daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘jauns’

Kā netikt pie jauna mobilā telefona.

Aizvakar nolēmu nedaudz pa skriet krosiņu pa laukiem. Līdzi protams mans nu jau “mūžīgais” mobilais telefons, kas izturējis vārtīšanos sniegā -30 grādu temperatūrā, vairākkārtēju pārbraukšanu ar automašīnu, vairākus lidojumus un kritienus no liela augstuma, ticis pat aizmirsts ārā cerībā, ka tur arī paliks un tad es reiz tikšu pie jauna mobilā telefona.

Pēc stundu ilga, mierīga skrējiena atgriezos skrējiena sākumpunktā. Vēl tikai skrējiena putekļus un sviedrus noskalojošais dīķis. Novelku apavus, ieskrienos un “plunkš!” dīķītī iekšā.

Tieši tajā mirklī, kad biju ieniris dziļākajā vietā atcerējos, ka, iesēpjams, neesmu no kabatas izņēmis savu telefonu. Turpat vēl zem ūdens esot to izvilku no kabatas un aplūkoju vai ir jēga man nirt laukā, ja viņš jau nestrādā, bet tavu brīnumu – tas stādā, rāda man pareizu laiku un burtiski prasās, lai nesu to sausumā. Izniru un aizmetu to krastā. Pēc peldes telefons strādāja vēl pusstundu līdz viņš izslēdzās.

Žēl tā šķirties no tik izturīga, vienkārša tālruņa, bet no otras puses jau atkal iedomājos sevi pērkam jaunu , mūsdienīgāku mobilo telefonu. Pirms gaidāmā pirkuma divas dienas lietoju mājās atrastu pat jaunāku, plānāku, modernāku Nokia mobilo telefonu par to, kāds bija man.

Un tomēr neticējās, ka vecais slīkonis varētu tik viegli no manis šķirties. Vakar vēlu vakarā nolēmu tam dot vēl vienu iespēju, ieliku SIM karti, slēdzu iekšā un mani atkal gaidīja vilšanās – tālrunis atdzīvojās!

Tagad es tiešām nožēloju to dienu, kad nopirku šo tālruni – NOKIA 6021a. Viņš ir mūžīgs, viņu neiznīcinās nekas, ar viņu var mierīgi atvērt aliņu, bet nav iespējams klausīties mūziku, aizmirst viņu ir grūti, jo viņš ir pietiekoši smags, lai visu lauiku sajustu tā klātbūtni vai prombūtni kabatā. Ar apziņu, ka jaunu telefonu nedabūšu nekad, es ieceļu viņu mobilo telefonu “svēto” kārtā un pasludinu par visu telefonu telefonu!

Advertisements

Laicīgi noskūties

Mācoties vidusskolā viss likās forši, bet tikai pēdējās divās klasēs. Desmito klasi sabojāja neskūtas ūsas un milzīgi mati.

Vispār nonākt līdz apziņai, ka viņas ir biedējošas palīdzēja klasesbiedrenes. Toreiz psiholoģijā bija laikam dažādi testiņi jāpilda un anketas par sevi vai klasesbiedriem. Jau pirms izlasīju klasesbiedru veidotu aprakstu par mani, sapratu, ka nekas labs tajā lapelē nevar būt rakstīts. Un tomēr pārņēma zināms izbrīns, kad visa problēma izrādījās ūsas. “Normāls džeks, tikai ūsas gan nodzen!”, “Varētu parunāt, ja ne būtu tās parūkas” utt… . Vakars mājās tika pavadīts vannas istabā stundu blenžot spogulī uz savu visādi citādi piemīlīgo ģīmi. Bija pienācis laiks no apmatojuma šķirties un uzsākt jaunu dzīvi. Un tiešām aizmirsās 9.klases izlaiduma bildes, kur čalis lielāks par mammu stāv ar smaidā savilktu seju un melnīgsnējām ūsiņām. Aizmirsās arī aptauja par klasesbiedriem, brokastis, kuras nu tika aizstātas ar ik rīta skūšanās procedūru un es jutos labi. Arī “parūkas” jautājums tika risināts katru reizi ejot pie friziera un atļaujoties palūgt par vēl puscentimetru īsāku griezumu.

