daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘jaunolaine’

Ēta volvo brumbrum

Daži zin ka vēl pirms nedēļas laiski vadīju atvaļinājuma dienas. Biju piemirsis par to uzrakstīt. 

Atvaļinājumā gāju ar spēcīgu apņemšanos turpināt dzīvokļa remontu. Jā, remontdarbi izdevās, bet tikai tiktāl cik uzbūvēt pāris mājeles no LEGO 😀 Trīs vīrieši saimniekoja pa māju ar visām no tā izrietošajām sekām. Katra diena sākās ar jaunāko dēlēnu būvējot aizvien jaunus LEGO auto vai torņus. Diena turpinājās kad pēc pusdienlaika devāmies uz skolu pēc vecākā brāļa. Ja mamma jaunāko žiperi liek gulēt uz rociņām, tad es izvēlējos citu ceļu. Braucot no skolas izlaidu lielāku līkumu un jaunākais kā likts aizmiga saldā pusdienlaika miegā. Atlika vien nogurušo dauzoni maigi ienest mājās un noguldīt gultiņā. Ja pirms atvaļinājuma likās, ka tieši pusdienlaiks būs īstais brīdis, lai kautko paremontētu, tad jau pāris dienās aptvēru, ka tas vienkārši nav izpildāms. Ēst gatavošana un mācīšanās ar vecāko dēlu paņēma visu pusdienlaiku un ja godīgi tad arī krietnu laiku pēc pusdienlaika. Mazais cēlās, vecākais jau beidza mācīties un nu jau par manu uzmanību cīnījās divi dauzoņas 😀 Vienojošais tomēr vienmēr bija LEGO vai arī izpriecas ārā uz kalna. 

Visjestrāk bija, kad no kalniņa nošļūkušais vecākais dēls nolēma ka viņš varētu kopā ar jaunāko nošļūkt. kalns no visām pusēm ar ledu noledojis un tajā pat uzkāpt grūti. Nolēmu palīdzēt mazajam. Abi uzrāpāmies augšā un pārliecinājies ka tā būs droši atļāvu abiem brašuļiem jautri iespurdzoties nolaist no kalna. Smieklīgākais vēl gan tikai sekoja. Stāvot kalniņa galā aptvēru, ka neesmu domājis kā tikšu lejā. Turklāt blaksustāvošie sīči viens otru uzmundrināja: “a davaj kas nenobrauks stāvot kājās būs pidars” 😀 Jā ko tādu pieļaut nedrīkstēju arī es 😀 Nācās man vien neveikli šūpojoties uz kājām slīdēt lejā no kalna 😀 Brīnumainā kārtā to paveicu godam par ko izpelnījos sīču izbrīna pilnus skatienus… ķipa vecs kraķis pa viņu kalniņu vizinās 😀

Jaunākais delēns mums tāds nerunīgs pagaidām gan. Pēc kārtējā kalniņa apmeklējuma gājām uz māju pusi garām mūsu autiņam. Rādu jaunākajam un saku, tas ir mūsu auto Volvo ar uzsvaru uz vārdu auto! Mazais tikai nobolījās, bet pēc kāda laiciņa mājās pieejot pie loga un rādot sasnigušo pasauli viņš mani pārsteidza. Skaidri un izteiksmīgi izstiepdams lūpas viņš sauca “Volvo” 😀 Mans prieks un lepnums par jauno iemācīto vārdu bija milzīgs, īpaši kad mazais par Volvo sāka saukt jebkuru automašīnu ko redzēja vai ar ko spēlējās mājās. 

Manu sākotnējo satraukumu par iespējamo palikšanu aci pret aci ar abiem foršajiem mājas vandāļiem nomainīja prieks par katru kopā pavadīto mirkli. Pat regulāri izsauktā vārda “Mamma” vietā jaunākais dēlēns uzstājīgi sāka saukt “Ēta!” 🙂 Izdevās pat izlobīt pirmos teikumus: “Ēta volvo brumbrum” (tētis brauc ar volvo). 

