daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘raksts’

Interesanta raksta pārpublikācija: Peer-to-peer lending: vai Latvijas garām palaista iespēja?

Šī ir pārpublikācija no http://kristapsa.wordpress.com/ bloga jeb dienasgrāmatas.

“Vēlos pastāstīt par interesantu tendenci finanšu pasaulē, kurai jau kādu laiku sekoju līdzi. Peer-to-peer lending (turpmāk P2P) būtība ir sekojoša – tiek izveidots interneta portāls, kurā personas, kas vēlas saņemt aizņēmumu, tiek savestas kopā ar personām, kurām ir brīvi līdzekļi, kurus tās gatavas aizdot citiem. Krājēju un aizņēmēju apkalpošana tradicionāli ir bijusi komercbanku funkcija, taču, apejot bankas, abas puses var ievērojami iegūt. Tā piemēram Latvijā komercbankas par noguldījumiem maksā tikai 0.42% gadā (Latvijas Bankas publicētā 12 mēnešu RIGIBID likme), turpretīm banku patēriņa aizdevumi tiek izsniegti apmēram par 25% gadā, savukārt „ātro” kreditētāju piedāvātās likmes ir vēl daudzkārt augstākas.

Lielā starpība starp noguldījumu un aizdevumu likmēm liecina par to, ka tirgū pastāv iespēja uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem savest kopā krājējus un aizņēmējus. No aizņēmēju viedokļa pakalpojums ir līdzīgs citiem tirgū esošajiem “ātrajiem” aizdevumiem, vienīgi tas parasti ir lētāks, jo starpniekam ir mazākas izmaksas. Kā arī aizņēmējs zina, ka lielākā daļa samaksāto procentu nonāk pie tādiem pašiem parastiem cilvēkiem, nevis ārvalstu bankām vai vietējiem augļotājiem.
Savukārt, no krājēja viedokļa šis ir jauns ieguldījumu veids, kurš piedāvā lielāku atdevi par banku depozītiem, taču ar lielāku risku, jo šādi aizdevumi netiek pasargāti ar valsts garantiju. Tomēr citu valstu pieredze rāda, ka pie saprātīga zaudēto parādu apjoma, šāds ieguldījums aizdevējam tomēr būs pievilcīgāks par depozītiem un citām alternatīvām.

Lai nodrošinātu zemu zaudēto parādu apjomu, P2P portāli parasti izmanto šādas riska mazināšanas metodes:

  • Tādas pašas aizņēmēju identitātes, kredītvēstures pārbaudes, aizņēmēju maksātspējas izvērtēšana, kā to dara citi nebanku kreditētāji. Rezultātā līdz aizdevējiem nonāk jau atlasīti kredītpieteikumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem,
  • Aizņēmuma summas sadalīšana mazās daļās, kā rezultātā katrs aizdevējs var savus līdzekļus sadalīt uz daudziem aizņēmējiem, tādējādi diversificējot risku, lai viena konkrēta aizņēmēja saistību neizpilde neatstātu pārāk lielu iespaidu uz aizdevēja līdzekļiem,
  • Kavēto maksājumu piedziņu arī veic P2P portāls, aizdevējam pašam nav jāiegulda pūles un izmaksas.

Faktiski P2P portāls papildus veic lielāko daļu kreditētāja funkciju: pakalpojuma reklāma, aizņēmumu pieteikumu izskatīšana, maksājumu apkalpošana un kavēto maksājumu piedziņa; atšķiras vienīgi tas, ka aizdodamie līdzekļi nav paša P2P portāla līdzekļi, bet gan citu portāla lietotāju, aizdevēju, līdzekļi. Par saviem pakalpojumiem portāls iekasē komisijas maksas. Parasti, lai nodrošinātu aizdevējiem likviditāti, tiek piedāvāta arī izsniegto aizdevumu otrreizējā tirgus iespēja – aizdevējs jau izsniegto aizdevumu var pārdot citiem aizdevējiem.

Peer-to-peer aizdevumi citās valstīs

P2p aizdevumus aizsāka uzņēmums Zopa 2005.gadā Lielbritānijā, un šobrīd tur darbojas vairāki šādi portāli. Pasaulē lielākie portāli pēc izsniegto aizdevumu apjoma ir ASV bāzētie Lending Club un Prosper. Eiropas savienībā pagaidām lielākie ir Lielbritānijā bāzētie, jo tie izveidojušies vissenāk.

