpina tērēt miljoniem latu, kamēr citas valstis izvēlas daudz lētākas un demokrātiskākas alternatīvas. Gluži tāpat kā Firefox pārlūks nāk Internet Explorer vietā, arī pārējām Microsoft Office programmām ir alternatīvas. Tās parasti ir bezmaksas un to apguvei nav nepieciešami miljonus vērti mācību kursi. 

Viss liekas lieliski un jauki – iedzīvotaji cīnās, lai Valsts netērētu tik ļoti daudz līdzekļus un izvēlētos lētākus variantus. Ideja protams jauka un apsveicama! BET palūkosimies uz to no pieminēto alternatīvo aizstājējprogrammu saraksta un risinājumiem. Atvainojiet, bet diez vai alternatīvu meklēšana drīkst beigties tikai ar viena produkta kā galējā risinājuma piesaukšanu! Raksta autore nesaprot ko runā vai arī vienkārši lobē Mozilla Firefox pozīcijas Latvijā, jo diez vai katrs varētu atļauties norādīt, ka tieši Firefox redziet ieņem Interent Explorer vietu! Kur tad paliek Opera, Safari, tikko dienas gaismu ieraudzījušais Chrome un daudzi, daudzi citi alternatīvie pārlūki!? Jā, problema pastāv, bet tad varbūt vispirms jāizvērtē kādi un cik daudz tad īsti ir šie alternatīvie risinājumi. Nav jēgas lekt no viena grāvja otrā! Jā, Microsoft ir  monopolists, bet kādas ir reālās alternatīvas? Es nelietoju Firefox kautvai tā paša iemesla dēļ kāpēc tie kas lieto Firefox nelieto Internet Explorer un esmu pat loti apmierināts ar savu Opera-Chrome kombināciju gan mājas, gan darbavietas datoros. Turklāt darbavietā man piespiedu kārtā jāstrādā ar OpenOffice. OK, esmu jau pa pāris gadiem pieradis, bet gļuki tāpat saglabājas – šķības, deformētas titullapas un vēl daudz kas cits nāk ārā no OO sagremota dokumenta… tas ir ārprāts, bet bezmaksas 😐 

Atgriežoties pie pieminētā raksta – ož pēc dārgiem un bezmaksas sūdiem 😀

Atbilde uz rakstu, kas bija kā atbilde uz manu rakstu

Gandrīz mēnesi atpakaļ saņēmos uz manuprāt drosmīgu soli! Rakstīju par iespējām piepelnīties izmantojot PTC (paid to click). Labi zinu, ka lielākā daļa cilvēku vienkārši iesmej par šo visu padarīšanu. Bet es, pateicoties savām nebeidzamajām naudas grūtībām, izgāju cauri ilgam dažādu saitu pārbaudes procesam un nervus kutinošiem notikumiem, kad pašam nebija ne jausmas vai kādreiz kaut vienu santīmu ieraudzīšu ieripojam savā maciņā! Viss bija kā jau vēsta paruna – “pirmie kucēni jāslīcina”, līdz  pēc vairākām neveiksmēm atradu vietu kura man izmaksāja manu pirmo virtuāli nopelnīto naudiņu. Pēc paša prieka izpausmēm, kas noslēdzās ar jau pieminētā raksta publicēšanu, interese par šāda veida piepelnīšanos starp Latvijas blogeriem pieauga! Saņēmu neskaitāmas vēstules ar jautājumiem un uz ko spēju atbildēt uz to arī atbildēju. Pagāja mēnesis un daži drosmīgie nolēma man ticēt un sekot manam paraugam pievienojoties manis izvēlētajam peļņas avotam.

Nelielu aukstu dušu saņēmu 5.augustā, kad savu rakstu, kā atsauci uz manu pirms tam rakstīto rakstu publicēja Nuucha. Sākotneji biju pat iepriecināts, ka kāds tiešām ir izmantojis manu pozitīvo pieredzi un viņam nav nācies tāpat kā man mēnešiem ilgi cīnīties, zaudēt pacietību un meklēt arvien jaunus PTC projektus, kas maksā, tā vietā saņemot jau gatavu informāciju un FAKTUS. Diemžēl, Nuuchas raksts tomēr saturēja arī informāciju un apgalvojumus, kas mani apbēdināja.

Daži citāti no Nuuchas blogā rakstītā:

Nezinu, cik bija Bonkajam, bet es pie vairāk kā 11 reklāmām arī netiku (bija arī izņēmumi, bet vairāk par 14 reklāmām tā arī neredzēju…”,

“Es teiktu, ka Bonkajs nemelo, bet gan visai spēcīgi piepušķo faktus…”,

“…vai šamie tiešām izmaksā naudu uz PayPal kontu…”.

