daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘plūdi’

Pavasara plūdi 2010 (FOTO stāsts)

Pavasaris šogad atkal atnācis ar plūdiem. Tiesa, šoreiz plūdi ir nepieredzēti nopietni un ūdens līmenis cēlies ļoti strauji.

Negribētos man plaši izplūst sarunās par plūdiem visā Latvijas teritorijā. Tāpēc šoreiz vairāk par man zināmākiem un dzīvesvietai tuvākiem apvidiem – Misas upes baseins pie Olaines.

Runājot ar cilvēkiem, kas šajās vietās dzīvojuši teju vai visu savu mūžu kļūst skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nav pieredzēts. katru gadu šajā līdzenajā, ātri applūstošajā reģionā plūdi pārklāj ar ūdeni milzīgas zemes platības. Raugoties tālumā no lauku mājām ūdens esot bijis turpat pie piebraucamā ceļa, bet nekad ne uz tā! Kamēr visā Latvijas teritorijā plūdi mazinās (izņemot dažus Gaujas baseina posmus), šeit ūdens līmenis joprojām ceļas strauji! Tam gan nav sakara ne ar sniega kušanas ūdeņiem vai nokrišņiem, bet gan ar Misas upi, kas ūdeņus nu jau nevis pieņem, bet stumj prom no sevis. Tā rezultātā paralēli upei ejošais ceļš pārvērties par krāčainu upi, kas draud to izskalot pavisam.

Plūdi “parastie” kļuva par plūdiem “īpašajiem” 30.martā, kad ūdens no “izkāpa” no vietējiem grāvjiem un sāka appludināt apkārtējos laukus.

Ūdens kāpj kalnā:

Likās, ka ūdens līmeņa maksimums jau sasniegts, taču pēc sekojošajām lietavām zem ūdens turpināja pazust arī pēdējās lauku sauszemes daļas.

Šeit kādreiz bija labības lauks:

6.aprīlī notika līdz šim nepieredzētais. Ūdens sāka plūst nevis uz upi, bet pretējā virzienā. Tika pārpludināti lauki līdz pēdējais vaļņveida šķerslis ūdens ceļā – grantēts lauku ceļš tika pārvarēts.

Laukos, lai nodrošinātu ūdens tīrību, dīķa rakšanas darbos izraktais materiāls tika uzbērts kā aizsargvalnis ~10m platā zemes aizsragjoslā starp dīķi un tuvējo grāvi. Diemžēl par vismaz pusmetru uzbērtais uzbērums šogad ir kapitulējis un nu ūdens to sedz visma pusmetra dziļumā.

Pēc plūdiem tur būs zālājs, dīķis, grāvjis un  ceļš.

Man personīgi visvairāk gan žēl ir paša rokām (arī nelielā uzbērumā) taisītā volejbola laukuma, kurš palēnām kļūst par ūdens volejbola laukumu.

7.aprīlī situācija tikai turpināja pasliktināties. Jau pieminētais lauku ceļš izskalots tik ļoti, ka kļuvis vietām bīstams braukšanai, jo pārvērties par tekošu upi. Lauksaimniecības zemes applūdušas gandrīz pilnībā.

Vietējais okeāns:

Lūk kā fotogrāfiju tapšanas vietas izskatās vasaras mēnešos:

Un šeit iezīmēta ūdens “iekarotās” platības pašlaik:

Ortofoto kartes no tās vietas, kur tika fotografēts izskalotais ceļš laikam šoreiz nelikšu, jo tur iezīmējot ūdeni visa karte būtu jūras zilā krāsā.

Vizuāli novērtējot secināju, ka Ūdens līmenis salīdzinot ar vasaras mēnešiem šeit pieaudzis par ~2,5m. tas varētu nebūt daudz vietās, kur plūst lielas upes, ir paugurains reljefs, bet ne aprakstītajā apgabalā, jo šeit relatīvās augstuma atzīmes svārstības  ir salīdzinoši mazas – līdz 2m.

Šajās brīvdienās iespējams atkal sanāks braukt uz laukiem un tad jau atkal varēšu objektīvi novērtēt, vai ūdens līmenis vēl ceļas un jāraksta vēl kāds raksts, vai arī situācija beidzot normalizējas.

Paldies saku:

Fotogrāfi: Mārīte, Jānis, Roberts, Valters

Fotogrāfiju tapšanas vieta: Pakalni, Pēternieki, Olaines pagasts, Rīgas rajons.

Advertisements

vai Rīga jau gatava?