Starp ES valstīm pastāv ievērojamas likumdošanas atšķirības gan saistību tiesību, gan patērētāju kreditēšanas regulējuma jomās. Turklāt atšķiras arī valstu regulējošo institūciju nostāja attiecībā uz to, kāda sektora regulējumam šāds pakalpojums jāpakļauj, jo pagaidām nav ES direktīvu, kas ieviestu vienotu regulējumu visā ES. Lielbritānijas P2P portālus regulē Office of Fair trading, kas atbild par patērētāju tiesību aizsardzību, Igaunijas portāls Isepankur netiek regulēts, turpretīm portāliem Francijā un Vācijā bija jāsaņem licence bankas darbībai. Savukārt ASV regulējošās institūcijas piespieda Lending Club un Prosper “vērtspapirizēties”, t.i. aizdevēji nenoslēdz tiešu aizdevuma līgumu ar aizņēmēju, bet gan iegādājas vērtspapīru “payment dependent note”, kura naudas plūsmas ir piesaistītas aizņēmam izsniegta bankas kredīta atmaksai.

Atšķiras arī pieejas, kā tiek noteiktas procentlikmes un organizēta aizdošana un otrreizējais tirgus. Sākotnējā Zopa pieeja bija lejupejoša izsole, t.i. aizņēmējiem izsniedz to aizdevēju līdzekļus, kuri norādījuši zemākās vēlamās procentlikmes. Tomēr pastāv arī uzskats, ka aizņēmēji nevar adekvāti nocenot risku šādā veidā, jo lejupejošā izsole spiež viņus pazemināt cenas. Tādēļ Lending Club un Prosper aizdevumus ceno pēc centralizēta cenrāža, kas atkarīgs no procentlikmēm naudas tirgū un aizņēmēju kredītreitinga.

Zemākminētajā tabulā sniegts man zināmo P2P portālu pārskats. Parasti gan tie izsniedz aizdevumus un ļauj aizdot tikai savu valstu iedzīvotājiem.

P2P portāls Valsts Adrese Dibināts
  ES valstis    
Zopa Lielbritānija uk.zopa.com

2005

Rate Setter Lielbritānija www.ratesetter.com

2009

Funding Circle Lielbritānija www.fundingcircle.com

2010

Yes-secure Lielbritānija www.yes-secure.com

2010

Isepankur Igaunija www.isepankur.ee

2008

Auxmoney Vācija www.auxmoney.com

2007

Smava Vācija www.smava.de

2007

LinkedFinance Īrija www.linkedfinance.com

2013

Pret d’union Francija www.pret-dunion.fr

2011

FriendsClear Francija www.friendsclear.com

2008

Smartika Itālija www.smartika.it

2012

Kokos Polija kokos.pl

2008

Communitae Spānija www.comunitae.com

2009

Lubbus Spānija www.lubbus.com

2009

Bankerat Čehija www.bankerat.cz  
Finx Čehija www.finx.cz  
Žltý melón Slovākija www.zltymelon.sk

2013

TrustBuddy vairākas trustbuddy.com

2009

  Citas valstis    
Lending Club ASV www.lendingclub.com

2006

Prosper ASV www.prosper.com

2006

SocietyOne Austrālija www.societyone.com.au

2013

Peer-to-peer aizdevumu perspektīvas Latvijā

Pēdējā laikā “ātro kredītu” nozarei ir tikusi pievērsta pastiprināta mediju uzmanība, un arī valsts institūcijas nesnauž, meklējot veidus kā nozari “sakārtot”. Centieni šajā jomā ir pārsvarā pastiprinātas regulēšanas virzienā (tai skaitā tiek runāts par cenu regulēšanu, Ekonomikas ministrijas priekšlikums ir noteikt, ka procentlikme nevar pārsniegt 100%), un neizmirstot par valsts kases papildināšanu (dārgas licences).

