daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘spēle’

Video

Karaliska atriebība

Karaliska atriebība meičai par bučas nedošanu blakussēdētājam. 😀

Rīgas kauss 2011 (Riga Cup 2011)

Šīs brīvdienas paskrējušas kā vēja spārniem. Parasti ir daudz darāmā, jābrauc ciemos vai kur citur. Šī ir tā reize, kad jābrauc bija citur. Teiksim tā – divas ar pusi dienas paskrējušas pilnīgā hokeja varā un šoreiz tam nav nekāda sakara ne ar Latvijas valstsvienības gatavošanos kārtējam pasaules čempionātam, ne arī ar Rīgas Dinamo kluba sezonas noslēguma svētkiem Arēnā Rīga. Iemesls ir krietni nopietnāks – starptautiskais bērnu un jauniešu hokeja turnīrs ” Rīgas kauss 2011″.

Ar ko tas ir tik īpašs?

Iespaidīgi skaitļi – 127 komandas no visas Eiropas, kausu izcīņa pa vecuma grupām sākot ar U-10 un beidzot ar U18, un priekš manis pats svarīgākais arguments bija vecākā dēla un viņa komandas Jelgavas LSS dalība U-10 vecuma grupas turnīrā.

Nedaudz par turnīra norisi:

“Rīgas kauss 2011” sākās jau piektdien (2011.gada 25.marts) no rīta. Uzzinājām, ka U-10 vecuma grupā piedalās deviņas komandas no kurām divas ir atbraukušas no Somijas. Spēlēšana paredzēta uz visa lielā hokeja laukuma nevis kā esam to pieraduši darīt līdz šim (puslaukums). Diemžēl darbā nebiju aizrunājis sev brīvdienu un tāpēc aizvedu vecāko puiku uz Volvo halli, saģērbu un palaidu uz pirmo spēli pret pašmāju konkurentiem Pērkons 2001 komandu, kuru Latvijas U-10 hokeja čempionātā šogad vēl nebija laimējies uzvarēt. Pats skrēju prom uz darbu un turēju īkšķus par Jelgavas komandu. Jau darbā esot saņēmu laimīgu zvanu, ka mūsējie ar rezultātu 1:0 uzvarējuši! Tāpat arī uzzinu, ka otrā spēle plānota pret mājiniekiem (Volvo ledus halle) “Pārdaugava 02” komandu.

Grimšanu darba lietās pārtrauca mana eiforija, kad uzzināju, ka JLSS U-10 uzvarējuši ar rezultātu 4:0. Tiesa prieks mijās ar skumjām par to, ka nebiju klāt, neredzēju un nenofilmēju vecākā dēla iespējams līdz šim skaistākos iesistos vārtus. Radās sērīga sajūta, ka komandai iet labi tieši tad, kad manis tur nav, lai iemūžinātu šos neaizmirstamos bērnības mirkļus. Jau nokļuvis mājās uzzinu, ka pēdējā spēlē nācies ar 1:5 kapitulēt Latvijas U-10 hokeja čempionāta otrās vietas ieguvējiem H.S. Rīga (Skudras). Tas gan likās likumsakarīgs rezultāts un nespēja aizēnot manu prieku. Nedaudz atzīmēju pirmās dienas panākumus, uzliku lādēties fotoaparāta un portatīvā datora bateriju, lai nākošajā dienā varētu pašrocīgi iemūžināt turnīrā notiekošo.

Sestdienas rīts (2011.gada 26.marts) sākās ar atziņu, ka braucēju un plānu dienai ir vairāk nekā automašīnas. Piekritu braukt tikai uz otro un trešo spēli.

Tikmēr pienāca iepriecinošas ziņas, ka JLSS U-10 nospēlējuši neizšķirti 3:3 ar Dinamo Rīga U-10 vienaudžiem. Visu spēli atradušies vadībā, bet spēles noslēgumā ielaiduši pēdējo ripu. Pie sevis nodomāju – kārtējā pozitīvi aizvadītā spēle kuru es neredzu. Mājās nosēdēt vairs nevarēju ne mirkli, tāpēc sakravājāmies un aši steidzāmies vērot nākošo spēli.

