daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘labi’

Otrais eBay pirkums no Ķīnas

Pirms pusotra gada rakstīju par savu neveiksmīgo pieredzi ar iepirkšanos eBay un konkrēti pērkot no Ķīnas. Toreiz samaksāju, ilgi gaidīju, nesaņēmu preci, bet eBay reaģēja un iztērēto naudu  man atdeva.

Šodien jāsaka, ka eBay pirkumu veikšana no Ķīnas manās acīs ir sevi reabilitējusi.

Tā teikt, sācies jauns posms Latvijas un Ķīnas savstarpējās attiecībās! 😀

Neskatoties uz lielajām bažām un slikto iepriekšējo pieredzi pirms mēneša veicu savu otro pirkumu eBay no Ķīnas. Nebija citas izvēles, jo cena, bezmaksas pakošana un piegāde (Free P&P), mazā atbilstošas preces izvēle Latvijā lika spert šādu soli. Pirku divas DDR2 533 1Gb atmiņas. Par abām, ja nemaldos samaksāju ap 20$ un trakākais bija gaidīšanas laiks, jo brīžiem uznāca vēlme ar čomiem uzrīkot derības par to vai vispār atnāks prece.

Jāsaka, ka šoreiz nekas nenotika kā bija man plānots, jo šorīt prece vienkārši iepakota mani sagaidīja vietējā pasta nodaļā.

Esmu patīkami pārsteigts. Pērciet Ķīnā, lai nav šeit par no Ķīnas nākušām lietām jāpārmaksā dubultā un vēl vairāk!

Image

Domā, kur lasi! Lasi pie Humberta! (dublis 2)

Šis ir jau otrais manis veidotais reklāmas rullītis grāmatnīcai-bufetei-lasītavai “Pie Humberta“.

Baudiet:

* Pirmo reklāmas rullīti meklējiet lūk šeit!

Domā, kur lasi! Lasi pie Humberta!

Nesen uzzināju, ka divi aktīvi, lieliski cilvēki (Dmitrijs un Uldis) uzsākuši īstenot kopīgu projektu – grāmatnīcu-bufeti-lasītavu ar skanīgu nosaukumu “Pie Humberta“.

Taisnības labad man jāatzīst, ka pieteicos šiem palīgos iekšdarbos, taču dažādu dzīves mutuļu dēļ tā arī līdz pat šai dienai neesmu atradis laiku, lai ierastos palīdzēt.

Skolas laikā tiem, kas nebija tikuši galā ar mācībām mācību gada laikā bija jāveic vasaras darbi. Nolēmu, ka arī man jāveic savs vasaras darbiņš, lai spētu kaut kā mierināt sirdsapziņu un varbūt uzmundrināt čaļus.

Nezinu vai tas atbilst patiesībai, bet dzirdēju baumas, ka šodien tāda kā atklāšana paredzēta.

Vēlu Jums veiksmi, izdošanos un iespējams pirmo “Pie Humberta” reklāmas rullīti:

Seriāls ko noskatījos pāris dienās – Spartacus: Blood and Sand

Turpinot jau iepriekšējā rakstā aizsākto filmu tematiku, ieteikšu arī kādu svaigu seriālu, kas noteikti neatstās vienaldzīgu nevienu “300 spartieši” filmas fanu, kā arī tos, kas seriālos nemeklē ziepju operas cienīgas ainas miljons sēriju garumā vai ASV privātmāju rajona četrās ēkās notiekošā klačošanās.

Šoreiz par seriālu, kas šobrīd jau sit pušu daudzus rekordus skatītāju pieauguma rādītājos ASV. Tam pamatā ir gan seriālam neierasti atklātās mīlas ainas, gan arī vardarbība un filmas nosacīti “vēsturiskais” tēls.

Antīkās vēstures zinātājiem seriāla nosaukums jau ir kā atšifrējums gaidāmajiem notikumiem un secībai seriāla norisē: Spartacus: Blood and Sand. Taisnības labad jāatzīst, ka pats par sevi seriāls atražo stereotipus par seno Romu un tās iedzīvotāju izklaidēm, raksturiem un dzīvesveidu. Romieši un viņu vergi rādīti kā totāli pretstati – labie vs ļaunie. Un tam visam pa vidu Spartaks – tipisks amīšu asa sižeta žanra filmu tēls, kas cīnās dēļ zaudētas mīlestības, brīvības un ir gatavs par katru cenu pārmācīt savus saimniekus.Vēsturi neizmainīsi – tas arī tiek gods godam īstenots!

