daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘septembris’

11.Saeimas vēlēšanu derības

Vēlēšanas tuvojas ar joni. Palikušas vairs tikai dažas dienas, lai izlemtu par ko balsot. Jāatzīstas, ka es neesmu vēl izlēmis, taču zinu veidu kā vēlēšanu procesu padarīt krietni jautrāku!

Ja esi pārliecināts, ka tieši tevis izvēlētā partija gūs laurus 2011.gada 17.septembrī paredzētajās vēlēšanās, tad sportiskam azartam ierosinu saderēt uz to!

Lūk viss derību likmju saraksts:

Murmuļiem, kas nav droši par savu izvēli vai arī neko nesaprot no Latvijas politiskās virtuves šīs derības arī varētu patikt, jo ir iespējams saderēt arī uz to kāda būs vēlētāju aktivitāte.

Saderēt un iespējams laimēt iespējams lūk šādi:

  1. Reģistrējamies
  2. Veicam naudas iemaksu (minimālā summa: 5lvl)
  3. Dodamies uz sadaļu Sākums -> Almost anything, izvēlamies Latvija -> politika
  4. Liekam likmi uz to politisko partiju, vēlēšanu iznākumu par kuru esam droši.

Liekam likmi, dodamies vēlēt un turam īkšķus par savu izvēli!

 

Mēnesis aiz muguras

Ir pagājis tieši mēnesis kopš ikgadējās pirmās skolas dienas, kas šogad bija pirmā skolas diena arī manam vecākajam puikam. Viņš uzsāka mācības pirmajā klasītē un mēs visi ar nelielām bažām, bet priecīgi gaidījām kas notiks tālāk! šis tas arī tika sagaidīts 😀

Kā jau parasti pirmās pāris skolas dienas pirmklasniekiem ir adaptācijas dienas kurās nekāda saspringtā mācīšanās un galvas lauzīšana nenotiek. Līdzīgi tas bija arī ar mana dēla klasīti – visi bērni vēl priecīgi un lepni, ka ir nokļuvuši skolā 🙂 Diemžēl kā jau katram labam stāstam arī adaptācijas dienām pienāca ātrs gals, un to ieraudzīt mēs spējām kad mācības kopā ar dēlēnu aizņēma turpat vai visu vakaru! Nē, mēs neesam baigie gudrīši, bet nu par stulbiem arī negribētos sevi uzskatīt.. mācījāmies to kas bija uzdots un daudz nepīkstējām, jo ar katru dienu ritms kļuva ātrāks 🙂

Skaisti iesāktajā mācību vielas apguves procesā gan pagadījās arī pa kādam piķa melnuma traipiņam 😦

Līdz skolai uztraucos kā viņam (dēlam) klāsies pirmajās klasītēs un vai viņam nebūs problēmas ar citiem klasesbiedriem, skolotājiem utt.., bet drīz sapratu, ka nav jēgas uztraukties, jo tad mana galva pilnībā nosirmotu nedēļas laikā 😀 Tā kādu dienu dēlēnam sanāca tā ātrāk pārvietoties (pa galvu, pa kalku nesties) pa skolas gaiteņiem. Protams kāda uzcītīga mācību daļas pārzine noķēra palaidni aiz rokas un uzsāka manuprāt neuzvaramu cīņu par kārtību. Uz dāmas aizrādījumu ka pa gaiteņiem skaidīt nedrīkst mazais lepni atcirta: “kas tu tāda esi lai mani komandētu!?” 😀 manāmi pārsteigtā m.d. pārzine atjautāja kas knēvelis tāds ir ka tā runā, bet uz to mans dēls neslēpjot lepnumu nosauca savu vārdu un uzvārdu ar intonāciju “kā gan kāds var nezināt kas esmu” 😀 LOL

Ja šo gadījumu ģimenē dēvējām par nelielu starpgadījumu un ar cerībām raudzījāmies uz pozitīvo nākotni, tad tas kas notika pēc vēl pāris dienām lika mums vienkārši nolaisties uz zemes!