Vakardien atgriežoties mājās no darba mani pirmais sveicināja jaunākais dēls Valters. Viņam tūlīt būs 5 gadiņi, no ūsām protams vēl ne vēsts. Tiesa, šoreiz viņš izskatījās citāds. Viņa vaigi un zods burtiski spīdēja no sārtuma. Vaicāts, kas atgadījies, puisēns ar sāpēs savilktu seju noņurdēja, ka esot šodien noskuvies, bet tagad āda sāp! Tas gan ir drusciņ par ātru, turklāt viņš sev nodarījis pāri gribēdams izskatīties kā pieaudzis vīrs. Ņēmu puiku klēpī un mierināju, ka viņš varēs skūties tad, kad būs izaudzis liels. Pie sevis domāju, kaut nu tas nenotiktu par vēlu un nav jācieš no apkārtējo zobgalības, bet atmiņā atausa gadījums, kas mierināja arī manu ievainoto dvēseli.

Noskūties 5.gadu vecumā tomēr ir sīkums, ja to salīdzina ar skropstu korekciju 10.gadu vecumā.

Skolā reiz dikti dauzījāmies. Stilīgi bija atskrūvēt vecā tipa pildspalvas ar ļoti vienkāršo uzbūvi un izmantot to korpusus kā spļaujamās trubiņas.  Noplēš mazu papīra gabaliņu, saņurca mutē un savāļā kā bumbiņu, ieliek trubiņā un pūš cik spēka uz mērķi. Dažkārt “ašākie” prāti aizdomājās papīra bumbiņas aizstāt ar košļājamo gumiju bumbiņām. Šoreiz skolas gaiteņos cīņa bija ilga un iesaistījās visi. Nepaliku parādā līdz brīdim, kad aptvēru, ka kāds spļauj ar košļenēm. Nelaimīgā kārtā pāris šādas ne papīra bumbiņas jau bija ieķepušas man acīs. Mēģinājumi tās izvilkt likās sāpīgi un bezjēdzīgi. Mājās iegāju vannasistabā un izmisīgi meklēju risinājumu iekams vecāki ir atgriezušies no darba. Raut nevar, jo sāp, izmazgāt nevar, jo pārāk saķepis. Atlika galējais risinājums – šķēres. Tā es šķīros no savām tumšajām, kuplajām skropstām, bet ar to problēmas tikai sākās. Plakstiņš, ja to netur skropstas neturās kā vajag uz acs – tas ņurcās, staigā un traucē acij. Kad pārnāca mamma centos no viņas izvairīties, pildīju mājas darbus, skatījos TV, lai tikai nav uz viņu jāskatās un, lai viņa nepamana manu jauno acu modi.

 

 

 

 

 

Game of Thrones – seriāls, kas pagaidām nav licis vilties

Kopš laikiem, kad nevarēju vien sagaidīt seriāla Lost ikkatru nākamo sēriju, par sezonu nemaz nerunājot, ir jau pagājis krietns laiciņš. Turklāt kā jau daudzas lieliskas filmas, seriāli, kas ar katru nākamo sezonu zaudē savu jēgu un sapinas sevī, arī Lost nebija izņēmums. Pēdējo sezonu noskatījos faktiski tikai tāpēc, ka biju vērojis visas iepriekšāejās un cerēju visam rast atrisinājumu. Ai, ko nu vairs par to. Pēdējo Lost sezonu vilšanos centos kliedet ar ‘trulāka” žanra seriāliņiem kuros nekas nav jāšķetina, jādomā, tikai jāvēro un jāpriecājas. Tā pāris vakaros noskatījos Spartacus gan pirmo sezonu, gan arī Spartacus papildinājumu (Gods of arena).

Ielūkojoties Latvijas televīziju piedāvāto seriālu klāstā pārāk apnicīgs šķiet vairāku CSI, Bones un tamlīdzīgu manuprāt ar “paredzamu marasmu” piepildītu seriālu daudzums vakaros. Tad jau labāk šad un tad pavērot dakteri Hausu vai ar bērniem kopā pieaugušo multfilmu – Simpsoni. Tv prieks gan mūsmājās izbeidzās pirms aptuveni mēneša, kad ķīviņu dēļ nepagarinājām līgumu ar kabeļtelevīziju. TV ekrānā kopš tā laika rāda tikai un vienīgi “sniegputenīti”.

Un tomēr šādās situācijās, kad ko skatīties internetā ir vairāk nekā sajēgas, izvēlēties palīdz tieši reklāmu un automātiski pa TV piedāvāto seriālu trūkums. Atradu ko tādu, kas vismaz līdz šim man nav licis īpaši vilties – Game of  Thrones.