Seriāls noteikti liks vilties tiem, kas sagaida perfekti autentiskus dabasskatus un kostīmus. tie ir, bet uz tiem noteikti nav likts galvenais uzsvars. Galvenais uzsvars ir pilnībā izteikts jau filmas nosaukumā – asinis un smiltis + tā pavairāk atkailinātu sieviešu un divdomīgu ainu. Ne par velti seriālu līdz 18.gadu vecumam nav ieteicams skatīties 😉

Ja nevari vien sagaidīt, kad TV3 “Ugunsgrēka” vietā beidzot parādīs  “Spartaku”, tad jau tagad noskatīties seriāla pirmo sezonu vari lūk šeit:

  1. SE01 EP01 “The Red Serpent”
  2. SE01 EP02 “Sacramentum Gladiatorum”
  3. SE01 EP03 “Legends”
  4. SE01 EP04 “The Thing in the Pit”
  5. SE01 EP05 “Shadow Games”
  6. SE01 EP06 “Delicate Things”
  7. SE01 EP07 “Great and Unfortunate Things”
  8. SE01 EP08 “Mark of the Brotherhood”
  9. SE01 EP09 “Whore”
  10. SE01 EP10 “Party Favors”
  11. SE01 EP11 “Old Wounds”
  12. SE01 EP12 “Revelation”
  13. SE01 EP13 “Kill Them All”

Gaidu jauno sezonu un ceru, ka filmā notiekošā darbība beidzot izies arī ārpus arēnas.

Smieklīgākais ko šonedēļ esmu lasījis :D

blaa lol

Par sen aizmirstu hobiju.

Kaīls Ginni!
prussian flag

Ir kāds hobijs, kuru esmu ļoti pametis novārtā. Pirms gadiem 5 manī sajūsmu izraisīja it viss ko redzēju, dzirdēju vai uzzināju par šo hobiju. Taču, kad paziņas vaicāja ar grūtībām spēju nodefinēt “ko ēd” tas mans hobijs. Saucu to dažādi – prūšu valoda, prūši, senprūši un jaunprūši, Prūsija un vēl daudzi citi apzīmējumi nāca prātā šim hobijam, kurš patiesībā būtu dēvējams par zinātnes nozari – Prūsoloģiju!

Kā jau parasti sākums likās lielisks. Izveidoju domubiedru grupu iekš Draugiem.lv, mēģināju izveidot mājaslapu, sāku apgūt prūšu valodu un kontaktēties ar citiem līdzīgi domājošajiem no visas pasaules. Protams to, kas nesaprata un neatbalstīja kā jau parasti izrādījās daudz un sekojošie teksti tika uzklausīti vai lasīti bieži visdažādākajās pasaules valodās:  “priekš kam izmirušu valodu rekonstruēt?”, “vai tad prūši nav vācieši?”, “tev citur laiku nav kur likt?”.

Un reiz es tiešām padevos. Es padevos jo redzēju šīs lietas nākotni savādāku nekā domubiedri. Līdz ar Prūšu lietu aktualizēšanos aizsākās kašķi un “sedziņas vilkšana” dažādos virzienos. Frakcijas visdažādākās – no sātanistiem/baltu pagāniem līdz vienaldzīgiem paštaisnuma meklētājiem forumos.  Vēl neatjaunotu tautu jau cēla augstāk par citām, vēl neeksistējušu valsti zīmēja kartēs citu vietās. Jā, plāni lieli. Diemžēl vairumā gadījumu tālāk par skype prūsiskošanu arī netika, jo Wikipedia prūšu valodā tika atteikta.

Toties uz brīdi mani pat ļoti priecēja mūziķu sarosīšanās. Kā manuprāt visveiksmīgāko un modernai mūzikai atbilstošāko varu minēt leišu blices Žalvarinis veikumu:

Savukārt tiem, kam vairāk pie sirds iet tīrs, “nesamaitāts” folk leišu “Kūlgrinda”

veikums:

Albums “Prusu griemikes”

No darbiem, kurus pametu, bet ļoti tomēr gribētu izdarīt varu minēt prūšu valodas apguvi. Ir dižķibeles laiks, darbs iespējams būs mazāk un tātad būs vairāk brīvā laika ko atvēlēt sen aizmirstiem hobijiem.