Tagad kad šīs laimīgās dienas jau aiz muguras varu atzīties, ka tomēr pietrūkst man tāda veida iespēja pabūt kopā ar ģimeni, bērniem. Lai arī nepadarīju neko no tā ko biju plānojis izdarīt, tomēr savu mācību guvu. Sapratu cik grūti ir tikt galā ar visu vienlaicīgi – ar māju, bērniem, mantām, skolu, ēdienreizēm utt… .  

P.s. Jau gaidu nākošo atvaļinājumu 😀

30 minūtes un jauns nekustamais īpašums

Liels paldies Draugiem.lvZIP.lv, Evijai J. ar ģimeni, manai ģimenei un pārējiem…

Tā bija svētdiena. Ģimene bija samiegojusies un cēlāmies salīdzinoši vēlu. Mierīgi un pat nedaudz slinki sāktā diena turpinājās brokastu ēšanā, mājas kārtošanā un nesteidzīgā interneta sērfošanā. Sieviņas visbiežāk aplūkotais saits draugiem.lv arī netika aizmirsts. Ja parasti pie sevis šķendējos par joslu ar visādām draugu aktivitātēm tad šī reize bija savādāka. Sievas draudzene bija ievietojusi sludinājumu. Ziņkārība protams samērīgās devās ir laba lieta un tika izmantota arī šoreiz. Milzīgs bija mūsu pārsteigums, kad noskaidrojās, ka sludinājums ir par trīs istabu dzīvokļa pārdošanu. Vēl vairāk priecēja cena, kas pēc mūsdienu dzīvokļu cenu aplēsēm ir pat vairāk nekā pieņemama summa 🙂 Jau pēc 10 minūtēm sēdējām automašīnā un traucāmies uz Jaunolaini, lai aplūkotu dzīvokli. Principā tas neko nemainīja, jo dzīvoklis nav labā stāvoklī, bet ir liels (~70m2) un par ideālu cenu! Saimniekiem teicām, ka padomāsim un atgriezāmies mājās. Kamēr braucām nolēmām, ka iespēja jāizmanto, jo tādas cenas šādiem dzīvokļiem nav un nebūs vēl kādu laiku. Iegājām internetā un ar šausmām konstatējām, ka zip.lv ievietotajam sludinājumam jau krietni pacelta cena! Par laimi bijām jau runājuši ar saimniekiem un mums saglabājās pirmā cena. Pēc nelielas apspriedes nolēmām izmanotot situāciju un kļuvām par pircējiem dzīvoklim, kura pārdošanas sludinājums bija ievieots pirms 20-30 minūtēm!!! 🙂

Stāsts varbūt liekas neticams, bet varu pierādīt ka viss sacītais ir tīra patiesība. Vakardien saņēmām dzīvokļa atslēgas no iepriekšējiem saimniekiem, kuri vēl prom braucot piebilda, ka nekad nebūtu spējuši iedomāties, ka šādu darījumu var noslēgt tādā ātrumā 😀 Viņi arī izstāstīja ka izdomājuši pārdot dzīvokli iepriekšējā vakarā pēc divu martini pudeļu iztukšošanas 😀 lol

Lai viņiem veicas viņu jaunajās mājās un es ceru uz daudz jaukiem brīžiem jaunajā miteklī kuram nu jāsteidz veikt remontdarbi.

Lūk arī mūsu pirkuma video:

publisks iedirsiens ne-savā lauciņā

Aizvakar šķirstīju lasi.lv. Bija šis tas interesants arī uzradies.  Manu uzmanību piesaistīja Mango.lv raksts, kurā manuprāt visnotaļ skarbi vārdi teikti par Latvijas ceļu projektētāju kopienu 😐 

Biju nedaudz aizkaitināts un nokomentēju jau pieminēto rakstu, bet tavu brīnumu, šodien uzpeldēja  līdzvērtīgs un tādu pašu ideju sludinošs Laacz.lv raksts par to pašu ceļa posmu uz šosejas Rīga-Jelgava. Abos rakstos pausts viedoklis, ka ir slikti, ka ir luksafori uz Rīgas-Jelgavas šosejas un tie kavē autobraucējus to ceļā no Rīgas uz Jelgavu un otrādi.

