daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘lasīt’

Mazais lords Fontlerojs

Es neesmu baigais grāmatu tārps. Patiesībā manu interesi par grāmatām varētu nodēvēt par dižķibeli.

Tā nav ne U, ne V veida dižķibele, bet gan  riktīgs HVZ veidīgs flegmatisms. Grāmatas kādreiz lasīju daudz – protams manu iecienītāko žanru “dēkas un piedzīvojumi”, “vietas un ģeogrāfija” vai “vēsture” klasika tika izsmelta visai ātri un noveda mani pie pilnīgas stagnācijas šajā lauciņā. Pa retam palasīju kādu uzdāvinātu grāmatu vai arī vienkārši izšķirstīju un pārlūkoju attēlus vēstures enciklopēdijās un karšu atlantos. Tas bija manas grāmatu lasīšanas dižķlibeles zemākais punkts. Līdzīgi, kā valūtas fonds un Eiropas naudas maisi tagad stutē Latvijas ekonomiku arī es ik pa laikam mēģināju veikt zināmas korekcijas un atdzīvināt savu lasītkāri. Uz brīdi tas liekas izdevās, kad ar milzu aizrautību izlasīju Grūtupa grāmatu “Ešafots”. Toties manas luterāņu draudzes mācītāja dāvinātais “Dieva āmurs” lasījās līdzīgi kā Ļeņina komunisms – solis uz priekšu, divi atpakaļ. Ik dienas lasot šo grāmatu pieķēru sevi pie domas, ka ik reiz pāršķirot lapu cītīgi ievēroju lappaspuses numuru. Tā tas protams turpināties nevarēja.

Šoreiz mani izglāba atvaļinājums. Laiks grāmatatu lasīšanai atradās pats no sevis – katrreiz, kad nācās doties uz Rīgu un gaidīt pie veikaliem, zobārstiem, frizieriem, luksaforiem (labi, šito gan es pārspīlēju), vilku ārā savu jaunāko iemīļoto grāmatiņu. Literatūras izvēle arī gaužām vienkārša un reizē jauka – “Mazais lords Fontlerojs” (Bērneta F.H.). Kā līdz tai nonācu savā cienījamajā vecumā? Atbilde  – vecākajam dēlam devām, lai trenējas lasīt pa vasaru. Tā nu mēs abi ik dienas sacentāmies cik tad tālu kurš no mums ticis.

Varu droši ieteikt šo grāmatiņu ikvienam lasītpratējam un jebkura vecuma cilvēkam, jo stāsts ir jauks, ar prognozējami labām beigām un vienkārši uztveramu vēstījumu. Turklāt dižķibeles laikam ārkārtīgi piemērota, sapņaina lasāmviela, kas stāsta par maza puikas (kādi mēs visi reiz esam bijuši) neticamajiem dzīves pavērsieniem ($$$) un pret labestību nocietinātu siržu atkausēšanu.

Lai viegli lasās 🙂

Advertisements

lasu lasi lasiet lasīt lasot las…

Laikam tiešām esmu kārtīgs “Baltijskij gorjachij parenj“, jo nav pirmā reize, kad atšķirībā no citiem blogeriem par kautko uzrakstu tikai pēc projekta iešupošanās 🙂 

 Šoreiz divi nelieli stāstiņi un pārdomas par lasīšanu 🙂

Stāsts “Lasīt“:

Atnācu uz darbu tā pavēlāk tāpēc nekādu darba ražīgumu tāpat neizdotos sasniegt un vienīgais produktīvais risinājums likās sākt lasīt. Un tiešām, tas izdevās, jo tiešām sāku lasīt. Lasot sapratu, ka kautkaa paaraak daudz teksta saspiests vienaa lapaa, kas kontrastē ar ļoti mazo sadaļu daudzumu. Likās pat, ka neko tā īsti vairāk par virsrakstiem neizdosies man palasīt. BET balsot tikai par virsrakstiem nav jēgas! Pavēros, kas būs tālāk – viss lieliski, vairākus rakstus tā izdevās izlasīt. Žēl tikai, ka lai nonaktu atpakaļ pie virsrakstiem jāšķir atpakaļ lapa kuru bija izdevies jau izlasīt 😦 Sākumā  to neievēroju un vēru visu lasāmvielu ciet, un man nācās atkal un atkal no jauna vērt visu vaļā kamēr pie tā pieradu 😀

Stāsts “Lasi“:

Kādu brīdi atpūtos, bet prāts teica priekšā: “Lasi!”. Atkal ķēros klāt lasīšanai 🙂 Šoreiz tas veicās raitāk, jo bez izteikti lielā drukā redzamajiem virsrakstiem ievēroju arī daļu no teksta. Vienā brīdī pat sanāca slinkums lasīt ko tālāk, jo minimālu ieskatu par tematu biju guvis. Ķēros klāt aktīvai balsošanai! Lielais sadaļu daudzums manu balsošanas vēlmi tikai pastiprināja. Nepagāja ilgs laiks, kad pat ātrais Google Chrome bija pārslogots ar vienuviet neskaitāmu atvērto lapaspušu daudzumu. Nācās iesvīst kamēr visas aizvēru, bet man par prieku uz titullapu atpakaļ ne reizi nebija jāšķir 🙂

Pārdomas par abiem stāstiem:

Lasīt” un “Lasi” lasīju ar neviltotu interesi. Diemžēl vai varbūt par laimi ne reizi nepameta sajūta, ka lasu un balsoju minimalizēta tipa DIGG lapās. “Lasīt” mani apgrūtināja tas, ka nepārtraukti jāiet atpakaļ uz sākuma lapu pēc katra raksta apmeklešanas. Savukārt “Lasi” dēļ savas pārdomātības pat iedvesa nelielu slinkumu 😀  Anyway… Visu cieņu autoriem!

Birku mākonis