daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘kārums’

Pilnpiens

Mazs būdams tiku lutināts ar dažādiem tā laika našķiem, jeb ar to, kas bija pieejams Latvijas PSR veikalu plauktos. Toreiz saldumu izvēle gan nebija liela. Bieži vien abi ar mammu, lai remdētu savu kāri pēc saldumiem sakūlām, olu dzeltenumus ar cukuru un gardu muti notiesājām.

Tomēr viens no bērnības atmiņu saldākajiem našķiem man vienmēr licies pilnpiens. Toreiz to ražoja laikam Rēzeknē un ar karotīti bija jāķeksē ārā no metāla budžiņas ar zilu etiķeti uz tās. Pastāvēja arī iespēja bundžiņas saturu uzvārīt, tā radot tikpat gardu našķi – vārītu iebiezināto pienu ar cukuru – guščonku. Tiesa, to darot nereti budžiņa sprāgst un tadgardo saturu var laizīt nost no sienām un griestiem.

Reiz mums ar mammu ļoti paveicās, jo tikām pie kastes ar pilnpiena bundžiņām un norunājām ēst ne vairāk kā pa vienai bundžiņai dienā. Bundžiņas tur bija vairāk nekā 40, bet kaste apēdās nepilna mēneša laikā.

Arī tagad šad un tad nenoturos un nopērku pa kādai pilnpiena bundžiņai. Diemžēl jāsaka, ka visvieglāk ir uzķerties uz vecā iepakojuma pakaļdarinājuma trika – iepakojums vecais, bet saturs pretīgs! Esmu mēģinājis gan leišu, gan latviešu ražojuma pakaļdarinājumus, bet nevienam no tiem nav tās garšas, kas manas bērnības laika pilnpienam. Vienīgais, kas sakrīt ir etiķete – zila ar baltiem kvadrātiem un tekstu “iebiezināts piens ar cukuru”.

Nepērciet tos draņķus, jo esmu atradis manuprāt garšas ziņā vecajam pilnpienam vistuvāko produktu, kas pašlaik ir nopērkams Maxima lielveikalos un izskatās lūk šādi:

Ražots tas ir Igaunijā un garšo lieliski. Iepakojums, lai gan ērts, tomēr zināma nostalģija pēc sagrieztas mēles, kad tika laizīts atvērtais, asais metāla budžiņas vāciņš, saglabājas.

Birku mākonis