Kad nokļuvām turnīra norises vietā uzzinājām arī nākamos pretiniekus – Latvijas U-10 hokeja čempionāta pirmās vietas ieguvēji Pārdaugava 01 un pēc tam kāds spēcīgs somu klubs.

Beidzot man radās iespēja klātienē vērot vecākā dēla komandas spēli. Sākums izdevās sekmīgs. Puikas turēja rezultātu 1:1 līdz brīdim, kad dezorganizētības dēļ salaidām pārāk daudz bezatbildes ripas un spēle tā arī noslēdzās 1:5 nākamo Rīgas kausa 2011 pirmās vietas ieguvēju labā.

Seko spēle pret somiem. Jātzīst, ka šajā spēlē visuzskatāmām varēja redzēt cik dīvainu iespaidu atstāj pierastā spēlēšana uz puslaukumiem priekš topoša hokejista laukuma izjūtas brīdī, kad tam jāspēlē pa visu lielo laukumu. Somi mūs pārspēja arī saspēlē. Rezultāts izsaka visu 0:5 un es no tiesas sāku ticēt savas klātbūtnes sliktajai iedarbībai uz komandas sniegumu. Vēl jāatzīmē, ka somu komandā spēlēja 2 liela auguma puiši no kuriem mūsējie puikas muka kā no uguns. Kur Somijā tādus milžus ražo man nav zināms.

Turnīra otrā diena nebija izdevusies. Visi pārguruši, jo visa diena tur un arī starp spēlēm pavadītas 2-4 stundas pilnīgā bezdarbībā. Prieku nevieš apziņa, ka nākamajā dienā pirmā spēle sākas 7:15. kad apjēdzam, ka naktī jāpārgriež pulksteņi par stundu un pēc vecā laika spēle sāksies 6:15, esam nelielā šokā. Mums vēl ir paveicies, jo dzīvojam 25km tuvāk Rīgai nekā pārējie Jelgavas spēlētāji, kas uz spēlēm dodas ar autobusu.

Trešās dienas rīts. Ceļamies pulkstens 4:30 pēc vecā laika (5:30 pēc jaunā) un jau 6:00 dodamies ceļā. Nonākot galā sausais treniņš un apziņa, ka pretiniekiem (somiem) ir paveicies tikai nedaudz labāk, jo viņi gulējuši pusstundiņu ilgāk. Spēles sākums nelika vilties un bija skaidrs, ka šie somi ir “ņemami”. 0:1, 1:1 (iemeta mans puika!), 1:2, 2:2, 2:3 un šajā brīdī mūsējie ieguva tiesības izpildīt bullīti. Diemžēl to nerealizējām un spēle mūsu komandai “salūza” kā rezultātā piedzīvots nepelnīti sāpīgs zaudējums 2:6.

Pēc spēles bija redzams, ka pēc zaudējumu sērijas noskaņojums komandā nav labs. Vēl pirms pēdējās spēles nācās vairrākkārt pārliecināt, ka pēdējais pretinieks (H.K. Prizma (principā -Pārdaugava 03) ir pat vairāk nekā uzvarams.

Pēdējā spēle norisinājās daudz labāk aprīkotajā (gan hokejistiem, gan skatītājiem) Volvo ledus halles A laukumā. Šoreiz jau no pirmajām spēles minūtēm paņemto iniciatīvu komanda neatdeva un pārliecinoši uzvarēja ar rezultātu 3:0. Vecākā dēla kontā šajā spēlē 2 rezultatīvas piespēles un viens kolosāls izgājiens un metiens pa vārtiem, kura rezultātā ripas lidojuma virzienu vārtsargs spēja mainīt knapi pieskaroties ripai ar labo plecu.

Tapa skaidrs, ka komanda ieguvusi 6.vietu, bet līdz apbalvošanai vēl 3 stundas jāgaida. Šo laiku izdevās lieliski aizpildīt vērojot U-10 un U11 finālus. Abos mums par prieku uzvarēja Latvijas komandas. U-10 vecuma grupā Pārdaugava 01 spraigā cīņā ar rezultātu 5:4 uzvarēja somus un U-11 vecuma grupā Pārdaugava ne mazāk spraigā spēlē ar rezultātu 2:0 pārspēja Maskavas (Krievija) komandu.