Interesentiem:

Latvijas prūša veidota mājaslapa: http://rikoyota.oh.lv/

Forums prūšu valodā: http://forum.prusai.org

Valodas rekonstrukcija: http://donelaitis.vdu.lt/prussian/index.htm

Prūšu – 6 valodas online vārdnīca: http://wirdeins.prusai.org/

Kas vainas smiekliem?

Kas vainas smiekliem?

Šis laikam tomēr ir bijis viens no visu laiku smieklīgākajiem TV šoviem ko esmu jebkad redzējis! Man protams žēl TV šova diskusijā iesaistīto cilvēku un arī paša šova vadītāja, kas uzreiz pēc visa šitā zaudēja darbu, bet smiekli ir pārāk lipīgi lai pretotos 😀

Man rokas nenokrita

Esmu darbā. Katru dienu ejam tepat ēst pusdienas. Tas nav tālu – blakus telpā ir darba ēdnīca. Protams ir tādi, kas brauc uz Alfu vai iet kur citur ēst, bet man slinkums un arī talonu sistēma ikdienas maltīti padara lētāku par 1,50 latiem. 

Kā jau visās ēdnīcās arī šeit ir jāveic saimniecības darbi un mēs no blakus telpas esam pirmie kam to lūdz. Atnest gāzes balonu, izkrāmēt kādu kartupeļu maisu, tas jau ir ierasts, bet man jāatzīstas, ka parasti daru to ar nepatiku. Tā ir nepatika dēļ iztraucēta miera, pārtrauktas sarunas vai galu galā dēļ tā ka bez manis šajā darbavietā strādā ja nemaldos vēl vismaz 50 vīrieši spēka gados.

Arī šoreiz sēdēju kā ierasts ar uzliktām austiņām lasot twitteri, bet ar acs kaktiņu pamanīju ienākam ēdnīcas saimnieci. Viņas apņēmīgā gaita mūsu virzienā nozīmēja to, ka atkal kautko vajag. Pat nesaklausījo ko īsti viņa vēlas, lai mēs šoreiz ienesam, bet nevīžīgi pieslējos kājās un nesteidzīgā solī kopā ar kolēģi sekoju. 

Tikai gaitenī sapratu, ka jānes nebūs gāzes balons, trauki vai maišelis ar kartupeļiem, bet gan dzīvs cilvēks! Kad nonācām pie uzņēmuma galvenās ieejas ievērojām zaļu busiņu no kura steidzīgi izkāpa divas priecīgas kundzītes. Viņas acīmredzami priecājās, ka esam atnākuši, lai palīdzētu. Kā izrādījās palīdzība bija nepieciešama kungam, kas samulsis, pat sakaunējies sēdēja busiņa priekšgalā. Sākumā vīrs teicās, ka nekur neies uz ko kundzītes mums skaidroja, ka šis esot sakautrējies. Kā nu nesakautrēsies, ja atbrauc paēst, bet projektēšanas uzņēmums nav pat parūpējies paralēli ieejas kāpnēm uzprojektēt uzbrauktuvi invalīdiem! Savu mulsumu pārvarēju sakot ka mums nevis invalīdam jākautrējas, jo nav mums uzbrauktuves invalīdiem. Izcēlām no busiņa ratiņkrēslu, iesēdinājām vīru tajos un nesām pa ieejas kāpnītēm. Viena no kundzītēm vien piebilda, ka viņš jau 15 gadus pansionātā dzīvo un tāpēc vien ir vērts ļauties pārmaiņām 🙂 Jā, tāda laba sajūta bija pēc tam un rokas arī man nenokrita. Es ar blakussēdošo kolēģi beidzot izdarījām kautko labu un šoreiz mani pat pārņēma nelāga sajūta dēļ manas sākotnējās vienaldzīgās reakcijas uz šo aicinājumu palīdzēt.

Security Guard chronicles #4

Pēc ilgāka pārtraukuma ir tapis turpinājums rakstu sērijai par to laiku manā dzīvē, kad vēl strādāju apsardzē. Jau rakstīju kā sāku strādāt apsardzē (#1), kā sargāj (#2) un tiku paaugstināts (#3), tagad pienācis laiks pastāstīt arī par blēdībām un beigām.

