daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘pārsteigums’

Kimbo ir apturēts!

Jā! tas nu beidzot tiešām ir noticis un Kimbo Slice no gandrīz neuzvarama cīkstoņa ir kļuvis par uzvaramu, “parastu mirstīgo” cīkstoni 😀

Visu šo dienu jau trinos ap internetu, lai atrastu kautvienu video kas atbildētu uz manu augusta beigās uzdoto jautājumu “vai Kimbo tiks apturēts?”. Cīņa bija paredzēta starp Kimbo Slice un UFC veterānu 44 gadus veco Ken Shamrock. Meklēju pēc attiecīgajiem atslēgasvārdiem rakstot ‘kimbo vs shamrock’, ‘kimbo slice vs ken shamrock’, ‘slice vs ken’ utt. bet nekā! Totāla NULLE!!! Biju apbēdināts un nenogurdināms kā ieciklējies turpināju sērfot pa netu. Apgaismība pie manis nāca tikpat ilgi kā varbūt kādās anekdotēs karstie igauņu zēni cenšas no burtiem salikt kopā krievu valodas vārdiņus 😀 Video kuru nosaukumi man vēstīja par Kimbo cīņām pret citiem pretiniekiem sākotnēji tika laisti gar acīm, līdz atlasot tos pēc datuma pamanīju kādu uzkrītošu tendenci! Visos šīs dienas video tika vēstīts, ka Kimbo pretinieks bijis man personīgi nezināmais Seth Petruzelli. Pēc pirmā mulsuma un nelielas izpētes sapratu, ka jau pieminētais, mazpazīstamais Seth Petruzelli ir aizvietojis savainoto Ken Shamrock šajā milžu cīņā. Manu nelielo pārsteigumu par milzīgu pārsteigumu pārvērta video noskatīšanās un fakts, ka Kimbo saņēma kārtīgu mācību, dūri sejā un zaudi 😀

Lūk arī leģendārais video:

… turpini vien trenēties Kimbo… 😉

Advertisements

apmulsuša tēva neziņa

Šodien caur lasi.lv atradu rakstu par nāvi, nē bērniem.. nē laikam tomēr par bērniem un nāvi 😦

Jau lasot rakstu caur vissmalkākajiem jutekļiem smadzenēs atsaucu atmiņā kādu dienu savā un sava vecākā dēla mūžā. Viņš tika sabārts un atbildēja šokējoši: es gribu nomirt, lai Jums vairs nav uz mani jābarās!

Lūk ko tādu pateikt spētu pat ne katrs pieaugušais… doma reizē pamatota, jo caur nāvi kautkas beidzas, bet tajā pašā laikā tikpat absurda, jo kā gan pirmsskolas vecuma bērns kuram būtu jāpriecājas, jārotaļājas un jābauda katrs bērnības mirklis spēj izspļaut ko tādu!? 

Man nav bail par to ko viņš teica, jo zinu, ka viņš ir dzīvespriecīgs un jestrs zēns, bet man bail par to ka šāda doma vispār varēja ieperināties viņa nenobrieduša puikas galvā! Protams, tas bija protests – veids kā pēc psiholoģiskās sakāves un rājiena ievainot vecākus visvājākajās vietās. Viņš to izdarīja un šķietami izbaudīja to pilnībā, jo vecāku instinkts pēc šāda teikuma dzirdēšanas lika paust savu atbalstu bērnam. Un to noteica zemapziņa un bailes. Bailes, ka papildus spiediens izraisīs negāciju viesuli šķietami trauslajā bērna prātā.

Protams ir lietas, kas aizmirstās un arī šī mācība nav izņēmums, jo ar laiku atkal vecāku – bērnu attiecībās iestājas ‘status quo ante‘. Vecāki reti maina bērnu audzināšanas modeli, un attiecīgi bērni reti maina sev raksturīgo uzvedības modeli. Arī mēs neesam īpaši mainījušies, bet mans vecākais dēls vairs nav šo tēmu aizskāris. Ko viņš pats par to domā? Es ceru ka neko 🙂 

Manuprāt visgrūtākais ir saprast kur ir nošauts greizi, jo tamlīdzīgu situāciju atkārtošanās iespējamība pastāv. Ir kļūdas attieksmē kuras es arī redzu, bet varbūt par vainīgo atkal iecelt TV, globalizāciju, datorus, internetu un valdību? 😀 Ar ko lai sāk… ?

Birku mākonis