daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘news’

Izrādās esmu ietekmīgs

Šodien pavisam nejauši uzzināju, ka esmu ietekmīgs 😀 Pabeidzu šķirstīt lasipunktseLVē  jaunākos blogu un portālu ziņu rakstus, par dažiem nobalsoju un intereses pēc piekāpu sadaļā “Tops -> lasītāji”. Pēc neliela apjukuma secināju, ka esmu kļuvis par nedēļas ietekmīgāko lasītāju!

Lūk arī to apstiprinošais ekrānšāviņš:

https://i1.wp.com/img396.imageshack.us/img396/47/lasitop27102008ak2.jpg

Mani ļoti iepriecina arī trešā vieta kā aktīvākajam lasītājam. Turklāt, ja esmu pareizi sapratis, tad jo zemāka vieta zem aktivitātes un āugstāka pie ietekmes, jo precīzāk un labāk lasītājs novērtē rakstu. Tātad balsojis neesmu nemaz arī tik daudz cik varētu, bet tie raksti par kuriem nobalsoju iespējams tiešām ir šedevri eLVē lasītāju lokam 🙂

Pārlūks ar lielo G

Manuprāt pēdējo dienu aktualitāte internetā Nr. 1 ir ziņa par iespējamo Googles iesaistīšanos interneta pārluku cīņā 🙂

Par to raksti jau atrodami vairakos pasaules lielajos blogos (piem: mashable, techcrunch u.c.).

Pats jaukākais šajā visā ir tas, ka Google par savu jauno interneta pārlūku informēja pasauli izmantojot komiksu. Projekta nosaukums visnotaļ daudzsološs – Google Chrome. Diemžēl nekas līdz vakardienai netika ziņots par iespejamo pārlūka iznākšanas datumu, bet kautkādu informāciju par pašu izstrādājumu varēja smelties tajā pašā komiksā un tā aprakstā. Daži interneta censoņi un blogeri jau pat paspēja internetā publicēt iespējamā Google Chrome interneta pārlūka ekrānšāviņus 🙂

Palasot komiksu un aplūkojot ekrānšāviņus nopriecājos par dažām lietām – radīts caur open source (izmantos Webkit) un speed dial logi, kas noskatīti no Operas!

Ilgi uz Google atbildi jāgaida nebija, jo no vakardienas arī Googles officiālajā blogā ir publicēts raksts, kas apstiprina baumu patiesumu!

https://i0.wp.com/upload.wikimedia.org/wikipedia/en/7/74/Google_Chrome_Logo.jpg

Pārak sacerēties es nevienam gan neieteiktu, jo pat paši pārlūka veidotāji raksta: “This is just the beginning — Google Chrome is far from done.” Un tomēr tas vien, ka Google ir nolēmusi spert ļoti drosmīgu soli un mēgināt iekortelēties pasaules interneta pārlūku vidē ir manuprāt pat vairāk nekā apsveicami. Ņemot vērā milzīgās Google iespējas (gan materiālās, gan fiziskās), man nav grūti iedomāties Google Chrome ka vienu no pasaulē lietoto interneta pārluku līderiem lietotaju daudzuma ziņā.

Ja dos, ņemšu 🙂

un paņemt var no ŠEJIENES!

Temata sestais raksts

Šis ir temats par kuru man pat ir jau apnicis rakstīt, jo jau esmu piecus rakstus par to uzcepis:

Šoreiz ļaušu izteikties manuprāt gudrākiem un daudz zinošākiem prātiem:

Аҧсны & Хуссар Ирыстон vs საქართველო

Tas nu reiz ir noticis un Аҧсны (Abhāzija) un Хуссар Ирыстон (Dienvidosetija) kā neatkarīgas valstis ir atzinis kaimiņu lielais, drūmais (varbūt arī brūnais) lācis 🙂 Liekas kautkā pamaz ? Diez vai, jo tie ir 17,075,400 km², kas pārsniedz 10% no visas Zemeslodes sauszemes platības. Daži ziņu avoti arī liecina, ka sensenais kaimiņu lāča pakalpiņš balto krievu vadonis arī grasās drīzumā atzīt abas republikas. Tātad vēl 207,600 km², jeb ~3 Latvijas 🙂 Kad pienāks pašas Latvijas kārta to darīt un vai tā vispār pienāks rādīs laiks 🙂

Kamēr საქართველო (Gruzija) tikai bļaustās un taisa traci, atzīmējot šo notikumu, abās republikās jau notiek vispārējas orģijas 😀

Lai dzīvo tautu draudzība!

Bet kā tad ar Gruziju?