Līdz ar konkurences saasināšanos arī mūsu salīdzinoši nelielajai apsardzes firmai neklājās viegli.Šefi smagi degradējās un dzēra, bet ar algu izmaksu palika aizvien čābīgāk. Mana atbildīgā darbavieta arī tika atdota citam – šefu favorītam ar ko varēja kopā iedzert un jautri patērzēt par tikai viņus interesējošām tēmām 😀 Faktiski tikām samainīti vietām – čalis no viena objekta kur bija dzērumā sastrādājis pamatīgus sūdus nāca uz manu vietu, bet es gāju uz viņa posteni otrā Daugavas pusē blakus Radisson SAS viesnīcai Kuģu ielā. Jau iepazīšanās ar jauniegūto posteni nenesa cerēto prieku, jo ēka bija ārkārtīgi nolaista, vienmēr auksta (ziemā sēdēju cepurē 24h un nosalu) un darba apstākļi apgrūtinoši dēļ saspringtajām attiecībām ar šīs ēkas administrāciju. 

Šajā objektā nevarēja tā vienkārši doties uz kādu citu posteni un laiku pavadīt tizlojoties ar paša izvēlētajiem cilvēkiem. Visi stāvēja ap vienu galdu uz kuru bija vērsts vienīgais sildītājs. Lielākā daļa laika pagāja debatēs. Biju vienīgais latvietis un turklāt universitātes laikā vēl biju pārmērīgi aizrāvies ar radikāli labējām idejām, kas protams diskusijām atņēma jēgu, bet piešķīra nepieciešamo degsmi 😀 Īpaši smagas vārdu kaujas izcēlās uz dienas beigām, kad bija jācīnās ar slāviņiem par iespēju skatīties piemēram Panorāmu nevis seriālus par Krievijas mentiem. Otrajā vietā pēc debatēm par politiku un sadzīvi sekoja cīniņš par gulēšanas laiku. Situācija bija vienkārša – ir trīs cilvēki, bet viena gulta un kādam arī jāstrādā. Tā nu visbiežāk nakts laiks tika dalīts trīs daļās un sarunāja vai lozēja kad kurš ceļas un kurš iet gulēt. Iekrist gultā pēc tam kad esi pavadījis visu dienu stāvot kājās bija neaprakstāma sajūta. Tiesa par gultu gan grūti to nosaukt, jo tas bija matracis uzlikts uz četriem krešliem, kas tāpat garantēja lūzienu pārgurušam apsargam.

Protams tie, kas netika gulēt komorkā (pieliekamā tipa telpa kur gulta) tāpat lūza nost. Iekārtojās tā ērtāk uz beņķiem un aidā klanīties pēc sapnīšiem 🙂 

Pamodināja mūs jau pastnieces klauvēšanās pie ēkas ārdurvīm. Kāds atvēra un paspēja vien nobļauties, ka rīts jau un ir steidzīgi jāceļās. Steigšus skrēju apgaitā. patiesībā pat īpaši nevēroju apkārrtni – paskatījos vai nav kāds logs izglāzēts milzīgās ēkas tālākajos galos un miers. Atvēru maiņas nodošanas žurnālu, parakstījos un laimīgs gāju mājās. Mājās ierados agri un likos uz pakas. Mani pamodināja telefona zvans. Likās esmu nesen tikai kā aizmidzis un uzreiz bija grūti saprast kas un par ko ar mani vispār runā. Vārdi kas mani pamodināja momentā bija “Objekts apzagts”! 

Sabijos, kautgan labi apzinājos, ka nekādas zādzības pēdas neemsu pamanījis un arī apgaitās gāju ik pa pāris stundām. Mierināju sevi cerībā, ka tā ir tikai kļūda. Cerības izgaisa, kad pēc pāris dienām atkal atskanēja zvans uz mājām. Pacēlu klausuli un uzklausīju šefu, kurš pieteica cikos un kur man jāierodas uz nopratināšanu pie izmeklētāja. 

Pienāca norunātā diena. Biju ļoti satraucies un ar grūtībām spēju sakoncentrēt domas, lai pēc iespējas precīzāk noformulētu visas savas aizdomas un atmiņas. Ejot uz pārrunām satiku kolēģi, kas vienmēr apsardzē bija jau slavens ar savu precizitāti un visu noteikumu ievērošanu. Pirms ieiet izmeklētāja kabinetā paspējām pārmīt vien pāris vārdus, bet ar to bija gana, lai nedaudz nomierinātos. Izrādījās, ka par zādzības laiku nekas nav zināms, jo pazudusi biroja tehnika no vadības kabinetiem. Galvā ātri poārtinu filmu un gar acīm zibēja ēkas pārvaldnieces regulāri izvešanai iesaiņotās kastes ar viņas parakstītām atļaujām, pavadzīmēm un pilnvarojumiem 🙂