Diemžēl, šķiet, ka valsts institūcijas ir piemirsušas padomāt par konkurences pozitīvo ietekmi uz cenām un pakalpojumu kvalitāti. Ieviestā licencēšanas sistēma atstāj tirgū tikai lielākos spēlētājus, turklāt paaugstina to izmaksas, tādēļ nekādi neveicina cenu samazināšanos. Ja Latvijā būtu pieejamas peer-to-peer platformas, tad patērētāju kreditēšanā varētu iesaistīties ikviens un konkurence ātri vien samazinātu cenas.

2010.gada 12.janvārī Ministru kabinetā apstiprināja Koncepciju par efektīva patērētāju tiesību aizsardzības mehānisma izveidi nebanku kreditēšanas jomā. Šī koncepcija paredzēja ieviest patērētāju kreditēšanas licenci un tajā tika apskatīti trīs licencējamo personu varianti. Rindas, kas koncepcijā veltītas pamatojumam, kāpēc no licencējamo personu loka jāizslēdz fiziskas personas, liecina, ka koncepcijas izstrādātāji par peer-to-peer aizdevumiem nav bijuši informēti. Šī koncepcija tika ieviesta dzīvē tā paša gada 28.oktobrī, kad Saeimā tika pieņemti „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, ar kuriem ieviesa nebanku kredītu devēju licencēšanu.
Saskaņā ar likumu, ar patērētāja kreditēšanu var nodarboties tikai licencētas kapitālsabiedrības, un par licences izsniegšanu jāmaksā 50 000 latu. Vienlaikus tika veiktas izmaiņas Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nosakot, ka patērētāja kreditētāja minimālais pamatkapitāls ir 300 000 latu.

Tādējādi p2p aizdevumu portāla izveide Latvijā šobrīd nav iespējama, jo, saskaņā ar šobrīdējo normatīvo regulējumu, fiziska persona drīkst aizdot naudu citai fiziskai personai tikai, ja aizdošana neatbilst Komerclikuma pirmā panta trešajai daļai, proti, nav “sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību”. Savukārt darbība p2p portālā nozīmē, ka tajā iemaksātā nauda tiek aizdota ļoti daudziem aizdevējiem (riska mazināšanai), un, protams, par atlīdzību. Tā kā aizdevējs, vismaz pēc ”tīrā” p2p modeļa ir fiziskā persona, nevis p2p portāls, tad tas nav likumīgi. Līdz ar to pagaidām p2p perspektīvas Latvijā ir pielīdzināmas nullei.

Varu vienīgi tiem, kuri vēlas izmēģināt ieguldīt naudu p2p aizdevumos, ieteikt apskatīt Igaunijas www.isepankur.ee portālu, jo viņi ir sākuši pieņemt ieguldītāju naudu no citām ES valstīm, kā arī portāls nesen ir paplašinājis savu aizdošanas darbību, un šobrīd jau aizdod ne tikai igauņu, bet arī somu un spāņu patērētājiem, un sola paplašināties vēl. Diemžēl Latvijā, mūsu likumdošanas īpatnību dēļ, mēs viņus gan nesagaidīsim … .”

Advertisements

Uz Ozolniekiem 400km

Sestdienas rīts sākās 7:00. Uzdevumi dienai skaidri – Nr.1: piecelties, pavadīt vienu dēlu uz autobusu, kas viņu nogādās Paņevežā, lai piedalītos starptautiskā tautas deju koncertā; Nr.2: saģērbt silti otru puiku, lai vestu uz Ozolniekos notiekošo hokeja treniņu. Mierīgi uzvelku lauku drēbes – šortus, pavecu t-kreklu, lai pēc Ozolniekiem dienu pavadītu rokoties pa dārzu.

Pirmo lietu godam paveicu, arī otrajā bija jaušams progress. Bet tikai līdz 9:30, kad uzzināju par dienas plānu straujo maiņu. Uz Lietuvu braucošajam dēlam no karstuma vai kādu citu iemeslu dēļ jau robežai tuvu esošajā autobusā atteica veselība – bālums, galvassāpes, īsāk sakot – viss ir slikti. Tika pieņemts lēmums viņu sēdināt ārā no autobusa uz Latvijas – Lietuvas robežas, lai atsaucīgas benzīntanka darbinieces viņu uzmana līdz brīdim kamēr es no Ozolniekiem atbraukšu pakaļ. 