Pirms vairākām dienām rakstīju rakstu “bet kā tad ar Osetiju“. Savas domas par pašnoteikšanās tiesībām osetīnu nācijai neesmu mainījis. Mainījusies ir tikai attieksme pret Gruziju. Domāju, ka reti kurš saprātīgs cilvēks mēģinās iestāstīt, ka Gruzijas iebrukums Dienvidosetijas apgabalā nebija kļūda. Jā, tā zināmā mērā bija kļūda par kuru šobrīd augstu cenu maksā Gruzijas civiliedzīvotāji un valsts budžets. Civiliedzīvotāji bēg, vai arī iet bojā, kamēr valsts budžets zaude milzīgas naudas summas, kas tika ieguldītas gan civilajos, gan arī militārās infrastruktūras būvēs. Lielisks piemērs:

Man līdz pat šim brīdim nav īsti skaidrs kā Gruzija bija iedomājusies Dienvidosetijas atkalapvienošanu ar Gruziju izmantojot militāru spēku. Pirms Krievijas iejaukšanās Gruzijas armija pat nespēja ieņemt Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali, kas atrodas Pie pašas robežas ar Gruzijas kontrolētajām teritorijām. Lieki piebilst, ka šāda veida nespēja ātri manevrēt Gruzijai raksturīgā, kalnainā apvidū ātri atmaksājās pēc pirmo Krievijas armijas vienību ierašanās. Gruzijas armija panikā bēga atstājot aiz sevis pilnīgi visu ar atrunu, ka visi itkā brauc aizstāvēt Gruzijas galvaspilsētu Tblisi 🙂

Protams līdz ar Gruzīnu aiziešanu sākās etniskā tīrīšana Dienvidosetijas teritorijā un kaujas starp pašpasludinātās Abhāzijas republikas un Gruzijas armijas vienībām Kodori pārejā. Lielisks piemērs:

Paralēli etniskajai tīrīšanai seperātiskajos Gruzijas apgabalos Krievijas armijas priekšējās, ātrās, motorizētās vienības siro pa Gruzijas vidieni un reāli bloķē satiksmi starp Gruzijas austrumiem un rietumiem. Par zaudējumiem šķiet runāt būtu lieki, jo cilvēka dzīvība nav izmērāma, tāpēc rakstīšu par ieguvumiem:

Gruzijas ieguvumi:

  • Kopš kara sākuma Gruzija ir pasaules ziņu centrā aizēnojot pat Pekinas olimpuskās spēles.
  • Gruzija ir atradusi sev dzirdīgas ausis rietumu “pūstošās” demokrātijas un kapitālisma pārņemtajās valstīs, kas savukārt jau faktiski nodrošina šīs valsts tālāku pastāvēšanu (tiesa gan bez autonomajām republikām :D) un militāru un sociāli ekonomisku tuvināšanos rietumiem.

Dienvidosetijas ieguvumi:

  • Gandrīz 100% neatkarība (balstoties uz Kosovas piemēra) un/vai teritoriāla integrēšanās Krievijas Federācijā!
  • Etnisko tīrīšanu rezultātā Dienvidosetija kļūst par mononacionālu teritoriju, kas jau garantē atbalstu seperātismam.

Daži mani pļekstieni par šo tēmu:

  • Gruzijai jau sen vajadzēja pieņemt reālo situāciju un demonstrējot savu labo gribu atļaut veidot neatkarīgas Dienvidosetijas un Abhāzijas valstis.
  • Krievija protams ir nodemonstrējusi spēku, bet šoreiz tas viņai nācis kā “lāča pakalpojums”, jo arī citas reģinona valstis baidoties no Krievijas iejaukšanās centīsies kļūt militāri spēcīgākas un mazinās Krievijas ietekmi reģionā.
  • Eiropas Savienība ir ieguvusi jaunu ieganstu un iespēju reorganizēt savu enerģētikas politiku, mazinot atkarību no Krievijas federācijas dabas bagātībām.
  • ASV hegemōnijai un pasaules policista lomai atkal ir iespējas izpausties pierādot tos ideālus kurus šī valsts cenšas sludināt publiski 😀
  • Visvairāk protams žēl Konfliktā iesaistītās valstis, bet bez tām nav tālu jāmeklē potenciālās konflikta atkārtošanās vietas – RietumUkraina vs. AustrumUkraina, Azerbaidžāna vs Armēnija, Moldova vs Piedņestra un daudzi citi reģioni pārējā pasaulē!

Ilgu mūžu Gruzijai!

https://i0.wp.com/upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0f/Flag_of_Georgia.svg/800px-Flag_of_Georgia.svg.png

bet kā tad ar Osetiju!?

