daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘Nopietni’

7 gadu kāzu jubileja

Jau pagājuši septiņi gadi kopš esmu iestūrējis laulības ostā. Kā jau dzīvē gadās iet visādi – ir savi kāpumi un kritumi. Pirms tam visi domā, ka tas uz mūžu, bet laulība nav seifs kuru var aizslēgt, atslēgu izmest jūrā un aizmirst.

Patīk vai nepatīk, bet cilvēks ir būtne, kas dzīvo kontaktā ar apkārtējiem. Tas rada gan jaukus, gan bēdīgākus brīžus arī laulībā. Kāzu dienā bija gan saule un karstums, gan arī negaiss. Līdzīgi varu teikt par savu laulību. Un vairums teiks, ka tas tikai uz labu, jo citādāk nebūtu interesanti. Piekrītu – ir pat ļoti interesanti!

Šis gads vispār kontrastē ar iepriekšējo. Piemēram apsveicēji – pirms gada vienīgais cilvēks, kas neapsveica ar kāzu gadadienu bija mans tēvs, ko viņam arī pēc tam joka pēc aizrādīju, šogad viss tieši otrādāk – atcerējās tikai viņš. Bet pārējiem nav jājūtās vainīgiem. Es pats nosēdēju darbā līdz gandrīz deviņiem vakarā un nekādu atzīmēšanu šogad pat nebiju ieplānojis.

Septītā kāzu gadadiena vēl tiek dēvēta par vara vai vilnas kāzām, bet nevajag man tās vara monētas pilnu māju, tas nav tas dēļ kā precējos. Dažkārt vispār ir neiespējami atbildēt uz jautājumu kāpēc vispār jāprecās. Kam tas mūsdienās vajadzīgs? Laulību solījums ir tikpat virtuāls, gaisā pakārts un maināms kā jebkurš cits cilvēka dots solījums. Tie ir tikai vārdi, kas pateikti svinīgā reizē. Vai ir, kas vairāk? Tikai katra paša sirdsapziņa ir tas, kas nosaka to, kā laulātie dzīvos pēc kāzām un cik kāzu jubilejas sagaidīs kopā. Vai domājat, ka tam kāds sakars ar to, kur slēgtas laulības? Nē! Baznīca vai dzimtsarakstu nodaļa nemaina neko abu laulāto uzvedībā, iekšējā pasaulē, vēlmēs un būtībā. Baznīcā slēgtās laulības brīžiem pat šķiet pārāk mākslīgi stutētas, lai vēl kāds ‘tur augšā” arī apstiprina, ka laulība būs izdevusies un tur pie vārda atlikušo dzīvi. Dzimtsarakstu nodaļā viss nav tik ārišķīgi un svinīgi, bet kāzu viesiem neieteiktu likt derības uz tādu kāzu neizdošanos! Jāsaprot, ka viss ir katra paša rokās un maģiskajā, likteņa dotajā mijiedarbībā starp abiem laulātajiem.

Esmu laulājies baznīcā, bet nezinu kāpēc, jo atšķirību starp sevi un citiem neredzu – dzīve iet savu ritējumu, cilvēku tikumi un netikumi paliek tādi kādi tie ir un nekas to nespēs mainīt. Runāju gan es tikai par sevi, par savu nekomunikablo būtību, nepakļāvīgo raksturu un man vien zināmas taisnības meklējumiem.

Vakar vakarā jaunākais dēls mani iepriecināja, kad sāka uzdot dažādus jautājumus par to, kādas bija viņa vecāku kāzas. Viņa vecākais brālis tās skatīja savām acīm un iespējams kautko atceras. Varbūt cilvēkiem jālaulājas tikai mūža nogalē, kad dzīves pieredze uzkrāta un arī bērni var piedalīties skaistajā notikumā. No otras puses tas vēl vairāk palielinātu vientuļu bērnu un šķirtu pāru skaitu, jo nez vai būs daudz tādi pāri, kas nodzīvojot divdesmit gadus laulībā pateiks, ka ne mirkli nav šaubījušies par savu izvēli. 😀

Rūgts!

TA 22.08.2008-10.09.2009

Šodien biju uz Jelgavu, lai mēģinātu iziet automašīnai tehnisko apskati. Ierados Jelgavas CSDD jau 10:30, bet rinda bija tik liela ka nācās tajā iestāties vēl uz ielas esot. Paidīju ilgi, bet pacietīgi. Šī bija pirmā reize, kad pats eju savam auto tehnisko apskati un tāpēc iekšēji biju satraukts. iepriekšējā apskatē manam auto iedeva vienu punktu par stāvbremzi, tagad baidījos par to pašu un ritošo daļu.

Pienāca mana kārta.

Iebraucu iekšā un TAS sākās.  Gaismu pārbaude, kuras rezultātā man par lielu pārsteigumu atklājās, ka nedeg aizmugurējais numura apgaismojums 😦 Jau nepajokam saskābu… Sekoja bremžu,  ritošās daļas un dzinēja pārbaude. Ritošās daļas pārbaude mani nobiedēja… viss grab un klab – auto tiek drebināts un visu laiku klab, bet inspektors tik raksta un raksta 😀 Pēdējā notiek izplūdes gāzu pārbaude… ātri un bez liekām problēmām.

