daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘rezultāts’

Jelgavas LSS U12 gaitas 2011.gadā

2011/2012.gada sezonu vecākais dēls uzsāka nu jau kā Jelgavas Ledus Sporta Skolas (JLSS) U12 vecuma grupas hokejists. Jāatzīst, ka pārmaiņas bija ārkārtīgi krasas un arī viņam pierast bija pasmagi.

Ja U10 vecuma grupā kurā viņš startēja pagāšgad spēles Latvijā notiek uz hokeja laukuma 1/3, tad U12 vecuma grupā tas jau ir lielais hokejs – lielais laukums, maināmi maiņu virknējumi, viena spēle dienā, izbraukuma un mājas spēles.

Šogad jelgavnieki bija ielozēti U12 C grupā, kurā cīnījās ar 5 citām komandām no Latvijas un 1 no Krievijas.

C grupas tabula:

Gāja visādi, bet jau no pirmajām spēlēm bija skaidrs, ka trīs labāko komandu vidū, kas dosies spēlēt par 1-9. vietu mūsējie netiks. Palika ceturtie un jau 2012.gadā turpinās cīņu par 10-15.vietu.

Jāatzīst, ka salīdzinot ar pagājušo gadu mans puika spēlēšanas ziņā ir drusku iepalicis, bet pēc rezultativitātes punktiem viss rit savu gaitu – 3 vārti, 3 piespēles un 6 soda minūtes.

Lūk kādas spēles visu (arī pretinieku) vārtu gūšanas momenti:

Un šā gada pēdējās spēles praktiski viss trešais periods:

Komentējot  komandas sniegumu salīdzinot to ar pretiniekiem, jāsaka, ka daudz ko izšķir nianses spēlētaju sastāvu komplektācijā. Piemēram SK Liepājas Metalurgam nosacīti spēcīga un plaši pārstāvēta ir tieši U12 vecuma grupa, bet U10 ir pagaidām pamaz un tāpēc arī trenerim izvēles iespējas samazinās. Ar Jelgavas komandu ir tieši otrādāk – U12 ir maz hokejistu (uz U12 spēlēm komandā tiek parasti ņemti vismaz pāris U10 hokejisti), bet daudz U10 jauno censoņu (Latvijas čempionātā startē ar divām komandām).

Par Brocēnu komandu man informācijas nav, savukārt ar HS Rīga III abas spēles bija līdzīgas no spēles viedokļa – viņi vienkārši mācēja iemest vairāk. Līdzīgas spēles bija arī ar Krievijas komandu “Jantarnije Zvjozdi”, bet mūsējie puikas (un viena meitene) abas reizes izrādījās pārāki.

2012.gadā būs jāspēlē ar spēku ziņā līdzīgiem pretiniekiem, tāpēc spēles būs jo īpaši aizrautīgas un skatāmas.

Mēs – labākie vārtsargi

Šorīt, Latvijas un Krievijas hokeja izlašu spēles starplaikā ienāca prātā kāda ģeniāla atklāsme.

Lūkojoties uz Latvijas hokeja izlases sniegumu daudzu gadu garumā,  nevilšus man prātā nāk doma, ka mums labi ir vārtsargi! Savukārt pretinieki – tipiski uzbrucēji, kas prot kolosāli uzbrukt un neslikti arī aizsargājas, bet vārtsargi gan viņiem parasti ir tūtā 😀 Nu kā gan cilvēks kura senči jau no senseniem laikiem ir tikai aizsargājušies, tikuši kalpināti un mācīti pazemību, pēkšņi ņem visu savās rokās un sāk skriet, cīnīties un uzbrukt.

Mūsu nelaimēm sportā protams ir liels sakars ar katastrofālo naudas trūkumu, bet tikpat liela vaina ir domāšanā. Pie mums tik ļoti iecienītais teiciens “galvenais ir piedalīties nevis uzvarēt” skan kā mierinājums sev par neizdarīto, nepadarīto.

Kad biju padsmitgadnieks gāju uz sporta zāli, bet tur 90% gājēju bija krievu tautības jaunieši. Kad eju uz mašīnu un redzu vietējā stadionā jauniešus, kas vingro uz līstekām, es nebrīnos par to, ka tie nav latvieši. Kādreiz kad atgriezos no cīņu treniņiem viss ko redzēju radu un draugu sejās bija sašutums un žēlums par to, ka nodarbojos ar ko tik “šausmīgu”. Pirms mēneša slēpojot satiku vēl citus vietējos slēpotājus, lieki piebilst, ka mūsu saruna nenotika latviešu mēlē.

Vai ar šo visu es mēģinu ko pateikt? Pie velna, jā! Latvieši un daļēji arī Latvijā dzīvojošie nelatvieši ir kļuvuši par upuri gadsimtiem kultivētam kūtrumam un čīkstēšanai. Vai tam ir kāds sakars ar zemi, vietu kur dzīvojam… iespējams – pelēkās dienas ir vairāk par saulainajām, jūra nav skaisti zila un sniegs tūliņ pēc uzsnigšanas mikrorajonos kļūst dzeltens 😀

Saņemamies!

Birku mākonis