daži ķeburi un drupačas

Posts tagged ‘sport’

Rīgas kauss 2011 (Riga Cup 2011)

Šīs brīvdienas paskrējušas kā vēja spārniem. Parasti ir daudz darāmā, jābrauc ciemos vai kur citur. Šī ir tā reize, kad jābrauc bija citur. Teiksim tā – divas ar pusi dienas paskrējušas pilnīgā hokeja varā un šoreiz tam nav nekāda sakara ne ar Latvijas valstsvienības gatavošanos kārtējam pasaules čempionātam, ne arī ar Rīgas Dinamo kluba sezonas noslēguma svētkiem Arēnā Rīga. Iemesls ir krietni nopietnāks – starptautiskais bērnu un jauniešu hokeja turnīrs ” Rīgas kauss 2011″.

Ar ko tas ir tik īpašs?

Iespaidīgi skaitļi – 127 komandas no visas Eiropas, kausu izcīņa pa vecuma grupām sākot ar U-10 un beidzot ar U18, un priekš manis pats svarīgākais arguments bija vecākā dēla un viņa komandas Jelgavas LSS dalība U-10 vecuma grupas turnīrā.

Nedaudz par turnīra norisi:

“Rīgas kauss 2011” sākās jau piektdien (2011.gada 25.marts) no rīta. Uzzinājām, ka U-10 vecuma grupā piedalās deviņas komandas no kurām divas ir atbraukušas no Somijas. Spēlēšana paredzēta uz visa lielā hokeja laukuma nevis kā esam to pieraduši darīt līdz šim (puslaukums). Diemžēl darbā nebiju aizrunājis sev brīvdienu un tāpēc aizvedu vecāko puiku uz Volvo halli, saģērbu un palaidu uz pirmo spēli pret pašmāju konkurentiem Pērkons 2001 komandu, kuru Latvijas U-10 hokeja čempionātā šogad vēl nebija laimējies uzvarēt. Pats skrēju prom uz darbu un turēju īkšķus par Jelgavas komandu. Jau darbā esot saņēmu laimīgu zvanu, ka mūsējie ar rezultātu 1:0 uzvarējuši! Tāpat arī uzzinu, ka otrā spēle plānota pret mājiniekiem (Volvo ledus halle) “Pārdaugava 02” komandu.

Grimšanu darba lietās pārtrauca mana eiforija, kad uzzināju, ka JLSS U-10 uzvarējuši ar rezultātu 4:0. Tiesa prieks mijās ar skumjām par to, ka nebiju klāt, neredzēju un nenofilmēju vecākā dēla iespējams līdz šim skaistākos iesistos vārtus. Radās sērīga sajūta, ka komandai iet labi tieši tad, kad manis tur nav, lai iemūžinātu šos neaizmirstamos bērnības mirkļus. Jau nokļuvis mājās uzzinu, ka pēdējā spēlē nācies ar 1:5 kapitulēt Latvijas U-10 hokeja čempionāta otrās vietas ieguvējiem H.S. Rīga (Skudras). Tas gan likās likumsakarīgs rezultāts un nespēja aizēnot manu prieku. Nedaudz atzīmēju pirmās dienas panākumus, uzliku lādēties fotoaparāta un portatīvā datora bateriju, lai nākošajā dienā varētu pašrocīgi iemūžināt turnīrā notiekošo.

Sestdienas rīts (2011.gada 26.marts) sākās ar atziņu, ka braucēju un plānu dienai ir vairāk nekā automašīnas. Piekritu braukt tikai uz otro un trešo spēli.

Tikmēr pienāca iepriecinošas ziņas, ka JLSS U-10 nospēlējuši neizšķirti 3:3 ar Dinamo Rīga U-10 vienaudžiem. Visu spēli atradušies vadībā, bet spēles noslēgumā ielaiduši pēdējo ripu. Pie sevis nodomāju – kārtējā pozitīvi aizvadītā spēle kuru es neredzu. Mājās nosēdēt vairs nevarēju ne mirkli, tāpēc sakravājāmies un aši steidzāmies vērot nākošo spēli.

Kad nokļuvām turnīra norises vietā uzzinājām arī nākamos pretiniekus – Latvijas U-10 hokeja čempionāta pirmās vietas ieguvēji Pārdaugava 01 un pēc tam kāds spēcīgs somu klubs.