Ok, ķeru pie rokas mazo hokejistu – viņš pusnoģērbies, silti ģērbts un ar hokeja bruņām lec mašīnā un mēs lidojam uz robežu.

Priecē arī laika apstākļi +30 un mašīnā nedarbojas kondicionieris.

Nonākot Latvijas – Lietuvas robežpunktā ieraugam “simulantu”, jeb kā citādi nosaukt bērnu, kas pilnībā pēkšņi atveseļojies, jo stundu gulējis ēnā un apēdis 12 saldējumus!? Valdu dusmas, bet jau nobrauktais attālums un izbojātais dienas ritms liek pieņemt kārtējo neracionālo lēmumu – doties uz tikai 60km aiz robežas esošo Paņevežu. Protams pases man nav, mazajam hokejistam nav ne pases, ne dzimšanas apliecības, kas pierādītu, ka nenodarbojos ar cilvēku tirdzniecību. Tas liek braukt karavānā aiz pāris fūrēm. Piesardzīgi nonākam Paņevežā, bet tur nākamā problēma – nezinām vietu kur notiks koncerts un kartes līdzi arī protams nav. Dēls zin teikt, ka visam jānotiek kādā lielā sporta zālē. Uz to vietējā benzīntanka darbinieks mūs nosūta uz stadionu “Aukštaitija”. Tur nekas nenotiek, ja neskaita basketbola turnīru iekštelpās. Apstaigājam visu kvartālu, bet vietējie par dejām neko nezin.

Atgriežoties no apgaitas pamanu, ka pie stadiona vieglajās automašīnās piebrauc vēl divas basketbola komandas. Priecīgs eju viņiem vaicāt par vietējām sportazālēm – eju, bet paeju garām! Kāpēc? Jo tas izrādās iz kurlmēmo čempionāts!!! Visi žestikulē un kā jau ķermeņa valodas pārzinātāji nojauš izmisumu kādu tajā brīdi pauž mana sejas izteiksme.

Nolēmu vienkārši braukāt pa pilsētu un meklēt. Atradām ātri – lielā basketbola arēna nav noslēpjama skatam. 

Deju mēģinājums jau beidzies. Mēs – es slapjš kā cūka, lauku drēbēs, dejotājs saguris, bet gatavs dejot, hokejists kā hokejists – garās sporta biksēs un siltā, bet nu jau slapjā krekliņā. Protams esam kolorīts bariņš, īpaši uz autobusā kolektīvam līdzi braukušo mammu fona – sapucētas, skaisti un vasarīgi brīvi ģerbušās un koncertam pilnībā gatavas. Tālu braukts, uz koncertu jāpaliek un jāatzīst, ka tas bija skaists. Atpakaļceļā mašīnā laipni paņēmām divas cita Latvijas pieaugušo tautas deju kolektīva dejotājas. Par kondicioniera iztrūkumu viņas pabrīdināju tikai pēc iekāpšanas, tiesa, jau sākās negaiss, lietus un arī elpot kļuva daudz, daudz vieglāk. Atceroties pasu trūkuma problēmu atpakaļceļā braucu aiz deju kolektīva autobusa. Vispirms uz kolektīva ēšanas vietu, kurp viņu pavadīja leišu autobuss, mūsējais brauca pa dzelteno, bet es kārtīgi sekodams pa sarkano gaismu. Un arī milzīgā lielveikala Babylonas apmeklējums autobusa pasažieriem izvērtās par stundu ilgu šopingu. Tā visa rezultātā mājas sasniedzām ap vienpadsmitiem, dēli aizmiga vēl Lietuvā un iebraukšanu dzimtenē tā arī neatcerās.

Abām deju kolektīva meitenēm paldies par izklaidēšanu ceļa garumā! 

Image

Sapon

Vakardien mājās bija neliels hajs, jo ciemos bija sabraukuši brālēni un māsīcas. Vakara gaitā likās, ka joku klāsts izsmelts līdz piezvanīja mans tēvs, lai lepni paziņotu, ka iegādājies beidzot jaunu fotoaparātu.

