daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘kafija’

Ūdenskanna

Atnācu uz darbu, izmazgāju ūdens vārāmo kannu, pielēju pilnu ar ūdeni un  uzliku vārīties, lai būtu sev ko krūzītē jau gaidošajai tējiņai uzliet.

Bet nē! Atnāk uz darbu viens kolēga – pieiet klāt tai kannai, kas tikko uzvārījusies un nospiež, lai vārās vēlreiz, kad saprot, ka jau tikko ir vārījusies un ūdens ir karsts, tad piegāž sev pilnu krūzi un prom. Taisos celties, liet iekšā to sasodīto ūdeni, kad ienāk nākamais darbinieks un atkla atkārto iepriekšējā veiktos manevrus ap ūdenskannu.

Gribētu celties un iet ieliet ūdeni, bet mani jau moka ziņkāre vai nākošais darbinieks darīs to pašu ko priekšgājēji!?

Šis laika izjūtas trūkums un impotentā nespēja droši uzliet ūdeni pirms to paspējis izdarīt kāds cits mani beidz nost. Visas tās darbības ap ūdenskannu man atgādina rituālas darbības. Ūdens ir uzvārījies verdošs, bet katram tāpat ir jāgūst morāls apmierinājums nospiežot to sasodīto vārīšanās podziņu. Jau sēžu un skatos uz rokasstiepiena attālumā esošo ūdenskannu, kā uz nesasniedzamu mirāžu tuksnesī. Kad tai taisies tuvoties tad saproti, ka ūdens tur nav – tikai tukšums 😀

Kāpēc tāds uzvilcies? es nez… varbūt tāpēc, ka gaidot vārāmies ūdeni izlasīju Beņa rakstu kurā viņš apvaino “otro māti“. Vai varbūt vakardienas sievas jubileja, kad manis dāvātie ziedi pirms nonākt uz svētku galda puķu vāzē padzīvojās kādu brīdi pa miskasti un laulāto “draugu” savstarpējo attiecību mučkulis uz īsu brīdi bija aizvēlies Dievs vien zin kādā kritiskā virzienā.

… tā viss, neviena nav, eju ieliet ūdeni.

P.s. kamēr rakstīju ieradās vēl viens ūdenskannas kulta dalībnieks 😀

Advertisements

Birku mākonis