daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘russia’

Ukraiņu atbilde Putinam

Image

Ти, Путін, чорт  російський, і проклятого чорта брат і товариш, самого Люцеперя секретарь. Якій ти в чорта лицарь, коли голою сракою їжака не вб’єш!?. Чорт висирає, а твоє військо пожирає.
Не будеш ти, сукін ти сину, синів христіянських під собой мати, твойого війска ми не боімось, землею і водою будем биться з тобою, распройоб твою мать.
Вавилоньский ты кухарь, Макидоньский колесник, Іерусалимський бравирник, Александрійський козолуп, Великого и Малого Египту свинар, Армянська свиня, подолянська злодиюка, Татарський сагайдак, каменецький кат, самого гаспида онук і у всего світу і підсвіту блазень, а нашого Бога дурень, свиняча морда, кобиляча срака, різницький собака, нехрещений лоб, мать твою в’йоб! Самого гаспида внук и нашого хуя крюк.
От так тобі запорожці висказали, плюгавче. Не будешь ти і свиней христіанских пасти. Тепер кончаємо, бо числа не знаємо і календаря не маємо, місяць у небі, рік у князя, а день такий у нас, який і у Вас, за це поцілуй в сраку нас!
Підписали: Верховна Рада України.

Advertisements

Soču Olimpisko spēļu atklāšanas diena (Sochi 2014)

ImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImageImage

 

 

Video

Harlem Shake Krievijā

Harlem Shake in Russia.
Harlem Shake в России.
Harlem Shake en Rusia.
Harlem Shake en Russie.
Harlem Shake 在俄罗斯.
Harlem Shake रूस में.
Harlem Shake ロシアで.
Harlem Shake na Rússia.
Harlem Shake Krievijā.

Igauņu deportācija (1941)

Mēs – labākie vārtsargi

Šorīt, Latvijas un Krievijas hokeja izlašu spēles starplaikā ienāca prātā kāda ģeniāla atklāsme.

Lūkojoties uz Latvijas hokeja izlases sniegumu daudzu gadu garumā,  nevilšus man prātā nāk doma, ka mums labi ir vārtsargi! Savukārt pretinieki – tipiski uzbrucēji, kas prot kolosāli uzbrukt un neslikti arī aizsargājas, bet vārtsargi gan viņiem parasti ir tūtā 😀 Nu kā gan cilvēks kura senči jau no senseniem laikiem ir tikai aizsargājušies, tikuši kalpināti un mācīti pazemību, pēkšņi ņem visu savās rokās un sāk skriet, cīnīties un uzbrukt.

Mūsu nelaimēm sportā protams ir liels sakars ar katastrofālo naudas trūkumu, bet tikpat liela vaina ir domāšanā. Pie mums tik ļoti iecienītais teiciens “galvenais ir piedalīties nevis uzvarēt” skan kā mierinājums sev par neizdarīto, nepadarīto.

Kad biju padsmitgadnieks gāju uz sporta zāli, bet tur 90% gājēju bija krievu tautības jaunieši. Kad eju uz mašīnu un redzu vietējā stadionā jauniešus, kas vingro uz līstekām, es nebrīnos par to, ka tie nav latvieši. Kādreiz kad atgriezos no cīņu treniņiem viss ko redzēju radu un draugu sejās bija sašutums un žēlums par to, ka nodarbojos ar ko tik “šausmīgu”. Pirms mēneša slēpojot satiku vēl citus vietējos slēpotājus, lieki piebilst, ka mūsu saruna nenotika latviešu mēlē.

Vai ar šo visu es mēģinu ko pateikt? Pie velna, jā! Latvieši un daļēji arī Latvijā dzīvojošie nelatvieši ir kļuvuši par upuri gadsimtiem kultivētam kūtrumam un čīkstēšanai. Vai tam ir kāds sakars ar zemi, vietu kur dzīvojam… iespējams – pelēkās dienas ir vairāk par saulainajām, jūra nav skaisti zila un sniegs tūliņ pēc uzsnigšanas mikrorajonos kļūst dzeltens 😀

Saņemamies!

Temata sestais raksts

Šis ir temats par kuru man pat ir jau apnicis rakstīt, jo jau esmu piecus rakstus par to uzcepis:

Šoreiz ļaušu izteikties manuprāt gudrākiem un daudz zinošākiem prātiem:

Bet kā tad ar Gruziju?