Priecājos līdz ar viņu, līdz paliku uz pauzes, kad viņš nosauca iegādātā aparāta marku – SAPON. Man likās, ka esmu pārklausījies, taču arī otro un trešo reizi viņš mani pārliecināja, ka foto verķa nosaukums ir kautkāds japāņu SAPON un nekas cits.

Samulsis atvadījos, noliku klausuli un ar jautājumiem, vai kāds kautko nav dzirdējis par šādas markas fotoaparātiem, atgriezos pie viesiem. Visu pabrīnījās, bet neviens neko nezināja teikt. Šis jautājums jau likās izsmelts līdz māsīcas vīrs ar neslēptu lepnumu paziņoja, ka sapratis, kas ir SAPON.

Un tagad iedomājamies sevi kā pirmajos pēckara gados dzimušu, padomju laikos dzīvojušu un tagad LR pensiju saņemošu vīrišķi un lasam:

Jā, sanāk SAPOP, bet tas neskan, tāpēc lai labāk būtu SAPON 😀

Šodien satiku tēvu, aplūkoju fotoaparātu. Viss tas ir lieliski vēl tikai jāpiebilst, ka tā nosaukums vispār ir  SONY Cyber-shot 😀

!!!Papildināts!!!

SAPON darbībā:

Pavasara plūdi 2010 (FOTO stāsts)

Pavasaris šogad atkal atnācis ar plūdiem. Tiesa, šoreiz plūdi ir nepieredzēti nopietni un ūdens līmenis cēlies ļoti strauji.

Negribētos man plaši izplūst sarunās par plūdiem visā Latvijas teritorijā. Tāpēc šoreiz vairāk par man zināmākiem un dzīvesvietai tuvākiem apvidiem – Misas upes baseins pie Olaines.

Runājot ar cilvēkiem, kas šajās vietās dzīvojuši teju vai visu savu mūžu kļūst skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nav pieredzēts. katru gadu šajā līdzenajā, ātri applūstošajā reģionā plūdi pārklāj ar ūdeni milzīgas zemes platības. Raugoties tālumā no lauku mājām ūdens esot bijis turpat pie piebraucamā ceļa, bet nekad ne uz tā! Kamēr visā Latvijas teritorijā plūdi mazinās (izņemot dažus Gaujas baseina posmus), šeit ūdens līmenis joprojām ceļas strauji! Tam gan nav sakara ne ar sniega kušanas ūdeņiem vai nokrišņiem, bet gan ar Misas upi, kas ūdeņus nu jau nevis pieņem, bet stumj prom no sevis. Tā rezultātā paralēli upei ejošais ceļš pārvērties par krāčainu upi, kas draud to izskalot pavisam.

Plūdi “parastie” kļuva par plūdiem “īpašajiem” 30.martā, kad ūdens no “izkāpa” no vietējiem grāvjiem un sāka appludināt apkārtējos laukus.

Ūdens kāpj kalnā:

Likās, ka ūdens līmeņa maksimums jau sasniegts, taču pēc sekojošajām lietavām zem ūdens turpināja pazust arī pēdējās lauku sauszemes daļas.

Šeit kādreiz bija labības lauks:

6.aprīlī notika līdz šim nepieredzētais. Ūdens sāka plūst nevis uz upi, bet pretējā virzienā. Tika pārpludināti lauki līdz pēdējais vaļņveida šķerslis ūdens ceļā – grantēts lauku ceļš tika pārvarēts.

Laukos, lai nodrošinātu ūdens tīrību, dīķa rakšanas darbos izraktais materiāls tika uzbērts kā aizsargvalnis ~10m platā zemes aizsragjoslā starp dīķi un tuvējo grāvi. Diemžēl par vismaz pusmetru uzbērtais uzbērums šogad ir kapitulējis un nu ūdens to sedz visma pusmetra dziļumā.

Pēc plūdiem tur būs zālājs, dīķis, grāvjis un  ceļš.

Man personīgi visvairāk gan žēl ir paša rokām (arī nelielā uzbērumā) taisītā volejbola laukuma, kurš palēnām kļūst par ūdens volejbola laukumu.