Kādreiz dzīvoju Rīgā, Ziepniekkalnā. Kā daļu no savas bērnības atceros vazāšanos pa stroikām, kvadrātu spēlēšanu 602.sērijas deviņstāvīgo kastīšu ieskautajos pagalmos un protams retos, bet izmisīgos mēģinājumus nokļūt otrā Daugavas pusē ar sabiedrisko transportu liela lietus laikā! vakar skatījos TV ziņas kurās to vien dzirdēja par plūdiem Rīgā un autovadītaju sūkstīšanos, ka kādreiz gan tā nebija 😀 Tas ir tāds LOL!!! 😀 Rīga slīka gan toreiz gan tagad, bet atšķirība ir slīkšanā dalību ņemošo autotransporta vienību daudzumā. Ja kādreiz lai pārbrauktu Salu tiltu vietā, kur mūždien uzkrājas ūdens (zem 10.tramvaja pārvada) gaidīja vien nieka pārdesmit lepnā LPSR autoparka grabažiņas, tad tagad šis skaits ir mērojams simtos dažāda veida un klases braucamrīkos. Atgriežoties bērnībā… skrējām vienmēr uz to 10.tramvaja pārvadu un ņirdzām par apstājušos transporta plūsmu 😀 Toreiz vēl nesapratu, ka paies gadi un arī es būšu ieinteresēts nevis sēdēt tur un zviegt, bet vienkārši tikt pāri tai ūdens lāmai!

Ar auto braukt uz Rīgas pusi man sanāca, bet kā par laimi tikai līdz Tīrainei un šo ceļu mēroju pa veco Jelgavas ceļu, kas bija nemainīgi tukšs un šajā ziņā viegli braucams. Protams tad vēl par plūdu radīto ārprātu Rīgā it nemaz neiedomājos. Patieso ainu aptvēru tikai kad biju atstājis auto servisā un ar kājiņam ejot nonācu Tīraines dzelzceļa stacijā. Redzētais pārsteidza – automašīnu rindas galu neredzēja pat aiz Rīgas robežas Jelgavas virzienā! Ja pirms tam pie sevis vēl sūkstījos par vilcienu, kas jāgaida 30 minūtes, tad pēc redzētā pārņēma neviltots prieks, ka braukšu ar transportu, kuru aizkavēt nevar gandrīz nekādi autotransporta pigori pilsētā 🙂 Es atkal varēju sajusties kā bērns, kas stāv maliņā un bezbēdīgi smejas par nelaimīgajiem autobraucējiem, kas tikai sagadīšanās pēc arī šajā dienā nebija kļuvuši par maniem bēdubrāļiem.

Tikai nonākot darbavietā aptvēru kas notiek. Raksti, bildes un ziņas par noslīkušiem auto vakar pārpildīja LV interneta vidi. Rīga kārtējo reizi slīka un atkal nebija tam gatava! Daudzi noteikti padomāja ka ja šādi turpināsies, tad Rīga tiešām noslīks! Vainīgos slīkšanā meklēt nav grūti – māte daba, lībieši, kas savus ciemus tur uzslēja, friči, kas tur sadomāja pilsēteli dibināt, Rīgas dome, avārijas dienesti, globālā sasilšana un pat kaimiņš, kurš arī darbina auto, lai brauktu uz Rīgu un vēl vairāk palielinātu drausmīgo sastrēgumu ainiņu 😀 

Parasti visādi “gudrīši” saka “negribi sēdēt sastrēgumos, ej ar kājām vai brauc ar velosipēdu”. Tad nu vakar beidzot bija tā diena, kad viņiem atkal bija pļaujas laiks! Mutes tika palaistas nepajokam! Neizpalika gan sprēgāšana par Rīgas domi, gan citiem dienestiem. 

Šajā sakarā man radās jautājums “WTF!? Jūs gribējāt, lai Dome Rīgu pabeidz un ko tad? noslīksim?” Jā, jā, tieši tā… tā izskatās nevis pēc kāda vainas, bet gan rūpīgi plānotas pilsētas attīstības stratēģijas, kas nekad neļaus pilsētai nogrimt! Tā kā nav ko te čīkstēt, drīzāk jāsūta pateicības vēstules Rīgas domei par pilsētas paglābšanu no gatavības un pilnīgas noslikšanas 😀 😀 😀

 

Labojums:

Liels Paldies dzuule, par atgādinājumu, ka es rakstu par 10.tramvaja pārvadu nevis 11.tramvaju 😀

Raksts izlabots 🙂 

Birku mākonis