daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘papīrs’

Kad beidzas papīrs

Pirms nedēļas to piedzīvoju. Protams bija neērti, bet esmu ticis tam jau pāri. Kad stāstīju par to sievai viņa zviedza tik skaļi, ka pamodināja jau iemigušo sīci.

Visi teiks – ko ta tu skrien, bet neskaties!? Jā, es nepaskatījos, bet kad vajag tad nav līdz tam un bija arīdzan par vēlu.

Arī agrāk man bija aizdomas, ka tie darbavietas saimniecības darbinieki ņefiga te nedara… tik blandās apkārt un streļī cīgas vai meklē kādu biezāku, kas šim uzsauks mēriņu darbalaikā.

Tā nu savajadzējās uz toci. Aizgāju, mierīgi pasēdēju, bet prieks par paveikto gan bija īss, jo acis neapmānīsi. Pieķēru sevi truli vērojam pliku kartona rullīti sprīža garumā. Nebiju vēl tā īsti uztraucies, jo parasti saimniecības darbinieki turpat glabā stratēģisko rezervi. Ar acīm pārlaidu pāri nelielajai telpai un ar šausmām uz radiatora pamanīju vēl vienu tikpat nožēlojamu, pliku un saņurcītu kartona rullīti.

Tikai tad es raudulīgā pusbalsī izdvesu: “Nu kurš gan mutants ir iztērējis pēdējo tualetes papīru!”

Tā nu sēdēju es apstulbis un neziņā ko darīt. Spēju tikai sevi iztēloties ar nolaistām biksēm skrienot pa darbu un taujājot pēc papīra…

Nācās sasprindzināt visas savas maņas, lai spētu saklausīt caur divām durvīm, vai gaitenī neskan soļi. Jā, jā jāklausās uzmanīgi, jo ir jau pašam gadījies cerībā nevienu tur nesastapt iebrāzties tocī un tikai tur konstatēt, ka pie pisuāra, skaļi purkšķinādams un pret sienu ar rokām atstutējies, atlej  saimniecības darbinieks , bet šim aiz muguras rindā stāv vēl trīs kārumnieki 😀

Nogaidīju brīdi, kad tiešām gaitenī viss noklusa un ar steigu pusčetrāpus metos uz priekštelpu pēc papīra krājumiem. Roku dvieļi šoreiz lika man neviltoti smaidīt 🙂

p.s. brūns sveiciens saimniecības daļai!

Advertisements

Birku mākonis