7.aprīlī situācija tikai turpināja pasliktināties. Jau pieminētais lauku ceļš izskalots tik ļoti, ka kļuvis vietām bīstams braukšanai, jo pārvērties par tekošu upi. Lauksaimniecības zemes applūdušas gandrīz pilnībā.

Vietējais okeāns:

Lūk kā fotogrāfiju tapšanas vietas izskatās vasaras mēnešos:

Un šeit iezīmēta ūdens “iekarotās” platības pašlaik:

Ortofoto kartes no tās vietas, kur tika fotografēts izskalotais ceļš laikam šoreiz nelikšu, jo tur iezīmējot ūdeni visa karte būtu jūras zilā krāsā.

Vizuāli novērtējot secināju, ka Ūdens līmenis salīdzinot ar vasaras mēnešiem šeit pieaudzis par ~2,5m. tas varētu nebūt daudz vietās, kur plūst lielas upes, ir paugurains reljefs, bet ne aprakstītajā apgabalā, jo šeit relatīvās augstuma atzīmes svārstības  ir salīdzinoši mazas – līdz 2m.

Šajās brīvdienās iespējams atkal sanāks braukt uz laukiem un tad jau atkal varēšu objektīvi novērtēt, vai ūdens līmenis vēl ceļas un jāraksta vēl kāds raksts, vai arī situācija beidzot normalizējas.

Paldies saku:

Fotogrāfi: Mārīte, Jānis, Roberts, Valters

Fotogrāfiju tapšanas vieta: Pakalni, Pēternieki, Olaines pagasts, Rīgas rajons.

HSB Unplugged

Pirms pāris dienām šokēju Overkirilu ar rakstu, kurā publicēju Latvijas hardstyle mūzikas piemēru. Šoreiz ir laiks atdot parādus un šekureku vācu metalcore grandi Heaven Shall Burn pasaulei parādījuši pāris savu dziesmu Unplugged versijas.

Lūk arī ģeniāls piemērs:

Šīs pašas dziesmas orģināls atrodams ŠEIT.

p.s. Heaven shall burn ir izveidjuši arī savu twitter kontu – http://twitter.com/officialhsb

Saņēmu izmaksu

Pirms ilga laika biju aizrāvies ar naudas pelnīšanu PTC (paid to click) lapās. Toreiz vēl nebija sākusies krīze un nežēloju naudu ieguldījumu veikšanai, kas lielā mērā arī attaisnojās, jo pēc maniem aprēķiniem toreiz veiksmīgā mēnesī nopelnīju aptuveni 500$. Diemžēl, kā jau visi sākotnēji veiksmīgie PTC projekti arī tas (Isabelmarco) beidzās ar naudas neizmaksāšanu un sava veida krāpniecību pret projekta lietoājiem. Tiesa, čīkstēt par to pat nedomāju, jo nauda ko ieguldīju sevi bija atpelnījusi ar uzviju. Žēl tikai to aptuveni 300$, kas man tur palika tā arī neizmaksāti. Tā nu sākās krīze un arī šim naudas pelnīšanas veidam uz kādu laiku pieliku punktu.

Kādu brīdi vienkārši nespēju atrast pārliecinošu PTC projektu kurā mēģināt kautko darīt. parasti projekti nepiesaistīja divu iemeslu dēļ – tie bija SCAM (krāpnieciskos nolūkos veidoti) projekti, vai arī peļņas daudzums attiecībā pret ieguldījumu ir niecīgs.

Tā nu es iestājos pāris cerīgākajos un šķietami maksājošajās PTC lapās, lai uz savas ādas noskaidrotu vai ir vēl kāds projekts  kam būtu vērts uz kādu brīdi uzticēties.

Šoreiz par projektu, kas man samaksāja pirmais – NEOBUX.

Ņemot vērā savu iepriekšējo pieredzi uzreiz nopirku dažus referāļus. Diemžēl jāatzīst, ka neizmantojot refferal recycle (mainīt referāli pret citu iespējams aktīvāku referāli) atpelnīt naudu, kas iztērēta pērkot pašus referāļus ir pagrūti. Manis ieguldītie 10$ pārvērtās par 11$ tikai un vienīgi manas aktivitātes dēļ. Tātad peļņas % nav graujošs, bet tieši tas man liek vairāk uzticēties lapai, kas nesola kaudzi naudas par grašiem!