Izmeklētājs likās tīri sakarīgs, bet stings vīrs. Lika mums abiem rakstīt paskaidrojumus par notikušo un paralēli sāka psiholoģisko apstrādi (laikam saprata, ka pret apsargiem un policijas pulkveža padotajiem fiziskais nebūs īsti vietā). Dažādi jautājumi un mēģinājumi nostādīt mūs vienu pret otru vai pat citiem kolēģiem nāca pār izmeklētāja lūpām kā no pārpilnības raga. Turējāmies. Tas vilkās kādu stundu līdz noslēdzās bez jūtamiem panākumiem vien to, ka abi ar kolēģi bijām nonākuši pie kopsaucēja – vainīga varētu būt pati ēkas administrācija, kurai vienīgajai ir tiesības atļaut jebkādu materiālo vērtību izvešanu no ēkas, bet droši par to nevaram būt.

Vēl pēc pāris nedēļām atnāca man vēstule, ka jāierodas uz tiesu liecināt, bet es neaizgāju. Neaizgāju, jo bija tas viss jau līdz kaklam. Pa tām pāris nedēļām biju bedzis savu darbu apsardzes firmā, jo algu izmaksas bija jau iekavētas par vairāk kā diviem mēnešiem. Turpināju strādāt skolā Rīgas centrā par sargu, mācīties un pasīvi meklēju labāku nodarbošanos. 

Nobeigumā es gribētu vien piebilst, ka ne visi apsargi ir dzērāji, analfabēti vai atsaldēti skapji. Es satiku arī lieliskus cilvēkus, kas mācījās, strādāja, lai pabarotu ģimeni un arī tādus, kas bija vienkārši labi cilvēki 🙂

 

Šitas bija veltīts Jums: Kingkongs, Cis, Ribij glaz, Čečens, Normerovšiks, Fannis un pārējie kam neatceros iesaukas…

 

turpinājums visticamāk nebūs!

Es nerakstu par IT

Es tiešām nerakstu par IT! Arī šis nav raksts par to. 

Parasti apmulstu dažādu izklaides un joku portālu sniegto jautrību priekšā. Paranormālās parādības un kukaiņveidīgie no pašmājām, kroplīši no brūnā lāča zemes, nemaz nerunājot par daudzajiem buržuāzistiskās rietumu civilizācijas smieklu bastioniem, kas tiek caurstaigāti ikdienu! Un tomēr šodien mani visvairāk priecēja tieši pašmāju It censoņi. Visvairāk bija pacentušies Krabjiem eLVē īstenākie labvēļi un entuziasti 😀 Tā nu pirms kādām četrām stundām @Sumpurnis iečivināja ziņu, kas beidzot lika man smaidīt. Krabjiem bija uz neilgu laika sprīdi mainījis dizainu un mērķauditoriju. Tas izskatījās ŠĀDI. Izmantojot savas IT jomā līkās rokas ar milzu piepūli izspiedu no sevis printscreen saglabāšanas darbību, kas savukārt vainagojās ar diletantiskiem panākumiem un lieku 2,84 MB (2 986 038 bytes) vietas rezervāciju uz cietņa.

Lūk tādēļ arī es laikam nerakstu par IT, jo bieži ir tā kā agri no rīta ceļoties paņem zeķes, paod un saviebies saproti ka tās ir aizvakardienas zeķes, kuras aizmirstas ielikt veļas kastē. Piemēram kāds mans draugs nesen tikai sāka strādāt IT jomā par tīklu administratoru. Viņam piezvana no kāda samērā prestiža Rīgas vīnu veikala ar prasībām risināt office faila problēmas. VNC tiek laists darbībā un tā nu vīna veikala darbinieks pašapmierināts sēž pie letes kamēr datoriķis lien viņam redzot veikala kompī. Diemžēl vai par laimi notika neliela kļūmīte meklējot nestrādājošo failu, kā rezultātā uz desktopa atvērās mapīte ar “drillman in gayland” tipa  attēliem. No abām pusēm telefonā iestājās mulss klusums un šķiet neviens no sarunas biedriem nevēlējās uzzināt kam īsti pieder fotoaparātu brīžiem aizsedzošais un ar pamatīgu villaini segtais dibenvaigs 😀 Klusumu pārtrauca meklētā faila atrašana, ko pavadīja vīna veikala darbinieka gari stiepts un atvieglots izsauciens: “Jāaaaa”. 

gayman

Nerakstu es par IT un .

Birku mākonis