Es uzreiz gan gribētu norādīt, ka vienīgā mana saikne ar ceļu projektētājiem ir tāda, ka strādāju vienā no Latvijas lielākajiem ceļu un tiltu projektēšanas uzņemumiem kā inženieris-projektētājs. Otra mana saistība ar pieminēto ceļu ir tāda, ka nu jau 4 gadus dzīvoju Olainē, bet drīz būšu pilntiesīgs Jaunolaines (Olaines pagasta) iedzīvotājs.

Atgriežoties pie rakstaiem varu teikt, ka abu rakstu iespēja raisīt diskusiju ir pat visnotaļ iepriecinoša. Savukārt negatīvo pusi es saskatiju viedoklī, kas pauž galvenokārt visa ceļa maršruta Rīga-Jelgava veicējus un aizmirst par tiem, kas dzīvo kautkur pa ceļam, bet tas skaitlis nav mazs ~15000 cilvēku! Jā, šie luksafori ir braukšanas ātrumu ietekmējoši, bet tajā pašā laikā kalpo kā zināms drošības garants tiem, kas dzīvo pa vidu trasei. Piemēram, Olaines un Jaunolaines krustojumos pirms šosejas rekonstrukcijas bija ārprātīgs avāriju daudzums. Man pašam reiz kāda automašīna tā viegli uzskrēja, kad taisīju kreiso pagriezienu no Olaines uz Rīgu. Acīmredzot autovadītājs aiz manis neaprēķināja laiku kāds man bija vajadzīgs, lai sķersotu šoseju un tā nu viņs palika man aiz muguras kur viņam no Rīgas puses virsū traucās neskaitāms daudzums saniknotu autovadītaju! Esmu dzīvs, mašīna vesela un tā šoseja tika šķērsota ikdienas. Bet daudzi aizmirst, ka bez automašīnām šoseju šķērso arī dzīvi cilvēki! Īpaši šajā zina izceļas jaunolaines krustojums un vieta uz Jelgavas šosejas, kas atrodas pārsimts metrus aiz pieminētā Olaines krusta Jelgavas virzienā, kur uz Jelgavas šosejas iznāk ceļš no Olaines dzelzceļa stacijas! Tos varētu nosaukt par kārtīgiem nāves posmiem uz Jelgavas šosejas, jo vismaz kādreiz (arī tagad gan gadās) tur cilvēki mira vai ik dienu mēģinot šķērsot šoseju. Vislabāk sapratu šo problēmu tad, kad tā dzīvību zaudēja manas vedējmātes tēvs. Viņš šķersoja Jelgavas šoseju uz gājēju pārejas, bet automašīna vnk. to nerespektēja un lielā ātruma notrieca viņu kautgan tā ir apdzīvota vieta un atļautais braukšanas ātrums ir tikai 50km/h! Tiem, kas varbūt nezin, Jaunolaines problēma slēpjas tajā apstāklī, ka dzelzceļa stacija ir vienā Jelgavas šosejas pusē un ciemats otrā un vai cilveks atgriežoties no darba spēs neskarts šķērsot šoseju nebija zināms līdz luksafora uzstādīšanai!

Ja jautā man, tad protams es atzīstu, ka šie luksafori apgrūtina un bremzē automašīnu pārvietošanos, bet ja tas glābj cilveku dzīvības un saudzē viņu automašīnas un nervus, tad esmu ar mieru to paciest līdz tiks rasts cits risinājums.

Jau kādu laiku atpakaļ sākās diskusija par to vai Jelgavas šosejai nevajadzētu kļūt par ātrgaitas ceļu – PROTAMS VAJADZĒTU!!! Bet tad ir jāuzlabo ceļa kvalitāte un jānodrošina šosejas malās dzīvojošo pārvietošanās iespējas. Ir jau dzirdētas lieliskas iniciatīvas runas par iespējamu Olaines pārvada celšanu pār Jelgavas šoseju – tas atslogotu autotransporta kustības ātruma ierobežojumus. Arī kādam kustības aplim kā pagaidu risinājumam nebūtu nekādas vainas. Protams mūsdienās visas labās idejas atduras pret naudu, bet es varu teikt tikai LIELU paldies paar daudzu cilvēku dzīvības glābšanu līdz ar luksaforu uzstādīsanu uz Jelgavas šosejas Olainē un Jaunolainē.

Birku mākonis