Sekoja amizanta apbalvošana uz kuru no Jelgavas LSS U-10 bija palikuši vien 4 cilvēki bez trenera. Pirms tam vēl komandas puikas un vienīgā meitene (vārtsargs) garlaicības mākti izdauzījās pa Volvo ledus halles teritoriju, izkāvās, izplūkājās un visādi citādi izmāžojās.

Kad saņēma balvu māžošanās turpinājās, jo viņi vēl neatmeta cerības, ka godalgā iegūtās dāvanas var jau tūlīt uz vietas sadalīt savā starpā nevis nogādāt trenerei, lai tā sadala mantu godīgi un pēc nopelniem. Kurioza apbalvošanā izrādījās kausiņa pasniegšana – mūsējiem iešķieba U11 komandai paredzētu kausu. Tā nu mēs divi tēvi no malas vērojam pasākumu, priecājamies līdz redzam, ka pieiet vīrelis klāt un noņem šamajiem kausu un aiziet. Nebijām skubināmi doties atkarot kausu, taču kamēr nonācām negadījuma vietā, īstais kauss jau bija atradies un godprātīgi nodots JLSS U-10 četrotnes rokās.

Jelgavas Ledus Sporta Skolas U-10 komandas izcīnītais kauss:

Nevaru tikai saprast kāpēc uz kausa priekšplānā izcelta ir Āfrika? 😀

Valstī esošās krīzes laikā prieku rada Volvo ledus halles iespējamā peļņa pēc šāda mēroga pasākuma rīkošanas. Pirmkārt to, cik naudas bērni atstāja galda spēļu automātiņos (galda hokejs u.c.) nav iedomājams! Otrkārt paveicās arī kādam onkam, kas ārpus halles nodarbināja bērnus atļaujot viņiem šaut pa mērķiem ar gaisenēm. Treškārt ēdināšana – nopērkot pāris kartupeļus ar miniatūru gaļas gabaliņu nācās šķirties no divarpus latiņiem. Fotogrāfiju cenas – par vienu spēles epizodes fotogrāfiju pēc paša izvēles bija jāmaksā turpat vai 3 lati.

Paldies organizatoriem, tiesnešiem, treneriem un spēlētājiem – Jūs bijāt lieliski!

Mūsu hokejisti mēģina nirt ledū

Dinamo Rīga hokejistu prieks par uzvaru KHL play-off mačā pār Maskavas Dinamo  bija tik liels, ka daži no viņiem pārpriecājās un zaudēja ierasto izveicību.

Nedaudz pat atgādināja šo slaveno lēcienu:

Iekrita mēsliņš

Lauris Dārziņš pēc Dinamo Rīga KHL play-off pirmās kārtas uzvaras pār Dinamo Maskava bija ļoti tiešs un precīzs.

 

Divas četrpakas un kokčiks

Pirms pāris dienām man bija tas gods piedalīties pašmāju kosmētikas preču zīmola “Madara” jaunā produkcijas veida (dabīgo dzērienu) iepazīšanās spēlē, kuras balva bija iespēja bez maksas saņemt šī produkta četrpaku.

Spēli izspēlējām, balvu saņēmām.

Iesākumā četrpaku tukšošana nevedās. Neskatoties no tīkliņa izvilkām “Ralph Pumpkin” pūdžiņu un tests varēja sākties! Diemžēl krustnagliņas šī dzēriena sastāvā nav mana iecienītākā garšviela, tāpēc ķēros pie nākamā tilpumiņa. Šoreiz loze krita uz “Anna Mint”. Dzēriens likās jocīgs, bet katrs nākamais malks patīkami pārsteidza.

Pieslēdzās bērni un šajā brīdī dzērienu ievērtēšanas pasākums no malkošanas pārvērtās dzeršanā.

“Betty Rose” un “Richard Berry” pudelēs jau bija iztukšītis, kamēr nelaimīgais “Ralph Pumpkin” joprojām palika neizdzerts. Reizē drausmīgu un tajā pašā laikā bērnišķīgi ģeniālu risinājumu “pa kluso” nostrādāja bērni. Salēja vienā pudelē visus četrus veidus – saskaloja un trieca iekšā kā “visgardāko” kokčiku. Pēc rāšanās nācās tomēr atzīt, ka šāds dzēriens arī ir lietojams.