Beidzot man radās iespēja klātienē vērot vecākā dēla komandas spēli. Sākums izdevās sekmīgs. Puikas turēja rezultātu 1:1 līdz brīdim, kad dezorganizētības dēļ salaidām pārāk daudz bezatbildes ripas un spēle tā arī noslēdzās 1:5 nākamo Rīgas kausa 2011 pirmās vietas ieguvēju labā.

Seko spēle pret somiem. Jātzīst, ka šajā spēlē visuzskatāmām varēja redzēt cik dīvainu iespaidu atstāj pierastā spēlēšana uz puslaukumiem priekš topoša hokejista laukuma izjūtas brīdī, kad tam jāspēlē pa visu lielo laukumu. Somi mūs pārspēja arī saspēlē. Rezultāts izsaka visu 0:5 un es no tiesas sāku ticēt savas klātbūtnes sliktajai iedarbībai uz komandas sniegumu. Vēl jāatzīmē, ka somu komandā spēlēja 2 liela auguma puiši no kuriem mūsējie puikas muka kā no uguns. Kur Somijā tādus milžus ražo man nav zināms.

Turnīra otrā diena nebija izdevusies. Visi pārguruši, jo visa diena tur un arī starp spēlēm pavadītas 2-4 stundas pilnīgā bezdarbībā. Prieku nevieš apziņa, ka nākamajā dienā pirmā spēle sākas 7:15. kad apjēdzam, ka naktī jāpārgriež pulksteņi par stundu un pēc vecā laika spēle sāksies 6:15, esam nelielā šokā. Mums vēl ir paveicies, jo dzīvojam 25km tuvāk Rīgai nekā pārējie Jelgavas spēlētāji, kas uz spēlēm dodas ar autobusu.

Trešās dienas rīts. Ceļamies pulkstens 4:30 pēc vecā laika (5:30 pēc jaunā) un jau 6:00 dodamies ceļā. Nonākot galā sausais treniņš un apziņa, ka pretiniekiem (somiem) ir paveicies tikai nedaudz labāk, jo viņi gulējuši pusstundiņu ilgāk. Spēles sākums nelika vilties un bija skaidrs, ka šie somi ir “ņemami”. 0:1, 1:1 (iemeta mans puika!), 1:2, 2:2, 2:3 un šajā brīdī mūsējie ieguva tiesības izpildīt bullīti. Diemžēl to nerealizējām un spēle mūsu komandai “salūza” kā rezultātā piedzīvots nepelnīti sāpīgs zaudējums 2:6.

Pēc spēles bija redzams, ka pēc zaudējumu sērijas noskaņojums komandā nav labs. Vēl pirms pēdējās spēles nācās vairrākkārt pārliecināt, ka pēdējais pretinieks (H.K. Prizma (principā -Pārdaugava 03) ir pat vairāk nekā uzvarams.

Pēdējā spēle norisinājās daudz labāk aprīkotajā (gan hokejistiem, gan skatītājiem) Volvo ledus halles A laukumā. Šoreiz jau no pirmajām spēles minūtēm paņemto iniciatīvu komanda neatdeva un pārliecinoši uzvarēja ar rezultātu 3:0. Vecākā dēla kontā šajā spēlē 2 rezultatīvas piespēles un viens kolosāls izgājiens un metiens pa vārtiem, kura rezultātā ripas lidojuma virzienu vārtsargs spēja mainīt knapi pieskaroties ripai ar labo plecu.

Tapa skaidrs, ka komanda ieguvusi 6.vietu, bet līdz apbalvošanai vēl 3 stundas jāgaida. Šo laiku izdevās lieliski aizpildīt vērojot U-10 un U11 finālus. Abos mums par prieku uzvarēja Latvijas komandas. U-10 vecuma grupā Pārdaugava 01 spraigā cīņā ar rezultātu 5:4 uzvarēja somus un U-11 vecuma grupā Pārdaugava ne mazāk spraigā spēlē ar rezultātu 2:0 pārspēja Maskavas (Krievija) komandu.

Sekoja amizanta apbalvošana uz kuru no Jelgavas LSS U-10 bija palikuši vien 4 cilvēki bez trenera. Pirms tam vēl komandas puikas un vienīgā meitene (vārtsargs) garlaicības mākti izdauzījās pa Volvo ledus halles teritoriju, izkāvās, izplūkājās un visādi citādi izmāžojās.

