daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘šovs’

“Dziedošās ģimenes” atklājums

Svētdienu vakaros pa TV galīgi nav ko redzēt. Pavisam nesen reklāmas liecināja, ka atkal sāksies “Koru kari 2” pa TV3 un vēl pirms tam uz to pašu raidlaiku pretenzijas pieteica LNT “Dziedošās ģimenes”. Ar zināmu smīnu gaidīju abus šovus. Gan tas, kā abas televīzijas cenšas konkurēt rādot gandrīz identisku izklaidi piedāvājošus šovus vienā un tajā pašā laikā, gan arī mana vēlme zināt ko kritizēju, lika pavērot abus.

TV3 lika vilties un arī LNT nepārsteidza līdz brīdim, kad uzstāties sāka Vītolu ģimene ar dziesmu “Noslēpums”. Pirmkārt biju jau šokēts par viņu mierīgo, nosvērto un laucinieciski kautro izturēšanos televīzijā. Par to vēl nedaudz iesmēju, bet viņu uzstāšanās mani neizsakāmi aizkustināja:

Viņu priekšnesums bija ģeniāls vairāku iemeslu dēļ:

1.  Pašsacerēta (skaista) dziesma;

2. Paši spēlēja savus instrumentus;

3. No viņiem strāvoja kolosāls pozitīvisms.

Staro Rīga garāmbraucot

Šodien bija lieliska diena. Kārtīgi pastrādāju jaunajā dzīvoklītī liekot virtuvē sienas. Bija prieks par padarīto darbiņu. Protams kas labi strādā, tas pelnījis lielisku atpūtu. Protams neko vairāk par aktuālo Staro Rīga gaismas šovu Vecrīgā nevarējām iedomāties, jo radi un paziņas jau bija bijuši un teicās ka šamais labs esot 🙂

Ap plkst. 18:00 beidzot braucām.

Rīga nepriecēja ar sastrēgumiem, bet nepameta sajūta, ka viss notiek par godu valsts svētkiem. Tā nu tuvojāmies iecerētajai auto novietošanas vietai krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltu, bet ak tavu skādi, tur pilns ar armijniekiem, kas gatavojās laikam rītdienas parādei. Garāmbraucot pamanīju, ka uz Radisson SAS viesnīcas Lielvārdes jostas fragments virsū zaigo. Metām iekšā centrā. Kādas 20 minūtes garlaikojāmies sastregumā pie Vantinieka līdz arī mans pacietības mērs bija pilns – devu grīdā zem ķieģeļa kautkur aiz Rīgas pils. Lieki teikt, ka ieliņas galā no no kurienes iznira rūķītis ar svītrainu atstarojošo vesti un burvju nūjiņu rokā 😀 Uz maniem mēģinājumiem aizliet actiņas, viņš tikai smaidīja un gurdeni novilka “nu labi, šoreiz es Jūs palaidīšu sveikā cauri” 😀 Njaa paldies protams un arī Tev priecīgus svētkus buržuju valsts cinīti. Sapratis, ka šeit stāvvietu nav vērts meklēt maucu prom. Uzgriezām uz Elizabetes ielas un pārdesmit metrus pirms katedrāles mūs gaidīja jauka, brīva vietiņa autiņam. taisījos parkoties iekšā un te blāc! 

Uzreiz nesapratu, kas notiek. borta kompī kautkāds assistenza uzraksts itāļu valodā, datčiku logā mirgo ssarkans aķītis. Vēl nesparatu. Centos ieparkoties, lai netraucētu satiksmi, bet kas tev dos 😀 Stūre kā zemē iemieta 😀 Opcija “zvans draugam” un paša aizdomas ātri ieviesa skaidrību. Cerības, ka ģeneratora siksna tikai kautko iegļukojusi tika norakta kad zem atvērta kapota izvilku skaistu, melnu, čūskveidīgu gumijas striķīti – tā bija mana ģeneratora siksna. Tā nu Rīga turpināja starot kamēr es sēdēju autiņā un ar roceni izmisīgi centos veikli manevrēt auto aiz priekšābraucošā, velkošā džipa. Ekstremālos apstākļus vēl vairāk uzlaboja pamatīgais Rīga-Jelgava šosejas apledojums un ziemas riepu neesamība uz mana autiņa 😉 

Majās esmu nokļuvis sveiks un vesels. Malkoju kautkādu sievas uz kreņķiem iepirkto liķierīti un no sirds novēlu Rīgai starot un Latvijai rītdien mirdzēt savā spožumā!

Birku mākonis