Reklāmas linki, kas jāaplūko dienā parastam lietotājam (ja nav Golden membership) ir kādi 4-5 un cena par vienu klikšķi ir tikai 0,01$.

Lūk nedaudz vairāk par upgrade iespējām:

neobuxupgrade

Pats gan neesmu Golden membership lietotājs, jo žēloju naudu un pagaidām vēl tikai testēju šo projektu, kas patiesībā pastāv jau ļoti ilgi.

Visvairāk pārsteidza tieši izmaksas ātrums. Vairākos PTC projektos kuros esmu kādreiz pelnījis kādu kapeiku izmaksas gaidīšanas ilgums spēja sasniegt pat vairāk nekā mēnesi ilgu periodu. Šoreiz uzspiedu uz payout, izvēlējos Paypal un apstiprināju izmaksu.  Bijupatīkami pārsteigts jau pēc pāris minūtēm ieraudzīt izmaksāi paredzētās summas ieskaitīšanu manā Paypal kontā.

Lūk arī pierādījums:

neobux1payment

Twitter.com vs komunikācija

Pēdējā laikā uzrodas aizvien vairāk dažādu rakstu par to kā nu jau populārais mikroblogošanas rīks Twitter.com maina cilvēku dzīves, ieradumus, dienas kārtību un uzskatus. Twitteris tiek piesaukts visdažādākajās nozīmēs – sākot no revolucionāras idejas līdz pat seklam čatam.

Pārsvarā pozitīvi par Twitteri izsakās SEO guru, mārketinga fani vai parasti ikdienas čatotāji, kamēr negatīvās domās ir lielais vairums to, kas to vēl nav pat izmēģinājuši.

Nesen Skujiņa blogā izlasīju par viņa pieredzi un atziņas par Twitter.com lietošanu. Visam viņa rakstītajam varu piekrist, bet es gribētu nedaudz papildināt par Twitter.com iemācītā lakonisma lietderību sadzīvē arī no negatīvās pieredzes puses.

Tikai iedomāsimies tipisku darba dienas noslēgumu, kad es beidzu darbu, iekāpju mašīnā un pa 45 minūtēm aizbraucu līdz 33km attālu esošajām mājām, kur mani jau uz sliekšņa gaida mani mīļie – sieviņa un abi puikas. Seko bučas, apskāvieni, rokasspiedieni un tad tas sākas…

Sākas jautājumi, kas pēc dienas, kas pavadīta  twitter.com jūgā liek satrūkties!

Viņa: “Kā tev gāja?”

ES: “Normāli, agri biju darbavietā, bija maz mašīnu, tad pastrādāju, paēdu pusdienas, vēlreiz pastrādāju un diena bija galā, sastrēgumi un mājas.”

Viss jau ir pateikts, cauri! 140 zīmēs esmu iekļāvies un izcili pierasti lakoniski esmu savus mīļos aplaimojis ar visas savas dienas notikumu izklāstu. Basta! Bet viņiem, kas Twitteri ne savā ausu galā ir redzējuši ar to protams ir par maz. Sieva, kas sagaida vīru tomēr ir pelnījusi ko vairāk par šo lakonisko un es pat teiktu strupo atbildi. Tāpat arī bērni, kas gaida atnākam lielo tēti, kas nu tik ķersies klāt rotaļām, spēlēm un trieks jestrus jokus, nesaprot, ja to nesaņem.

Tieši tā ir ar mani. Twitter.com ir foršs rīks kurā esmu notarkšķējies jau 4824 tweetus. 4824 diezgan bezjēdzīgus, bet patīkami īsus, kodolīgus un lakoniskus tweetus 🙂 Un esmu sapratis kas manī ir mainījies pa 10 pēdējiem gadiem – es vairs neprou runāt un uzrunāt. Ja zvana tālrunis es  labprāt izslēdzu skaņu un neatbildu, ja jāziņo kādam, tad es labprātāk aizsūtu e-pastu, aizrakstu vēstuli vai turpinu lakonizēt sevi Twitterī.

P.S. BET protams ir arī pozitīvās puses, un iespējams to ir vairāk nekā negatīvo 😉

Birku mākonis