Gaidu spriedumu un savā prātā jau skaitu cik punktus būšu nopelnījis.Inspektors līdzjūtīgi tikai palūkojas uz mani un saka, lai skrienu mainīt tās sasodītās lampiņas numura apgaismojumam. Sākumā īsti nesapratu, kas un kā, bet ātri apķēros un gāzi grīdā meklēt kādu, kam ir instruments un lampiņas 🙂

Vienīgais ko uz ātru roku pamanu ir kāds motociklu remontētājs, kura darbnīca atrodas samērā labi pamanāmā vietā. Attieksmi pret autobraucējiem raksturo plāksne ar uzrakstu, kas visiem skaidri un gaiši pasaka “stāvvieta tikai motocikliem”! Meistars izrādījās varen izpalīdzīgs, bet tādas lampiņas gan viņam nebija. labi, ka pāri ielai ir Jelgavas Statoil degvielas uzpildes stacija. Skrienu turp un par 58 santīmiem iegūstu 2 nepieciešamās lampiņas. Minūtes laikā lampiņas ir savā vietā un es metos atpakaļ uz Jelgavas CSDD. Viss notiek kā bija norunāts – inspektors apskatās, ka lampiņas savā vietā un deg! Jūtos ļoti laimīgs, kad viņš man pasniedz tehnisko apskati izgājuša auto dokumentus un priekšējā stiklā ielīmē TA uzlīmi 🙂

https://i2.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK6oPbcGYcI/AAAAAAAAChU/ZiSNIwXCgAo/IMG_4731.jpg

Liels paldies Jelgavas CSDD un motociklu mehāniķim Jelgavā 🙂

Bet kā tad ar Gruziju?

Pirms vairākām dienām rakstīju rakstu “bet kā tad ar Osetiju“. Savas domas par pašnoteikšanās tiesībām osetīnu nācijai neesmu mainījis. Mainījusies ir tikai attieksme pret Gruziju. Domāju, ka reti kurš saprātīgs cilvēks mēģinās iestāstīt, ka Gruzijas iebrukums Dienvidosetijas apgabalā nebija kļūda. Jā, tā zināmā mērā bija kļūda par kuru šobrīd augstu cenu maksā Gruzijas civiliedzīvotāji un valsts budžets. Civiliedzīvotāji bēg, vai arī iet bojā, kamēr valsts budžets zaude milzīgas naudas summas, kas tika ieguldītas gan civilajos, gan arī militārās infrastruktūras būvēs. Lielisks piemērs:

Man līdz pat šim brīdim nav īsti skaidrs kā Gruzija bija iedomājusies Dienvidosetijas atkalapvienošanu ar Gruziju izmantojot militāru spēku. Pirms Krievijas iejaukšanās Gruzijas armija pat nespēja ieņemt Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali, kas atrodas Pie pašas robežas ar Gruzijas kontrolētajām teritorijām. Lieki piebilst, ka šāda veida nespēja ātri manevrēt Gruzijai raksturīgā, kalnainā apvidū ātri atmaksājās pēc pirmo Krievijas armijas vienību ierašanās. Gruzijas armija panikā bēga atstājot aiz sevis pilnīgi visu ar atrunu, ka visi itkā brauc aizstāvēt Gruzijas galvaspilsētu Tblisi 🙂

Protams līdz ar Gruzīnu aiziešanu sākās etniskā tīrīšana Dienvidosetijas teritorijā un kaujas starp pašpasludinātās Abhāzijas republikas un Gruzijas armijas vienībām Kodori pārejā. Lielisks piemērs:

Paralēli etniskajai tīrīšanai seperātiskajos Gruzijas apgabalos Krievijas armijas priekšējās, ātrās, motorizētās vienības siro pa Gruzijas vidieni un reāli bloķē satiksmi starp Gruzijas austrumiem un rietumiem. Par zaudējumiem šķiet runāt būtu lieki, jo cilvēka dzīvība nav izmērāma, tāpēc rakstīšu par ieguvumiem:

Gruzijas ieguvumi:

  • Kopš kara sākuma Gruzija ir pasaules ziņu centrā aizēnojot pat Pekinas olimpuskās spēles.
  • Gruzija ir atradusi sev dzirdīgas ausis rietumu “pūstošās” demokrātijas un kapitālisma pārņemtajās valstīs, kas savukārt jau faktiski nodrošina šīs valsts tālāku pastāvēšanu (tiesa gan bez autonomajām republikām :D) un militāru un sociāli ekonomisku tuvināšanos rietumiem.

Dienvidosetijas ieguvumi:

  • Gandrīz 100% neatkarība (balstoties uz Kosovas piemēra) un/vai teritoriāla integrēšanās Krievijas Federācijā!
  • Etnisko tīrīšanu rezultātā Dienvidosetija kļūst par mononacionālu teritoriju, kas jau garantē atbalstu seperātismam.