Kad saņēma balvu māžošanās turpinājās, jo viņi vēl neatmeta cerības, ka godalgā iegūtās dāvanas var jau tūlīt uz vietas sadalīt savā starpā nevis nogādāt trenerei, lai tā sadala mantu godīgi un pēc nopelniem. Kurioza apbalvošanā izrādījās kausiņa pasniegšana – mūsējiem iešķieba U11 komandai paredzētu kausu. Tā nu mēs divi tēvi no malas vērojam pasākumu, priecājamies līdz redzam, ka pieiet vīrelis klāt un noņem šamajiem kausu un aiziet. Nebijām skubināmi doties atkarot kausu, taču kamēr nonācām negadījuma vietā, īstais kauss jau bija atradies un godprātīgi nodots JLSS U-10 četrotnes rokās.

Jelgavas Ledus Sporta Skolas U-10 komandas izcīnītais kauss:

Nevaru tikai saprast kāpēc uz kausa priekšplānā izcelta ir Āfrika? 😀

Valstī esošās krīzes laikā prieku rada Volvo ledus halles iespējamā peļņa pēc šāda mēroga pasākuma rīkošanas. Pirmkārt to, cik naudas bērni atstāja galda spēļu automātiņos (galda hokejs u.c.) nav iedomājams! Otrkārt paveicās arī kādam onkam, kas ārpus halles nodarbināja bērnus atļaujot viņiem šaut pa mērķiem ar gaisenēm. Treškārt ēdināšana – nopērkot pāris kartupeļus ar miniatūru gaļas gabaliņu nācās šķirties no divarpus latiņiem. Fotogrāfiju cenas – par vienu spēles epizodes fotogrāfiju pēc paša izvēles bija jāmaksā turpat vai 3 lati.

Paldies organizatoriem, tiesnešiem, treneriem un spēlētājiem – Jūs bijāt lieliski!

Advertisements

Ikdienas jūdze

Aktīvākie no maniem Twitter sekotājiem un Facebook konta draugiem/paziņām pēdējā laikā noteikti būs pamanījuši savādas publicētas ziņas, kas skar sportošanu – skriešanu, vingrošanu, to ilgumu, intensitāti un aprakstu kā gājis.

Ar fiziskām aktivitātēm esmu nodorbojies vienmēr, bet nu jau pāris mēnešus veicu regulārus ierakstus, atskaites par savu sportisko aktivitāšu norisi un gaitu. Šim nolūkam esmu izvēlējies viegli uztveramu interneta vietni, kas vieno sportotājus no visas plašās pasaules – Dailymile.

Dailymile varētu nosaukt par sportisko cilvēku sociālo portālu un iespēja aicināt, draudzēties un visādi tamlīdzīgi izpausties šajā vietnē nenogurdina. Tieši otrādi! Saka, ka skriet ir vieglāk, ja kāds jau skrien pa priekšu un tieši šo salīdzinājumu es piemēroju Dailymile “draudzēšanās” pozitīvajām lietām – vienmēr ir iespēja redzēt ko dara citi, cik ātri skrien, cik tālu peld un cik ilgi to dara. Tā teikt ir redzams uz ko tiekties.

Sākotnēji biju nedaudz skeptisks, jo domāju, ka portāls domāts tikai skrējējiem, bet tad pamanīju vēl vairākas papildus publicējamo aktivitāšu iespējas – no slēpošanas līdz pat jogai, utt… .

Ņemot vērā Dailymile pieaugošo popularitāti, domāju, ka ar laiku nāks klāt vēl pāris sporta veidi.

Viena no jautrākajām un reizē pamācošākajām sadaļām portālā atrodama zem lietotāja personiskās statistikas (Lifetime Stats) . Šeit varam savus sasniegumus “izmērīt” un pavērot cik daudz televizorus ar savu noskrieto enerģiju spētu darbināt vai arī cik jau noskriets apkārt zemeslodei.

Esiet sportiski – kustieties, skrieniet, vingrojiet, peldiet un slēpojiet. Dariet visu iespējamo, lai Jūsu gars ir možs un ķermenis stiprs!

Mēs – labākie vārtsargi

Šorīt, Latvijas un Krievijas hokeja izlašu spēles starplaikā ienāca prātā kāda ģeniāla atklāsme.

