daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘mācības’

Mēnesis uz Ledus

Nu jau mēnesis apritējis kopš mācos slidot. 

Uzsāku šo lietu, jo vienmēr esmu vēlējies to iemācīties, bet nekad nav bijusi iespēja tam pieķerties tā nopietnāk. Turklāt tas ir mans tēva pienākums turēt līdzi dēliem – īpaši vecākajam, kas nopietni nodarbojas ar hokeju. 

Lūk kāpēc nolēmu to vispār darīt: http://youtu.be/mYGyAP7vsQI

 

Ja man būtu kā īpaši atgadījumi jāuzskaita visas tās reizes, kad mācību procesā esmu atradies guļot uz ledus un ar seju pret debesīm, tad tas kļūtu garlaicīgi – joprojām tādas epizodes ir ikkatrā slidošanas reizē. 

Mācība ko guvu vakardien izsaka visu – man beidzot pēc 1 mēnesi ilgas slidošanas uzasināja slidas. “Super!” es nodomāju, bet viss nebūt nav tik vienkārši.

Tā es vakardien vakarā nolēmu aizbraukt pēc ilgiem laikiem uz Olaini un slidošanas reizi aizvadīt nevis uz ierastā Jaunolaines uzlietā ledus, kas tagad nokusis, bet gan Olaines slidotavā. Aizbraucu – tur vien 7 slidotāji, jo normāli cilvēki šādā draņķa laikā pat suni no mājas nedzen laukā. Sasienu slidas, braši metos uz ledu. 7 slidotāju acis pievērstas man, jo katrs brīnās un acīm skata jaunpienācējus – novērtē tos un domā par to, lai uz laukuma būtu vairāk “skābekļa” pašam. uzreiz pamanīju starp viņiem arī pirms kāda mēneša turpat satiktos slidotājus, kastoreiz tur spēlēja publisko hokeju. Nolēmu viņu acis priecēt ar savu prasmju acīmredzamo izaugsmi un slaidā hokejista lēcienā šķērsoju bortu. 

Jau pēc trīs soļiem sapratu, ka nekas nav tā kā bija vēl aizvakar. SLIDAS UZASINĀTAS! Ātrums cits protams, bet nemākuļa bremzēšana ar tādām izskatās vēl graciozi tizlāka nekā toreiz, kad pirms vairākām nedēļām turpat to mācījos darīt. 

Protams labi noslidojos, bet šķita, ka daudzas lietas jāsāk apgūt no jauna. 

Mācības turpināšu šodien! Ceru, ka gulēt uz ledus un vērot debesis nenāksies, jo Olaines slidotavai ir jumts.

Image

vecākais dēls uzsāk skolas gaitas

Oficialā daļa…

 

https://i1.wp.com/lh3.ggpht.com/bonkajs/SLxt25BTKhI/AAAAAAAAC1E/i1juezZc1QI/Roberts%201.septembris_1.09.2008_010.jpg

Lielie ved mazos…

 

https://i0.wp.com/lh3.ggpht.com/bonkajs/SLxuTdmFrCI/AAAAAAAAC3I/AjIQFYRNmX0/Roberts%201.septembris_1.09.2008_026.jpg

klasē…

 

 

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SLxusLtxwmI/AAAAAAAAC5c/TcGO5KMmr5M/Roberts%201.septembris_1.09.2008_046.jpg

Neviltots prieks par iespēju iet mājās…

 

https://i1.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SLxvOACFbXI/AAAAAAAAC70/Akp6iSbxdMo/Roberts%201.septembris_1.09.2008_064.jpg

Lai Tev labas sekmes dēliņ 🙂

Puķu deficīta diena ir klāt!

Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!

Ar šo pantiņu daudziem asociējas skolas gaitas un 1.septembris. Tā tas ir arī man. Tiesa, mācības es sāku uzreiz ejot Rīgas 3. vidusskolas 2b klasē. Noptikums bija gana liels un iespaidīgs, ko vēl pastiprināja automātiskā uzņemšana oktobrēnos tagadējā Okupācijas muzeja telpās. Piesprauda zvaigzni un palaida skolā 😀

https://i1.wp.com/lh3.ggpht.com/bonkajs/SK7rR9EFNyI/AAAAAAAACp0/a4r5cRTY4Xs/Gata%20berniba_albums_2_1985-1992_lapa_13_003.jpg

Klase tolaik bija liela, jo vienā klasē bijām laikam krietni vairāk par 30 skolēniem. Tas man šķiet krietni pārsniedz mūsdienu Latvijas skolu klases skolnieku vidējo skaitu.

https://i1.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK7rUHW_IFI/AAAAAAAACp8/2uEnwfP0G5Q/Gata%20berniba_albums_2_1985-1992_lapa_14_001.jpg

Bailes, prieks, satraukums raksturo manas tā laika izjūtas, jo viss šķita tik neparasts un svešs. Tas bija jauna dzīves posma sākums. Vēlāk arī sapratu, ka bailes un satraukums bija vispiemērotākās izjūtas, lai raksturotu skolas dzīvi un mācības (mocības) 😀 Protams bija arī prieks, bet tas parasti skolas brīvlaikos 😀

Šī gada 1.septembris man atkal ir īpašs, jo mans vecākais dēls uzsāk savas skolas gaitas Olaines 1. vidusskolas 1b klasītē! Ceru vien, ka dēlam skolas gaitu izdošanās nebūs atkarīga no “pareizajām” skolotājām iedoto puķu daudzuma 😀

Nedaudz atkāpjoties no temata varu piebilst par skolas grāmatām. Latvijā pašlaik ļoti aktuāla ir diskusija par skolas grāmatu iegādes lielajiem izdevumiem, kas laikam pārsvarā gulstās tieši uz vecāku pleciem. Šajā sakarā es gribētu uzslavēt Olaines 1. vidusskolu, kura pati ir gādājusi, lai vecākiem (vismaz 1.klasē) grāmatas nebūtu jāpērk! Vienīgie vecāku (mūsu) izdevumi bija saistīti ar dažādām darba burtnīcām, penāļiem, sokolas somu un citām vajadzīgām lietām 🙂

Birku mākonis