Seriāla vērtējums 9,5/10 (32,111 vērtējumi) ir pat vairāk nekā iespaidīgs un man šķiet, ka tā vērtība ir tiešām tuva tam. Nevēlos šobrīd ieslīgt plašā seriāla aprakstā, jo to visi var izlasīt paši. Varu vien piebilst, ka tiem, kam patīk fantastikas žanra kostīmfilmas, kuru reālais atveids meklējams aptuveni pasaules vēstures viduslaiku periodā, šī būs filmiņa, kas neliks vilties! Tomēr seriālu vērojiet vakarā, kad bērni jau guļ. Biedējošs viņiem var likties pats filmas sākums, bet mulsinošas “plikainas”.

Tā nu es pacietīgi ikvakaru gaidu, kad puikas aizmieg, stellēju augšā PC uz TV vadu un skatos šo seriālu. Online to var lūkot  lūk šeit. Tomēr es gan ieteiktu izmantot “aizņemšanos” internetā.

Liekam gulēt sīčus un veiksmīgu skatīšanos!

AutoCad bezmaksas alternatīva: Draftsight

Pavisam nesen rakstīju par Autodesk izveidoto Autocad WS – bezmaksas programmu, kas darbojas interneta pārlūkā.

Šoreiz  saabrs Twitterī ieminējās par bezmaksas, uz datora (Windows, Linux, Mac) instalējamu AutoCad alternatīvu – Draftsight.

Uzreiz jāuzsver, ka produkts ir bezmaksas un no tā gaidīt vairāk kā no paša oriģinālā AutoCAD nebūtu prāta darbs. Instalācijas fails Windows sistēmām sver nieka 55Mb, kas ir vairāk nekā 10 reizes mazāk par pēdējo gadu AutoCAD DVD instalācijas diskiem. Instalācija ir ātra un vienkārša.

Lieki netērējot laiku programmas “apčamdīšanu” sāku atverot vienkāršas uzbūves .dwg 2D failu kurā iekļauts vienkāršs rasējums ar pāris tabulām, līnijām, tekstu un hatch objektiem. Fails atvērās bez aizķeršanās un man par lielu pārsteigumu viss, kam tur bija jābūt tur arī bija – nekas nebija aizmirsts. Atsevišķās tabulas vietās gan pamanīju teksta kropļošanos, bet kopumā pirmais iespaids pozitīvi pārsteidza.

Par funkcionalitāti runājot, jāpiemin Draftsight izstrādātāju nevēlēšanās eksperimentēt ar tradicionāla AutoCAD lietotāja pieradumu un tā izpausmēm. Funkciju ikonu noformējums ļoti atgādina oriģinālo AutoCAD, pat to izkārtojums un secība ir identiski.

Lūk uzskatāms piemērs attēlos:

No funkcijām, kas man uzreiz pietrūka bija ‘Tool palettes’, kas ļauj rasējumam daudz ātrāk un vienkāršāk pievienot ‘hatch’ un citus iepriekš definētus “labumus”. Pārējais viss strādāja nevainojami un ātri.

Tomēr jāatceras, ka Draftsight ir paredzēts standarta situācijām un risinājumiem. Tas atbalsta tikai 2D rasējumu modeļus un nebūs piemērots inženieriem, kas savos .dwg rasējumos veic aprēķinus vai veido 3D ceļu plānus.

Kopumā es liktu cerības uz šo programmu, jo tā aizņem maz vietas, ir ātra, vienkārša un ļoti labi var noderēt rasējot vai tikai vēl mācoties to darīt.

Sapon

Vakardien mājās bija neliels hajs, jo ciemos bija sabraukuši brālēni un māsīcas. Vakara gaitā likās, ka joku klāsts izsmelts līdz piezvanīja mans tēvs, lai lepni paziņotu, ka iegādājies beidzot jaunu fotoaparātu.

Priecājos līdz ar viņu, līdz paliku uz pauzes, kad viņš nosauca iegādātā aparāta marku – SAPON. Man likās, ka esmu pārklausījies, taču arī otro un trešo reizi viņš mani pārliecināja, ka foto verķa nosaukums ir kautkāds japāņu SAPON un nekas cits.