Lūkojoties uz Latvijas hokeja izlases sniegumu daudzu gadu garumā,  nevilšus man prātā nāk doma, ka mums labi ir vārtsargi! Savukārt pretinieki – tipiski uzbrucēji, kas prot kolosāli uzbrukt un neslikti arī aizsargājas, bet vārtsargi gan viņiem parasti ir tūtā 😀 Nu kā gan cilvēks kura senči jau no senseniem laikiem ir tikai aizsargājušies, tikuši kalpināti un mācīti pazemību, pēkšņi ņem visu savās rokās un sāk skriet, cīnīties un uzbrukt.

Mūsu nelaimēm sportā protams ir liels sakars ar katastrofālo naudas trūkumu, bet tikpat liela vaina ir domāšanā. Pie mums tik ļoti iecienītais teiciens “galvenais ir piedalīties nevis uzvarēt” skan kā mierinājums sev par neizdarīto, nepadarīto.

Kad biju padsmitgadnieks gāju uz sporta zāli, bet tur 90% gājēju bija krievu tautības jaunieši. Kad eju uz mašīnu un redzu vietējā stadionā jauniešus, kas vingro uz līstekām, es nebrīnos par to, ka tie nav latvieši. Kādreiz kad atgriezos no cīņu treniņiem viss ko redzēju radu un draugu sejās bija sašutums un žēlums par to, ka nodarbojos ar ko tik “šausmīgu”. Pirms mēneša slēpojot satiku vēl citus vietējos slēpotājus, lieki piebilst, ka mūsu saruna nenotika latviešu mēlē.

Vai ar šo visu es mēģinu ko pateikt? Pie velna, jā! Latvieši un daļēji arī Latvijā dzīvojošie nelatvieši ir kļuvuši par upuri gadsimtiem kultivētam kūtrumam un čīkstēšanai. Vai tam ir kāds sakars ar zemi, vietu kur dzīvojam… iespējams – pelēkās dienas ir vairāk par saulainajām, jūra nav skaisti zila un sniegs tūliņ pēc uzsnigšanas mikrorajonos kļūst dzeltens 😀

Saņemamies!

Zināms K-1 WGP 2008 čempions!

Šodien Japānā notika K-1 world grand prix 2008 finālturnīrs. šoreiz manuprāt turnīrs izcēlās ar nedaudz negaidītiem notikumu pavērsieniem un rezultātiem. 

Lūk pretendentu tabula un cīņu unzvarētāji: 

 

k-1 wgp 2008 fields

Kā jau redzams attēlā, tad par uzvarētāju kļuvis Remy Bonjasky. Tie, kas mani pazīst zin, ka cerēju redzēt kā titulu iegūst  Jerome Lebanner, bet atkal jau dēļ kārtējās traumas šis prieks viņam un arī man gāja secen 😦 žēl…

Arī otrs K-1 veterāns Peters Aerts zaudēja jau pirmajā cīņā, turklāt man likās ka viņš bija vnk. piedzēries, jo tik nevarīgu viņu sen nebiju redzējis 😀

Kā tad īsti Remijam tas izdevās? Tātad vispirms viņam veiksme uzsmaidīja, kad dēļ traumas cīņu nevarēja turpināt Jerome Lebanner. 

video:

Pēc tam sekoja skaista uzvara pār turku Gokhan Saki.

video: 

Un visbeidzot pats fināls kurā Remijam pretī stājās Petera Aertsa uzvarētājs Badr Hari. Uzreiz jāsaka ka šādu notikumu pavērsienu es nebiju gaidījis, jo līdz šim pats nekad nebiju redzējis ka K-1 wgp finālā kāds sortists zaudētu nesportiskas rīcības dēļ 🙂

video:

Kimbo ir apturēts!

Jā! tas nu beidzot tiešām ir noticis un Kimbo Slice no gandrīz neuzvarama cīkstoņa ir kļuvis par uzvaramu, “parastu mirstīgo” cīkstoni 😀

