daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘mikrorajons’

latvieši vs latvijieši

Latvija ir skaista valsts ar vēl jaukākām divām tautām, kas to apdzīvo – latviešiem un latvijiešiem 🙂

Latvijas sadalījums pēc iedzīvotāju piederības:

*latvieši ~ 60%

latvijieši ~40%

(* – latviešu statistikā nav izdalīti čangaļi un čivļi, kas faktiski par lielāko Latvijas nāciju ieceltu latvijiešus)

Abas tautiņas sadzīvo visnotaļ lādzīgi un ir pat izdomājušas dažādus otru tautu apzīmējošus mīļvārdiņus – gansi, urļiki, labatije, utainie, labusi u.c..

Tā nu arī es, Rīgas mikrorajona Ziepčika bērns, kas izaudzis un nu nokļuvis Rīgas guļamvagoniņā – Olainē šad un tad pamanu etniskās atšķirības starp šeit dzīvojošajiem latviešiem un latvijiešiem.

Nesens notikums ar latvijiešiem :

Nāku mājās, redzu 2. stāvā visi logi vaļā, uz lodžijas tiek cepts šašliks un mīlīgie, melnīgie dūmi nebēdnīgi tik rāpjas uz augšu pa piecstāvu mājas sienām. Paliek pat nedaudz bail redzot, ka uz padomju laikā būvētās lodžijas sanākuši teju vai visi 2. stāva kaimiņi. Šur tur uz lodžijas stāvošo rokās redzams pa kādai alus pudelei un arī kāda nezināma tilpuma caurspīdīgas dziras piepildīta pudele, kas apceļo ikkatru uz lodžijas klātesošo. Protams neizpaliek arī nebeidzami latvijnieciskas mūzikas skaņas, kuru skaļums liek klātesošajiem pasākuma dalībniekiem droši vingrināt balsis un izkliedzot pa kādam mātes vārdam pierībināt citādi kluso miestu. Bet nu OK, tusiņš ir tusiņš.. to var redzēt un arī dzirdēt 🙂

Nesens notikums ar latviešiem :

Eju prom no mājām, redzu 3. stāvā visi logi vaļā, uz lodžijas nav neviena, tikai biezie rakstotie aizkari viegli šūpojas gar atvērtajiem logiem. Varētu likties, ka šis dzīvoklis ir tukšs, bet tā nu vis nav, jo nebeidzami ritmiskas, skaļas un pārdroši vācu valodā dziedošas mūzikas skaņas (skan Rammstein) pierībina citādi kluso miestu. Pie sevis vēl nodomāju, ka laikam kāds tusiņš, bet patiesībā viņi vnk. klausās mūziku. Eju tālāk, lai drīz atgrieztos…

nāku atpakaļ uz mājām, redzu 3. stāvā visi logi vaļā, uz lodžijas nav neviena, tikai biezie rakstotie aizkari viegli šūpojas gar atvērtajiem logiem. Varētu likties, ka šis dzīvoklis ir tukšs, bet tā nu vis nav, jo nebeidzami ritmiskas, skaļas un pārdroši vācu valodā dziedošas mūzikas skaņas (skan Otrā pasaules kara laika vācu marši) pierībina citādi kluso miestu. Ieeju mājās un saprotu, cik tomēr ļoti jauka vide man un maniem bērniem šeit visapkārt… gansi, urļiki, labatije, utainie, labusi + vēl kāds sērīgs latviešu nacītis 😀

Advertisements

Birku mākonis