Daži mani pļekstieni par šo tēmu:

  • Gruzijai jau sen vajadzēja pieņemt reālo situāciju un demonstrējot savu labo gribu atļaut veidot neatkarīgas Dienvidosetijas un Abhāzijas valstis.
  • Krievija protams ir nodemonstrējusi spēku, bet šoreiz tas viņai nācis kā “lāča pakalpojums”, jo arī citas reģinona valstis baidoties no Krievijas iejaukšanās centīsies kļūt militāri spēcīgākas un mazinās Krievijas ietekmi reģionā.
  • Eiropas Savienība ir ieguvusi jaunu ieganstu un iespēju reorganizēt savu enerģētikas politiku, mazinot atkarību no Krievijas federācijas dabas bagātībām.
  • ASV hegemōnijai un pasaules policista lomai atkal ir iespējas izpausties pierādot tos ideālus kurus šī valsts cenšas sludināt publiski 😀
  • Visvairāk protams žēl Konfliktā iesaistītās valstis, bet bez tām nav tālu jāmeklē potenciālās konflikta atkārtošanās vietas – RietumUkraina vs. AustrumUkraina, Azerbaidžāna vs Armēnija, Moldova vs Piedņestra un daudzi citi reģioni pārējā pasaulē!

Ilgu mūžu Gruzijai!

https://i0.wp.com/upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0f/Flag_of_Georgia.svg/800px-Flag_of_Georgia.svg.png

bet kā tad ar Osetiju!?

Vispārēja informācija:

Osetija ir reģions Kaukāza kalnos, kuru apdzīvo galvenokārt osetīni.
Osetīnu kopskaits pasaulē tiek lēsts uz aptuveni  700000 , no kuriem 515000 dzīvo Krievijas Federācijā, Gruzijā – 100000, pārējie galvenokārt Turcijā.
Politiski Osetija sadalīta starp Krievijas Federāciju un Gruziju. Krievijas Federācijas sastāvā ietilpst ZiemeļOsetija-Alānija un Gruzijā ietiplst DienvidOsetija. Šeit jāpiebilst, ka apzīmējums Alānija iekļauts Krievijas Federācijas sastāvā esošajai Osetijas daļai pateicoties tam, ka osetīni tiek uzskatīti par viduslaikos eksistējušās Alānijas un alānu tautas pēctečiem. Abas osetīnu republikas eksistē kā autonomās republikas, bet atšķirība starp viņām ir tāda, ka Gruzijas sastāvā esošā republika ir nosacīti neatkarīgāka un to arī apliecina viņu 2006.gadā rīkotais neatkarības referendums un nodrošina uz Gruzijas-DienvidOsetijas robežas esošie Krievijas “miera uzturēšanas spēki”.

Skarbā realitāte:

08.08.2008 šis tas nedaudz mainījās – sākās aktīvā karadarbība, kuras patiesais iniciators man personīgi vēl joprojām nav skaidrs (Gruzija vai Krievija).

Skaidrs ir tas, ka Gruzijas spēka pielietošana nav izdevusies, jo jau šodien viņi lūdz pamieru ar Krieviju. Bet jautājums, kas daudzus uztrauc daudz vairāk ir tas vai Gruzijai bija tiesības uzbrukt un Krievijai aizsargāties arī faktiski uzbrūkot!?

daži mani pīkstieni par labu Gruzijai:

  • DienvidOsetijas republika nav oficiāli atzīta kā neatkarīga valsts un tādejādi tā joprojām uzskatāma par neatņemamu Gruzijas sastāvdaļu.
  • Kad norisinājās karš Čečenijā, kas arī alka pēc neatkarības, pasaule tikai vēroja un oficiālā nostāja bija, ka tās ir Krievijas iekšējās lietas, jo tā ir Krievijas Federācijas teritorija. Situācija DienvidOsetijā Gruzijas armijas iebrukuma brīdī bija līdzīga – tā ir Gruzijas teritporijas sastāvdaļa, kas draud sagraut valsts vienotību.

daži mani pīkstieni par labu Osetijai (un laikam arī KF):

  • DienvidOsetija ir republika, kurā 66,2% no visas republikas iedzīvotājiem ir osetīni – tas viņiem neapšaubāmi dod tiesības pašiem kā tautai noteikt savu likteni (līdzīgi kā ar latviešiem).
  • DienvidOsetija manuprāt nav ne ar ko sliktāka par piemēram Kosovu, kas pateicoties tieši Rietumvalstu spiedienam ieguva sev neatkarību.

mans ieteikums situācijas normalizēšanai:

  • Gruzijai jāatsakās no DienvidOsetijas ar noteikumu, ka jaundibinātajai, neatkarīgajai republikai tiek pievienota Kreivijas Federācijas sastāvā esošā Ziemeļosetijas autonomā republika. Osetīniem būtu sava valsts ar aptuveni 700000 iedzīvotājiem, Krievija un Gruzija varētu atvilkt savus spēkus no reģiona jo nebūtu ko vnk. sargāt vairs 😀 Turklāt abas parādītu savu “demokrātisko” seju visai pasaulei 🙂

Lai dzīvo neatkarīga Osetijas Republika!

Birku mākonis