Vispārēja informācija:

Osetija ir reģions Kaukāza kalnos, kuru apdzīvo galvenokārt osetīni.
Osetīnu kopskaits pasaulē tiek lēsts uz aptuveni  700000 , no kuriem 515000 dzīvo Krievijas Federācijā, Gruzijā – 100000, pārējie galvenokārt Turcijā.
Politiski Osetija sadalīta starp Krievijas Federāciju un Gruziju. Krievijas Federācijas sastāvā ietilpst ZiemeļOsetija-Alānija un Gruzijā ietiplst DienvidOsetija. Šeit jāpiebilst, ka apzīmējums Alānija iekļauts Krievijas Federācijas sastāvā esošajai Osetijas daļai pateicoties tam, ka osetīni tiek uzskatīti par viduslaikos eksistējušās Alānijas un alānu tautas pēctečiem. Abas osetīnu republikas eksistē kā autonomās republikas, bet atšķirība starp viņām ir tāda, ka Gruzijas sastāvā esošā republika ir nosacīti neatkarīgāka un to arī apliecina viņu 2006.gadā rīkotais neatkarības referendums un nodrošina uz Gruzijas-DienvidOsetijas robežas esošie Krievijas “miera uzturēšanas spēki”.

Skarbā realitāte:

08.08.2008 šis tas nedaudz mainījās – sākās aktīvā karadarbība, kuras patiesais iniciators man personīgi vēl joprojām nav skaidrs (Gruzija vai Krievija).

Skaidrs ir tas, ka Gruzijas spēka pielietošana nav izdevusies, jo jau šodien viņi lūdz pamieru ar Krieviju. Bet jautājums, kas daudzus uztrauc daudz vairāk ir tas vai Gruzijai bija tiesības uzbrukt un Krievijai aizsargāties arī faktiski uzbrūkot!?

daži mani pīkstieni par labu Gruzijai:

  • DienvidOsetijas republika nav oficiāli atzīta kā neatkarīga valsts un tādejādi tā joprojām uzskatāma par neatņemamu Gruzijas sastāvdaļu.
  • Kad norisinājās karš Čečenijā, kas arī alka pēc neatkarības, pasaule tikai vēroja un oficiālā nostāja bija, ka tās ir Krievijas iekšējās lietas, jo tā ir Krievijas Federācijas teritorija. Situācija DienvidOsetijā Gruzijas armijas iebrukuma brīdī bija līdzīga – tā ir Gruzijas teritporijas sastāvdaļa, kas draud sagraut valsts vienotību.

daži mani pīkstieni par labu Osetijai (un laikam arī KF):

  • DienvidOsetija ir republika, kurā 66,2% no visas republikas iedzīvotājiem ir osetīni – tas viņiem neapšaubāmi dod tiesības pašiem kā tautai noteikt savu likteni (līdzīgi kā ar latviešiem).
  • DienvidOsetija manuprāt nav ne ar ko sliktāka par piemēram Kosovu, kas pateicoties tieši Rietumvalstu spiedienam ieguva sev neatkarību.

mans ieteikums situācijas normalizēšanai:

  • Gruzijai jāatsakās no DienvidOsetijas ar noteikumu, ka jaundibinātajai, neatkarīgajai republikai tiek pievienota Kreivijas Federācijas sastāvā esošā Ziemeļosetijas autonomā republika. Osetīniem būtu sava valsts ar aptuveni 700000 iedzīvotājiem, Krievija un Gruzija varētu atvilkt savus spēkus no reģiona jo nebūtu ko vnk. sargāt vairs 😀 Turklāt abas parādītu savu “demokrātisko” seju visai pasaulei 🙂

Lai dzīvo neatkarīga Osetijas Republika!

Mans iecienītākais ziņu kanāls iekš Youtube

Pazīstu daudzus cilvēkus, kas ne tikai lasa dažādas ziņas internetā, bet arī izmanto iespēju skatīties ziņu video. Viena no iespējām ir skatīties dažādus Youtube ziņu video kanālus. Un kamēr kāds mans darba kolēģis nepārtraukti slavē BBC par to, ka tas redziet ir kolosāli klasisks ziņu dienests ar nebeidzami klasiskām un kvalitatīvām ziņām, es izvēlos ko citu! Mana izvēle ir AlJazeeraEnglish 🙂

Jā, jā… kāds mani nosauks par Osamas pakalpiņu, kristiešu pasaules uztveres grāvēju vai pat vēl sazin kā vēl, bet es nu gan šoreiz palieku pie sava 🙂

AlJazeeraEnglish galvenokārt mani piesaista ar ziņām, raidījumiem, intervijām un problēmsituācijām no tādiem reģioniem par kuriem informācija rietumu pasaules ziņu dienestos netiek plaši atspoguļota, jo to pašlaik īpaši nodarbina Obamas vs McCain tesiņš ASV priekšvēlēšanu sprintā, Pekinas olimpiāde un naftas cenu kāpums! Šeit gan lieki piebilst, ka arābiski es “ņi bum bum” un manis pieminētais ziņu dienests tiek atzīts tikai angļu valodā.

Birku mākonis