Man žel, ka Nuucha bija palaidis garām to, ka reklāmas dienā ir vairāk nekā 11, jo pēc viņa raksta publicešanas vien es pa 15 stundām saskaitiju jau 18 klikšķināmas reklāmas! Otrkārt manis publicētais Paypal pārskaitījuma printscreen attēls visu izsaka 🙂 Turklāt man par nožēlu jāatzīst, ka pat visa priekšā pateikšana neradīja pārējos interesentos vēlmi pievienoties projektam kā manam referālim, bet gan kā neatkarīgiem pelnītājiem, kas laikam ir uztverams kā tāds spītīgo latviešu sindroms 😀 Viņi vēl nesaprata laikam, ka zem kāda kā referāļi viņi būs tāpat, jo ja viņi nav jau zem kāda reģistrēti, tad viņus ieliek kādā referāļu pakā un viņi vienkārši tiek nopirkti 😀

Es ceru, ka šis raksts kalpos kā kārtējais pierādījums maniem vārdiem par papildus peļņas iespējām PTC, jo vakardien saņēmu kārtējo veiksmīgo maksājumu 138$ apmērā uz Paypal konta.

 

https://i2.wp.com/img377.imageshack.us/img377/930/impayment2yt5.jpg

Šo izmaksu es pieprasīju 9.augustā un saņēmu 7.septembrī. Uzreiz pēc šīs izmaksas saņemšanas pieprasīju nākošo izmaksu 144$ uz Paypal un par cik esmu labi jau atpelnījis ieguldījumus, tad nopirku vel vienu 100 referāļu paku 🙂 Ceru, ka mani ienākumi pēc mēneša jau būs dubultojušies un šis peļņas avots nebūs izsīcis 🙂

Un jā.. piebilde tiem, kas shaaree ar mani IP adresi (darbavietā) – LŪDZU DARBOJIETIES PROJEKTĀ NO MAJĀM TĀ, LAI MUMS NEUZRĀDĀS VIENA IP LOGIN ADRESE!!!

lasu lasi lasiet lasīt lasot las…

Laikam tiešām esmu kārtīgs “Baltijskij gorjachij parenj“, jo nav pirmā reize, kad atšķirībā no citiem blogeriem par kautko uzrakstu tikai pēc projekta iešupošanās 🙂 

 Šoreiz divi nelieli stāstiņi un pārdomas par lasīšanu 🙂

Stāsts “Lasīt“:

Atnācu uz darbu tā pavēlāk tāpēc nekādu darba ražīgumu tāpat neizdotos sasniegt un vienīgais produktīvais risinājums likās sākt lasīt. Un tiešām, tas izdevās, jo tiešām sāku lasīt. Lasot sapratu, ka kautkaa paaraak daudz teksta saspiests vienaa lapaa, kas kontrastē ar ļoti mazo sadaļu daudzumu. Likās pat, ka neko tā īsti vairāk par virsrakstiem neizdosies man palasīt. BET balsot tikai par virsrakstiem nav jēgas! Pavēros, kas būs tālāk – viss lieliski, vairākus rakstus tā izdevās izlasīt. Žēl tikai, ka lai nonaktu atpakaļ pie virsrakstiem jāšķir atpakaļ lapa kuru bija izdevies jau izlasīt 😦 Sākumā  to neievēroju un vēru visu lasāmvielu ciet, un man nācās atkal un atkal no jauna vērt visu vaļā kamēr pie tā pieradu 😀

Stāsts “Lasi“:

Kādu brīdi atpūtos, bet prāts teica priekšā: “Lasi!”. Atkal ķēros klāt lasīšanai 🙂 Šoreiz tas veicās raitāk, jo bez izteikti lielā drukā redzamajiem virsrakstiem ievēroju arī daļu no teksta. Vienā brīdī pat sanāca slinkums lasīt ko tālāk, jo minimālu ieskatu par tematu biju guvis. Ķēros klāt aktīvai balsošanai! Lielais sadaļu daudzums manu balsošanas vēlmi tikai pastiprināja. Nepagāja ilgs laiks, kad pat ātrais Google Chrome bija pārslogots ar vienuviet neskaitāmu atvērto lapaspušu daudzumu. Nācās iesvīst kamēr visas aizvēru, bet man par prieku uz titullapu atpakaļ ne reizi nebija jāšķir 🙂

Pārdomas par abiem stāstiem:

Lasīt” un “Lasi” lasīju ar neviltotu interesi. Diemžēl vai varbūt par laimi ne reizi nepameta sajūta, ka lasu un balsoju minimalizēta tipa DIGG lapās. “Lasīt” mani apgrūtināja tas, ka nepārtraukti jāiet atpakaļ uz sākuma lapu pēc katra raksta apmeklešanas. Savukārt “Lasi” dēļ savas pārdomātības pat iedvesa nelielu slinkumu 😀  Anyway… Visu cieņu autoriem!

Birku mākonis