Visu šo dienu jau trinos ap internetu, lai atrastu kautvienu video kas atbildētu uz manu augusta beigās uzdoto jautājumu “vai Kimbo tiks apturēts?”. Cīņa bija paredzēta starp Kimbo Slice un UFC veterānu 44 gadus veco Ken Shamrock. Meklēju pēc attiecīgajiem atslēgasvārdiem rakstot ‘kimbo vs shamrock’, ‘kimbo slice vs ken shamrock’, ‘slice vs ken’ utt. bet nekā! Totāla NULLE!!! Biju apbēdināts un nenogurdināms kā ieciklējies turpināju sērfot pa netu. Apgaismība pie manis nāca tikpat ilgi kā varbūt kādās anekdotēs karstie igauņu zēni cenšas no burtiem salikt kopā krievu valodas vārdiņus 😀 Video kuru nosaukumi man vēstīja par Kimbo cīņām pret citiem pretiniekiem sākotnēji tika laisti gar acīm, līdz atlasot tos pēc datuma pamanīju kādu uzkrītošu tendenci! Visos šīs dienas video tika vēstīts, ka Kimbo pretinieks bijis man personīgi nezināmais Seth Petruzelli. Pēc pirmā mulsuma un nelielas izpētes sapratu, ka jau pieminētais, mazpazīstamais Seth Petruzelli ir aizvietojis savainoto Ken Shamrock šajā milžu cīņā. Manu nelielo pārsteigumu par milzīgu pārsteigumu pārvērta video noskatīšanās un fakts, ka Kimbo saņēma kārtīgu mācību, dūri sejā un zaudi 😀

Lūk arī leģendārais video:

… turpini vien trenēties Kimbo… 😉

Būs jauns čempions

Paralēli dažādiem notikumiem tādos masu sporta veidos kā futbols, basketbols un volejbols sekoju līdzi arī dažu cīņu sporta veidu norisēm. Ja līdz šim blogā pievērsu uzmanību tikai “Kimbo jautājumam”, tad šoreiz esmu sarūpējis ziņu visiem K-1 faniem un arī nefaniem. Ziņas būtība ir tāda, ka 2008. gadā K-1 tiks kronēts jauns čempions, jo iepriekšējais, vairākkārtējais čempions Semmy Schilt 27.septembrī pēc spraigas cīņas tika gāzts no troņa 16-daļfināla sacensībās, kas norisinājās Seulā (par to man arī liels prieks :D). Turklāt Semiju no troņa izdevās gāzt nevienam citam kā k-1 veterānam Peter Aerts! Uzreiz gan jāsaka, ka līdz finālam vēl jāpaciešās un to, kurš būs šā gada čempions es vēl nezinu 🙂

Lūk arī šīs iespējams vēsturiskās cīņas video:

Cīņu par čemiona titulu šogad turpinās astoņi kaušļi, no kuriem man ir divi favorīti – Peter Aerts un Jerome Lebanner, abi starpcitu uzskatāmi par K-1 veterāniem! 🙂

Vēlam veiksmes un daudz veiksmīgu, traumām nabadzīgu cīņu 🙂

Vai tu turi beisboleni savā automašīnā?

Latvijā daudziem ir beisbola vāles… tās parasti mētājas automašīnu bagāžniekos, pie aizmugurējā stikla, vai arī mājās un visbiežāk tiek izmantotas “ABIBAS” ražojuma treniņbiksēs, botās un D&G ādas jakās tērptu jauniešu diskusijās kā visspēcīgākais arguments un instruments vienlaicīgi!

Bet kā izrādās Latvijā ir arī cilvēki, kas atšķirībā no iepriekš pieminētajiem iezemiešiem ir spējuši izlasīt lietošanas instrukciju un besbola vāles visbiežāk izmanto sportam! Daudzi šo izlasot varbūt brīnīsies un akurāt centīsies iebilst sakot, ka beisbolene vienā rokā un kastete otrā vien jau nozīmē sportisko pārsvaru ikvienā disciplīnā 😀 Zināma taisnība protams būs arī viņiem, bet šoreiz stāsts ir par tiem otriem. 

Tā nu ir sanācis, ka pagājušās nedēļas nogalē Jelgavā norisinājās Latvijas beisbola čempionāta pēdējā finālspēle, kurā ar rezultātu 10-6 Riga Lions (Rīgas Lauvas) uzvarēja otru Rīgas komandu Riga Diamonds! Šī bija trešā Rīgas Lauvas uzvara finālturnīrā, tātad finālsērijā rezultāts graujošs 3:0 🙂

http://rigaslauvas.files.wordpress.com/2008/09/img_89991.jpg

Par to arī man liels prieks un gandarījums, kautgan slimības dēļ uz pēdējo finālspēli tā arī netiku 🙂

Novēlēsim uzvarētājiem un arī pārējiem Latvijas beisbola entuziastiem veiksmi turpmākajos čemionātos!

Birku mākonis