Pirms vairākām dienām rakstīju rakstu “bet kā tad ar Osetiju“. Savas domas par pašnoteikšanās tiesībām osetīnu nācijai neesmu mainījis. Mainījusies ir tikai attieksme pret Gruziju. Domāju, ka reti kurš saprātīgs cilvēks mēģinās iestāstīt, ka Gruzijas iebrukums Dienvidosetijas apgabalā nebija kļūda. Jā, tā zināmā mērā bija kļūda par kuru šobrīd augstu cenu maksā Gruzijas civiliedzīvotāji un valsts budžets. Civiliedzīvotāji bēg, vai arī iet bojā, kamēr valsts budžets zaude milzīgas naudas summas, kas tika ieguldītas gan civilajos, gan arī militārās infrastruktūras būvēs. Lielisks piemērs:

Man līdz pat šim brīdim nav īsti skaidrs kā Gruzija bija iedomājusies Dienvidosetijas atkalapvienošanu ar Gruziju izmantojot militāru spēku. Pirms Krievijas iejaukšanās Gruzijas armija pat nespēja ieņemt Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali, kas atrodas Pie pašas robežas ar Gruzijas kontrolētajām teritorijām. Lieki piebilst, ka šāda veida nespēja ātri manevrēt Gruzijai raksturīgā, kalnainā apvidū ātri atmaksājās pēc pirmo Krievijas armijas vienību ierašanās. Gruzijas armija panikā bēga atstājot aiz sevis pilnīgi visu ar atrunu, ka visi itkā brauc aizstāvēt Gruzijas galvaspilsētu Tblisi 🙂

Protams līdz ar Gruzīnu aiziešanu sākās etniskā tīrīšana Dienvidosetijas teritorijā un kaujas starp pašpasludinātās Abhāzijas republikas un Gruzijas armijas vienībām Kodori pārejā. Lielisks piemērs:

Paralēli etniskajai tīrīšanai seperātiskajos Gruzijas apgabalos Krievijas armijas priekšējās, ātrās, motorizētās vienības siro pa Gruzijas vidieni un reāli bloķē satiksmi starp Gruzijas austrumiem un rietumiem. Par zaudējumiem šķiet runāt būtu lieki, jo cilvēka dzīvība nav izmērāma, tāpēc rakstīšu par ieguvumiem:

Gruzijas ieguvumi:

  • Kopš kara sākuma Gruzija ir pasaules ziņu centrā aizēnojot pat Pekinas olimpuskās spēles.
  • Gruzija ir atradusi sev dzirdīgas ausis rietumu “pūstošās” demokrātijas un kapitālisma pārņemtajās valstīs, kas savukārt jau faktiski nodrošina šīs valsts tālāku pastāvēšanu (tiesa gan bez autonomajām republikām :D) un militāru un sociāli ekonomisku tuvināšanos rietumiem.

Dienvidosetijas ieguvumi:

  • Gandrīz 100% neatkarība (balstoties uz Kosovas piemēra) un/vai teritoriāla integrēšanās Krievijas Federācijā!
  • Etnisko tīrīšanu rezultātā Dienvidosetija kļūst par mononacionālu teritoriju, kas jau garantē atbalstu seperātismam.

Daži mani pļekstieni par šo tēmu:

  • Gruzijai jau sen vajadzēja pieņemt reālo situāciju un demonstrējot savu labo gribu atļaut veidot neatkarīgas Dienvidosetijas un Abhāzijas valstis.
  • Krievija protams ir nodemonstrējusi spēku, bet šoreiz tas viņai nācis kā “lāča pakalpojums”, jo arī citas reģinona valstis baidoties no Krievijas iejaukšanās centīsies kļūt militāri spēcīgākas un mazinās Krievijas ietekmi reģionā.
  • Eiropas Savienība ir ieguvusi jaunu ieganstu un iespēju reorganizēt savu enerģētikas politiku, mazinot atkarību no Krievijas federācijas dabas bagātībām.
  • ASV hegemōnijai un pasaules policista lomai atkal ir iespējas izpausties pierādot tos ideālus kurus šī valsts cenšas sludināt publiski 😀
  • Visvairāk protams žēl Konfliktā iesaistītās valstis, bet bez tām nav tālu jāmeklē potenciālās konflikta atkārtošanās vietas – RietumUkraina vs. AustrumUkraina, Azerbaidžāna vs Armēnija, Moldova vs Piedņestra un daudzi citi reģioni pārējā pasaulē!

Ilgu mūžu Gruzijai!

https://i0.wp.com/upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/0/0f/Flag_of_Georgia.svg/800px-Flag_of_Georgia.svg.png

Birku mākonis