Mans vērtējums dzērieniem (pilns (slikti), pustukšīts (vidēji), iztukšīts (labi)):

Ralph Pumpkin – pustukšīts (tas tikai dēļ krustnagliņām – nekā personīga).

Betty Rose, Richard Berry, Anna Mint – iztukšīts (tiešām gardi un tukšojas varen  ātri).

Piesienos par:

– Tomēr baigā gāze! Praktiski nevienu pudelīti nesanāca atvērt nenotecinoties (tiesa, biju nepacietīgs).

– Dzērienu cena “Madara”  veikalos ir augsta – 0,85lvl/gab.. Bet ir krīze tomēr un tā…

– Mana četrpaka bija iepakota dabīgā kartona maisiņā, sieviņas – celofāna maisiņā – ja dabīgs, tad dabīgu iepakojumu visiem lūdzu 🙂

– Iespējams, ka mans jaunākais sīcis pirms dzert “Betty Rose” bija ko ēdis un nenoslaucījis muti, taču nevarēja nepamanīt pudeles dibengalā sakrājušās rozā duļķītes.

– šis gan vairāk kā jautājums – vai tukšās pudeles ir identiskas “Dlight” tipa pudelītēm un tās pieņems tukšās taras nodošanas punktos?

Kopumā esmu ar dzērieniem apmierināts, vienīgais, kas no tiesas grauž – mazuma sajūta 🙂

Atsauksme par Hearts Of iron 3

Jau aptuveni pusgadu cepos un nevarēju sagaidīt. Beidzot tas notika un Hearts of Iron 3 ir palaists tautiņās.

Teikšu atklāti – esmu Paradox vēsturisko stratēģiju spēļu fans un tātad aizraušanās ar šāda tipa spēlēm man nav nekas jauns. Esmu jau gadiem spēlējis Hearts of Iron sērijas spēles un arī daudzas citas – Europa Universalis sēriju, Crusader kings un Victoria. Katrreiz, kad Paradox paziņo, ka izlaidīs jaunu spēli saausos un ar nepacietību gaidu, lai redzētu rezultātu. Nekad man nav nācies vilties (izņemot varbūt vienīgi spēli Diplomacy) un arī šī reize nav izņēmums!

Par Hearts of Iron 3 jau rakstīju. Nu laiks ķerties klāt izlutinātās spēļu industrijas kritiķu cienīgai recenzijai 😀

Mans mājas dators nedaudz neatbilst šīs spēles prasībām pret datoru, tāpēc arī pati spēles ielāde un spēlēšana darīja raizes un šaizes. Atverot spēli priecē tas, ka jau pāris nedēļas pēc tās iznākšanas ir pieejams spēles atjauninājums, jeb uzlabojums. Spēlēt mēģināju protams uzreiz ar Latviju. Atveroties spēle likās pat ļoti līdzīga tās priekšgājējam Hearts of Iron 2. Vienīgā uzreiz pamanāmā atšķirība bija milzīgais provinču skaits. Tad nu sāku pētīt vai tad beidzot Latvijas karte izskatās kaut nedaudz reālistiskāka un nu varu teikt, ka pie kartes tiešām ir piestrādāts, bet ar vietu (provinču) nosaukumiem joprojām ir zināma putra – pirmais, kas iekrita acīs bija Alūksnes vietā Viļaka 🙂 Pārējo pasauli neiztirzāšu, jo provinču skaits spēlē sasniedzis rekordu – 10000, ja nemaldos!

Nākamais ko sapratu – izpētes un ražošanas tehnoloģijas pārvaldīšana kļuvusi vēl daudz grūtāka, bet reālistiskāka nekā HOI2, tas pats sakāms arī par armijas izveidi, apgādi un uzturēšanu. Valsts diplomātijas kursa mainīšana arī prasa ne mazums pūļu! Toties tāpat kā HOI2 iepriecina tas, ka Latvijai ir vesels ministru kabinets ar dažādiem vēsturiski nozīmīgiem personāžiem – Munters, Kviesis, Ulmanis politikā un Balodis un pārītis citu slavenību militārajā jomā 🙂 galīgi apdalīti tātad neesam.