Sieva devās uz skolu izņemt Robertu no skolas. Ierodoties tur audzinātāja palūdza viņu uzgaidīt un vēlāk pienākt parunāties zem četrām acīm.. lieki teikt ka tas jau radīja aizdomas 🙂 Pēc neilga saspringuma brīža noskaidrojas ka mazais tiek vainots mobīlā telefona zādzībā no savas klasesbiedrenes! Pēc dēla stāstītā noprotu, ka klasesbiedrenes telefons kautkā nonācis pie paralēlklases džekiņa, bet tas pat nedomājis no tā šķirties! Roberts būdams labs meitenes draugs (abi kopā pa laukiem dzīvojās) nospriedis ka telefons jāatgūst un centies par divām končām to atpirkt, bet kad tas nav izdevies mēģinājis ar varu to atņemt otram čomiņam. Izcēlies ķīviņš kura rezultātā telefons nokritis kautkur ārā zālē un pazudis! Pēc abu pušu nopratināšanas situācijas aina nav viennozīmīga, jo otrs puisis vaino pilnībā manu dēlu, bet mans dēls stāsta ka abi bijuši tur un cīnījušies par to sasodīto mobīlo telefonu. Skola teicās skatīties kautkādus videokameru ierakstus un ko tur vēl nē, bet rezultāts tikpat ir viens – katra puse nes uz skolu 20 latus par telefonu!

Ko lai vēl šeit piebilst… jautrs sākums mācību gadam 😀 Mani nervi vēl to visu tur, bet jautājums ir cik ilgi, jeb cik ilgi es vispār par to uztraukšos 😀

Puķu deficīta diena ir klāt!

Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!

Ar šo pantiņu daudziem asociējas skolas gaitas un 1.septembris. Tā tas ir arī man. Tiesa, mācības es sāku uzreiz ejot Rīgas 3. vidusskolas 2b klasē. Noptikums bija gana liels un iespaidīgs, ko vēl pastiprināja automātiskā uzņemšana oktobrēnos tagadējā Okupācijas muzeja telpās. Piesprauda zvaigzni un palaida skolā 😀

https://i1.wp.com/lh3.ggpht.com/bonkajs/SK7rR9EFNyI/AAAAAAAACp0/a4r5cRTY4Xs/Gata%20berniba_albums_2_1985-1992_lapa_13_003.jpg

Klase tolaik bija liela, jo vienā klasē bijām laikam krietni vairāk par 30 skolēniem. Tas man šķiet krietni pārsniedz mūsdienu Latvijas skolu klases skolnieku vidējo skaitu.

https://i1.wp.com/lh6.ggpht.com/bonkajs/SK7rUHW_IFI/AAAAAAAACp8/2uEnwfP0G5Q/Gata%20berniba_albums_2_1985-1992_lapa_14_001.jpg

Bailes, prieks, satraukums raksturo manas tā laika izjūtas, jo viss šķita tik neparasts un svešs. Tas bija jauna dzīves posma sākums. Vēlāk arī sapratu, ka bailes un satraukums bija vispiemērotākās izjūtas, lai raksturotu skolas dzīvi un mācības (mocības) 😀 Protams bija arī prieks, bet tas parasti skolas brīvlaikos 😀

Šī gada 1.septembris man atkal ir īpašs, jo mans vecākais dēls uzsāk savas skolas gaitas Olaines 1. vidusskolas 1b klasītē! Ceru vien, ka dēlam skolas gaitu izdošanās nebūs atkarīga no “pareizajām” skolotājām iedoto puķu daudzuma 😀

Nedaudz atkāpjoties no temata varu piebilst par skolas grāmatām. Latvijā pašlaik ļoti aktuāla ir diskusija par skolas grāmatu iegādes lielajiem izdevumiem, kas laikam pārsvarā gulstās tieši uz vecāku pleciem. Šajā sakarā es gribētu uzslavēt Olaines 1. vidusskolu, kura pati ir gādājusi, lai vecākiem (vismaz 1.klasē) grāmatas nebūtu jāpērk! Vienīgie vecāku (mūsu) izdevumi bija saistīti ar dažādām darba burtnīcām, penāļiem, sokolas somu un citām vajadzīgām lietām 🙂

Birku mākonis