Samulsis atvadījos, noliku klausuli un ar jautājumiem, vai kāds kautko nav dzirdējis par šādas markas fotoaparātiem, atgriezos pie viesiem. Visu pabrīnījās, bet neviens neko nezināja teikt. Šis jautājums jau likās izsmelts līdz māsīcas vīrs ar neslēptu lepnumu paziņoja, ka sapratis, kas ir SAPON.

Un tagad iedomājamies sevi kā pirmajos pēckara gados dzimušu, padomju laikos dzīvojušu un tagad LR pensiju saņemošu vīrišķi un lasam:

Jā, sanāk SAPOP, bet tas neskan, tāpēc lai labāk būtu SAPON 😀

Šodien satiku tēvu, aplūkoju fotoaparātu. Viss tas ir lieliski vēl tikai jāpiebilst, ka tā nosaukums vispār ir  SONY Cyber-shot 😀

!!!Papildināts!!!

SAPON darbībā:

HSB Unplugged

Pirms pāris dienām šokēju Overkirilu ar rakstu, kurā publicēju Latvijas hardstyle mūzikas piemēru. Šoreiz ir laiks atdot parādus un šekureku vācu metalcore grandi Heaven Shall Burn pasaulei parādījuši pāris savu dziesmu Unplugged versijas.

Lūk arī ģeniāls piemērs:

Šīs pašas dziesmas orģināls atrodams ŠEIT.

p.s. Heaven shall burn ir izveidjuši arī savu twitter kontu – http://twitter.com/officialhsb

lasu lasi lasiet lasīt lasot las…

Laikam tiešām esmu kārtīgs “Baltijskij gorjachij parenj“, jo nav pirmā reize, kad atšķirībā no citiem blogeriem par kautko uzrakstu tikai pēc projekta iešupošanās 🙂 

 Šoreiz divi nelieli stāstiņi un pārdomas par lasīšanu 🙂

Stāsts “Lasīt“:

Atnācu uz darbu tā pavēlāk tāpēc nekādu darba ražīgumu tāpat neizdotos sasniegt un vienīgais produktīvais risinājums likās sākt lasīt. Un tiešām, tas izdevās, jo tiešām sāku lasīt. Lasot sapratu, ka kautkaa paaraak daudz teksta saspiests vienaa lapaa, kas kontrastē ar ļoti mazo sadaļu daudzumu. Likās pat, ka neko tā īsti vairāk par virsrakstiem neizdosies man palasīt. BET balsot tikai par virsrakstiem nav jēgas! Pavēros, kas būs tālāk – viss lieliski, vairākus rakstus tā izdevās izlasīt. Žēl tikai, ka lai nonaktu atpakaļ pie virsrakstiem jāšķir atpakaļ lapa kuru bija izdevies jau izlasīt 😦 Sākumā  to neievēroju un vēru visu lasāmvielu ciet, un man nācās atkal un atkal no jauna vērt visu vaļā kamēr pie tā pieradu 😀

Stāsts “Lasi“:

Kādu brīdi atpūtos, bet prāts teica priekšā: “Lasi!”. Atkal ķēros klāt lasīšanai 🙂 Šoreiz tas veicās raitāk, jo bez izteikti lielā drukā redzamajiem virsrakstiem ievēroju arī daļu no teksta. Vienā brīdī pat sanāca slinkums lasīt ko tālāk, jo minimālu ieskatu par tematu biju guvis. Ķēros klāt aktīvai balsošanai! Lielais sadaļu daudzums manu balsošanas vēlmi tikai pastiprināja. Nepagāja ilgs laiks, kad pat ātrais Google Chrome bija pārslogots ar vienuviet neskaitāmu atvērto lapaspušu daudzumu. Nācās iesvīst kamēr visas aizvēru, bet man par prieku uz titullapu atpakaļ ne reizi nebija jāšķir 🙂

Pārdomas par abiem stāstiem:

Lasīt” un “Lasi” lasīju ar neviltotu interesi. Diemžēl vai varbūt par laimi ne reizi nepameta sajūta, ka lasu un balsoju minimalizēta tipa DIGG lapās. “Lasīt” mani apgrūtināja tas, ka nepārtraukti jāiet atpakaļ uz sākuma lapu pēc katra raksta apmeklešanas. Savukārt “Lasi” dēļ savas pārdomātības pat iedvesa nelielu slinkumu 😀  Anyway… Visu cieņu autoriem!

Birku mākonis