Spēle tiešām ir ļoti grūta, bet situāciju labot palīdzēja iespēja pārslēgt jebkuru spēles iesēju no spēlētāja pārvaldības režīma (Normal) uz pašas spēles sistēmas pārraudzību (Ai control). Šādā gadījumā jādara nekas daudz pašam vis vairs nav. Tikai jāsēž un jāvēro, bet tas noteikti ātri apnīk, jo sistēmas viedoklis par to kādas militārās vienības Latvijai būtu jābūvē un kur jādilocē manāmi atšķīrās no manējām 🙂

Nobeigumā par jautrāko. Ja esi cilvēks ar Napoleona sindromu un gribi gūt Hitlera cienīgus panākumus tad Tev noteikti noderēs brīnumzālītes 😀 Lūk:

Pamācība nīkuļiem: kamēr spēlē nospied un turi [Alt], tad spied ciparus iekš kaypad [2] [1] 😉 Atvērsies kreisajā pusē neliels konsoles logs kurā jāraksta šādi šurumburumi:

Money, lai iegūtu 1000 naudiņas
Energy, lai iegūtu 1000 enerģijas dzērienus 😀
Fuel, lai iegūtu 1000 lētās degvielas
Metal, lai iegūtu 1000 metāla (bet ne heavy metal)
Crudeoil, lai iegūtu 1000 eļļiņu
Rarematerials, lai iegūtu 1000 figņas
Supplies, lai iegūtu 1000 supplies
addofficers, lai iegūtu +1% oficierus
instantresearch, lai iegūtu nepārtauktu izpētes attīstību
instantbuild, lai būvdarbi tiek pabeigti vienā dienā
instantproduction, lai produkcija tiek ražota vienā dienā
revolt [province ID], lai izraisītu revolūciju tevis izvēlētajā provincē

…ir vēl pārītis brīnumzāļu, bet iesākumam pietiks jau ar šo brīnumzālīšu paciņu 🙂

Nezinu kā citiem, bet man personīgi spēle ik pa laikam nobruka neskatoties uz to, ka bija jau uzinstalēts pirmais uzlabojums. ceru, ka tā nav spēles, bet tikai un vienīgi mana nu jau mūsdienu prasībām pašvakā datora vaina.

Sistēmas prasības:
Operating system: Windows 2000/XP/Vista
Processor: Intel® Pentium® IV 2.4 GHz or AMD 3500+ (quad core)
Memory: 2Gb RAM
Hard disk space: 2 GB Available HDD Space
Video: NVIDIA® GeForce 8800 or ATI Radeon® X1900
Sound: Direct X-compatible sound card DirectX®: Direct X 9

Kopumā noteikti ieteiktu šo spēli izmēģināt tiem, kam tīk vēstures laikaposms, kas sakrīt ar otro pasaules karu. Šūteru un simulāciju cienītājiem, kā arī sīkajiem tīņiem man šķiet šī spēle neizteiks neko, jo trūkst nemitīgu acīmredzamu asiņu, sprādzienu un mītisku monstru gārgšana. Arī peles kreisais taustiņš nav jāspaida tik daudz un bieži, lai tulznas uzmestos.

Mans spēles vērtējums: 9/10 (deviņi no desmit)

P.S. Ar manis pieminētajām brīnumzālītēm panācu, ka Latvija pirmā uzbūvēja atombumbu un 1939. gada karā ar Padomju savienību nobumboja viņus tā, ka ātri tika noslēgts “mūžīgs miers” 🙂 Turpretī bez brīnumzālītēm Latvija tā arī nespēja mainīt vēstures notikumu gaitu sev par labu (ja tas mierina, tad arī pāŗejā Eiropa nē).

4 strike = 0,3l

Nevarēju nociesties nepalieloties 😀

Nu patiesībā ir tā, ka neko nesaprotu no boulinga.. pa retam ar draugiem aizejam un tad nu mētājam kā nu kurš māk 😀 Šosestdien iekš Bowlero svinot drauga Ērika dzimšanas dienu sanāca lūk šāda haļava 😀erika-dzimene_bowlero_08112008

Sev un pārējiem par lielu brīnumu sapelnīju 4 straikus un kā balvu dabūju 0,3l aliņu, kuru neizdzēru pats (biju pie stūres), bet atdevu jubilāram tukšošanai 🙂 Nez vai kādreiz vēl tamlīdzīgs kautkas atkārtosies, tāpēc uzdricelēt par to tomēr tā tīri vēsturei man vajadzēja 😀

Birku mākonis